"Ar priekšnieku satikos četrus gadus, un par mūsu attiecībām nezināja pat mana labākā draudzene". "Kad sāku tikties ar sava bijušā drauga brāli, mēs nolēmām kādu laiku neafišēt mūsu attiecības, lai neaizvainotu viņu." "Es negribēju, lai vecāki zinātu, ka esmu iemīlējies par sevi 15 gadus vecākā sievietē". Šīs visas ir reālu cilvēku atzīšanās, – viņi dažādu iemeslu dēļ nolēma savas attiecības paturēt noslēpumā, taču jāņem vērā, ka šāda veida saistības rada zināmus ierobežojumus un sarežģījumus.
Piemēram, ir nepieciešams ļoti rūpīgi izraudzīties satikšanās vietu, ja tur pulcējas citi cilvēki, nedrīkst dalīties sociālajos tīklos ar kopīgām bildēm un atklāti izrādīt savas jūtas. Turklāt vēl jāsamierinās ar faktu, ka citu cilvēku acīs tu esi viens pats, – tev nav otra cilvēka blakus.
Tomēr cilvēki, kuri dzīvē ir piedzīvojuši slepenas attiecības, parasti tās atminas ar sajūsmu, runā par tām kā par kaut kādu avantūrisku piedzīvojumu. Daudzi pat speciāli turpina slēpt savu romānu, vienkārši tāpēc, lai nezaudētu šo noslēpumainības burvību. Un tam ir trīs iemesli, kurus portālā "Psychology Today" skaidro sociālā psiholoģe Madlēna Fužere.
