'Kādēļ tad ar mani esi kopā?' Kā mīļotā cilvēka kritiku uztvert veselīgi

Iespējams, tas, ko vari sagaidīt atbildē, skan šādi:

Kad cilvēks sāk sevi apbērt ar pašpārmetumiem, sarunas dinamika un virziens pavisam strauji var mainīties, portālam "Psychology Today" ģimenes un pāru terapeite Sāra Epsteina. Partneris, kas šo tēmu bija cēlis gaismā, pēkšņi var sajusties vainīgs un pat izjust spiedienu par to, ka tagad mīļotais cilvēks jānomierina, nevis jāturpina risināt iesākto diskusiju, sakot: “Nē, nē, viss ir kārtībā! Varbūt es nedaudz pārspīlēju. Man nepatīk redzēt tevi tik apbēdinātu.”

Šāds fenomens novērš uzmanību no sākotnējā sarunas temata, un pavisam bieži pie reālo problēmu risināšana tā arī nenotiek. Sarunas temats pēkšņi tiek mainīts un koncentrēts uz otra cilvēka reakciju, nevis reālo problēmu.

Sarunas temata novirzīšana no reālā jautājuma uz pavisam citu, var būt tīša vai neapzināta darbība. Ja tas notiek neapzināti, partnerim, pret kuru sākotnēji tika vērsta sūdzība, ir zems pašnovērtējums un pašcieņa. Izdzirdot kritiku, viņu pārņem kauns, dažkārt par riebuma sajūta pret sevi. Mirklī, kad šādi cilvēki izdzird kritiku, viņi sadzird nevis to, ka pēdējā laikā nav pietiekami aktīvi iesaistījušies mājsaimniecības darbos, bet gan to, cik briesmīgs partneris un cilvēks viņš ir.

Savukārt var būt situācijas, kad partneris šādi rīkojas visnotaļ apzināti. Saņemot pelnītu kritiku, partneris pret savu mīļoto cilvēku var izmantot emocionāli sakāpināto reakciju, lai izvairītos no atbildības, un novirzītu uzmanību no galvenās problēmas. Saprotot, ka sevis žēlošana un pazemošana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no atbildības, šāda reaģēšana var kļūt par ieradumu, jo ir ļoti labi zināms – partneris vairs nekoncentrēsies uz reālo problēmu, tā vietā metīsies mīļotā mierināšanā. Tāpat cilvēkam var būt skaidrs, ka dusmošanās uz sevi, partnerim tā vai tā traucēs turpināt nepatīkamo sarunu, jo tas nozīmē apzinātu cilvēka sāpināšanu, kurš jau tā cieš.

Ir grūti pārmainīt problēmu risināšanas modeli, kas laika gaitā stipri iesakņojies attiecībās. No sākuma šo problēmu ir svarīgi identificēt abpusēji – gan tev, gan tavam partnerim. Tikai tad to būs iespējams izmainīt. Un vēl svarīgi atcerēties, ka par to jārunā brīžos, kad starp jums valda miers un saticība – nesāc šo jautājumu risināt strīda laikā.

Vari iesākt sarunu aptuveni šādi: “Mīļā, es ievēroju, ka, izsakot kritiku, tu esi ļoti sarūgtināta. Galu galā es tevi vienmēr nomierinu un problēmas tā arī nekad netiek atrisinātas. Mums ir jāvienojas par veidu, kā savstarpēji izrunāt arī sarežģītus jautājumus.” Tāpat vari akcentēt, ka vienmēr brīžos, kad tiek risinātas tev svarīgas un nozīmīgas sarunas, visa uzmanība tiek novirzīta uz viņu, un vēlies, lai arī tu kādreiz būtu pirmajā vietā.

Iespējams, ka problēmu apzinās arī pats partneris. Nereti cilvēki paši apzinās, ka padarīt sevi par cietēju, lai nopietnu problēmu risināšana pārtaptu par viņa žēlošanu, nav pareizs lēmums. Šādos gadījumos galvenais solis ir iemācīties iekāpt diskomforta zonā.

Ir svarīgi atcerēties, ka no visiem cilvēkiem, tieši tavam partnerim pret tevi ir vislabākie nodomi, uzsver psiholoģe Elisa Bārbaša. Šis cilvēks ar tevi vēlas pavadīt visu dzīvi, viņš pret tevi jūt mīlestību un neizsakāmas rūpes. Tas nozīmē, ka tavas darbības (vai tieši bezdarbības) ietekmē gan attiecības, gan pašu partneri. Ir svarīgi kopīgi augt, un abpusēja motivācija nemitīgi kļūt par labākiem cilvēkiem ir viens no veselīgu attiecību pamatprincipiem. Turklāt jāatceras, ka ikvienam pārim nākas saskarties ar domstarpībām. Tas ir neizbēgami.

Lai gan bieži apzināmies, ka kritika ir viens no veidiem, kā partneris vēlas stimulēt tavu izaugsmi, ir neticami grūti pieņemt negatīvus vārdus un konstruktīvu kritiku no sava partnera. Dažkārt aiz tā slēpjas uzskats, ka partneris vēlas būt augstāk stāvošs nekā tu, kaut gan, pieslēdzot loģisko domāšanu, ātri vien var saprast, ka mīļotais cilvēks ar tevi ir kopā gan labās, gan sliktās dienās, nemitīgi tevi atbalstot. Ir svarīgi atcerēties, ka tavs partneris vēl tev tikai labāko. Tieši tādēļ viņš sniedz tev konstruktīvu kritiku, lai nākošreiz rīkotos gudrāk un nepieļautu tādas pašas kļūdas. Tāpat ņem vērā, ka ne vienmēr partnerim patiešām būs taisnība. Iespējams, ka viņa kritika nav pamatota, taču tas nedod tiesības neieklausīties viņa teiktajā. Ir svarīgi uzklausīt mīļoto cilvēku, likt justies sadzirdētam arī tad, ja jūsu uzskati nesakrīt.