Cilvēks ar pieredzi var seksu baudīt ar lielāku garšu un izpratni. Diskusija par mīlēšanos

Atmodas laikā sekss pēc 60 bija drīzāk retums, apgalvo Rita Lasmane. Savukārt mūsdienās seksa dzīvi var pagarināt un palīgā nāk medicīna, ne tikai hormonu terapija. Turpinām iesākto tēmu par seksu toreiz, Atmodas sākumā, un tagad. Uzzināsim arī, kā pandēmijas ierobežojumi ietekmēja seksuālo dzīvi Latvijā. Kā sevis pieņemšanā var palīdzēt pornogrāfiskās lapas. Un nebeidzami – ka sekss sākas ar attiecībām.

"Delfi" diskusijā piedalās Rita Lasmane, ginekoloģe Ieva Briedīte, kas nodarbojas arī ar seksualitātes pētniecību, ir pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī konsultē arī par seksuālo veselību, un Valdis Melderis, pasākumu vadītājs un monoizrādes "Seksa guru" aktieris.

Linda Rozenbaha: Cilvēku dzīvildze ir palielinājusies – dzīvojam ilgāk un kvalitatīvāk. Līdz ar to ir iespēja paildzināt arī seksa dzīvi. Kā tas mainījies 30–40 gadu kontekstā?

Rita Lasmane: Tā saucamajiem "baby bommer", kas dzimuši pagājušā gadsimta 50.–60. gados, bija paaugstināta interese par seksu. Šobrīd kungi ir ņiprāki šajā ziņā, ļoti jauki, ja viņiem ir blakus kundze, kas nesaka – vecais izvirtuli, paliec mierā, bet arī piedalās. Jo sekss ir arī komunikācijas veids.

Rita, kādi ir jūsu vērojumi attiecībā uz sievietēm 60+? Kā bija toreiz, vai sievietes pieļāva domu mīlēties?

Lasmane: Tā kā es pati šobrīd esmu vecumā 60+, es vairāk varu dalīties par mūsdienām. Cik pirms 30 gadiem vēroju un dzirdēju, tas bija unikāls gadījums, ja sievietei 60+ bija sekss. Pirmkārt, vai bija, ar ko to darīt, jo vīriešu vidējais dzīves ilgums bija daudz mazāks nekā tagad. Pirms 30 gadiem sekss tomēr bija jauno privilēģija. Atklāšu noslēpumu: tolaik saņēmu diezgan daudz pārmetumu, es vadīju erotisku raidījumu televīzijā, un dažs labs man teica – ko tad es, trīsdesmitgadīgā, iedomājos par seksu stāstīt? Evolūcija tiešām gājusi milzu soļiem.