Kā raidījumā Mīlestības stāsti "Es ticu otrai mīlestībai" atklāj Jānis, viņš nekad nav aizdomājies, vai atradīs vienu mīlestību visam mūžam: "Es gan laikam nekad neesmu domājis par visu mūžu kā visu mūžu. Man vienmēr licies, ka es esmu tikko kā sācis."
Savukārt Šeilai ļauties jūtām bija jāiemācās no jauna. Attiecības ar pirmo vīru savulaik bija cirtušas dziļas brūces.
"Mana pirmā laulība… Tā noteikti nebija mīlestība. Man toreiz šķita – zeme, atveries! Dari kaut ko, jo es viņu tā mīlu! Bet īstenībā tas tā nebija. Man bija ļoti slikta pieredze, jo man bija mazs bērniņš. Ne jau tas, ka materiālā ziņā bija tik slikti… Vienkārši, tev ir tas bērns un tu jūties ļoti aizvainota, un nekā cita jau tev vairs nav. Tu esi viena un tad domā – kādas bija tās tavas lielās kļūdas... Bet tas mani padarīja par to sievieti, kas es esmu šobrīd. Tās sāpes mums dzīvē ļauj kļūt labākiem. Es izveidoju savu darbnīcu, sajutos kā īsta biznesa sieviete, un puišiem tur vispār nebija vietas. Vispār! Nemaz!" smejas Šeila.
Man ir ļoti bail no augstuma. Pat tie smukie panorāmas rati manī iedveš šausmas. Bet tagad iedomājies, kā es, feministe un cīnītāja, ģērbusies ādas jakā, lai pasaku, ka man bail un es nebraukšu? Tā nu es lēcu.
Arī Jānis, satiekot Šeilu, reiz jau bija precējies un lepojās arī ar pēcnācējiem. Kā mākslinieces mīļotais uzsver, Šeila gan nav bijusi iemesls iepriekšējo attiecību izrišanai. Abi sastapušies brīdī, kad bijuši no attiecībām brīvi.
"Šeila mūsu pirmo satikšanos neatceras, viņa vienkārši bija atnākusi uz vārda dienu. Ieskrēja un aizskrēja. Mēs, protams, runājāmies, sēdējām viens otram pretī pie galda, bet tas galds bija paliels… Es to vienkārši atcerējos un parādījos pēc pusgada," atminas Jānis, kurš Šeilu vēlāk uzaicinājis lēkt ar izpletni. Neraugoties uz bailēm no augstuma, modes māksliniece piekritusi.
"Es skaidri zināju to, ka man nevajadzēja ne izpletni, ne to lēkšanu. Man ir ļoti bail no augstuma. Pat tie smukie panorāmas rati manī iedveš šausmas. Bet tagad iedomājies, kā es, feministe un cīnītāja, ģērbusies ādas jakā, lai pasaku, ka man bail un es nebraukšu? Tā nu es lēcu.
Kad piezemējos, sapratu, ka biju izdzīvojusi. Attaisīju acis un ieraudzīju sauli – tādu! Lai gan man teica, ka esot lietaina diena bijusi. Tad zāli – tādu! Un nāca viņš – bruņinieks! Es biju dzīva un iemīlējos – tā kārtīgi!" stāsta dizainere.
Kā atklāj Jānis, ar Šeilu viņa dzīvē vienlaikus ienāca dinamika: "Vajadzēja vienmēr traukties kaut ko darīt. Kaut kur skriet, kaut ko raut, kaut kur vest kaut ko. Vienmēr bija kaut kāds pasākums, kur vajadzēja ar pilnu krūti mesties iekšā."
"Tas sievietes sapnis – būt kā aiz mūra… Bet man vajadzēja vispirms pie sevis formulēt, ka tāds mūris man vispār drīkst būt. Es taču biju patstāvīga. Varēju visu pati," atklāj māksliniece.
Taujāti par lēmumu apprecēties, abi atzīst, ka tas viņiem bijis būtiski. "It kā jau nav tādas īpašas vajadzības – kā dzīvoja cilvēki pirms tam, tā dzīvos pēc tam… Bet man bija svarīgi apprecēties," teic Jānis.
Šeila partneri papildina: "Sievietes jau vienmēr var teikt, ka tas nav būtiski. Bet uzskatu, ka nav būtiski to paveikt, taču ir būtiski, ka kāds piedāvā darīt. Tā ir tāda sava veida uzvara."
Raksturojot skaistos mirkļus abu ikdienā, pāris atzīst, ka tā vienkārši ir būšana līdzās un teju visu lietu kopīga darīšana. Tāpēc jau abi esot kopā – lai būtu kopā.
"Kad esi uz tā mīlestības viļņa, tad tu mīli gan Jāni, gan savu bērnu, savu sunīti... Tā ir enerģija, un ir laime, ka vari būt tajā gaismā," atzīst māksliniece.
Skaties raidījumu Mīlestības stāsti "Es ticu otrai mīlestībai" otrdienu vakaros plkst. 22 televīzijā STV Pirmā!.
