Diskomforta pazīmes
Lūk, 11 pazīmes, kas liecina – tev nepatīk emocijas:
- Tu esi darbā un ilgojies pēc kāda alkoholiska dzēriena;
- Tu izvairies no konfliktiem ar partneri;
- Tu smejies vai smaidi, kad tu vai kāds cits runā par skumjām lietām;
- Ja sarunas laikā sāc justies neērti, tu maini tematu;
- Tev ir grūti sevi piebremzēt un atpūsties;
- Tu neproti būt viena;
- Tu daudz pārmet un tiesā citus;
- Tu nespēj pārtraukt uztraukties;
- Tu dod priekšroku darbam, nevis tuvībai;
- Tu neproti pieņemt komplimentus;
- Tu bieži piedzīvo trauksmi vai depresiju.
Vai kādā no pazīmēm atpazini sevi?
Visas iepriekš uzskaitītās stratēģijas ir aizsardzība pret emocijām, portālā ''Psychology Today'' skaidro psihoanalītiķe un psihoterapeite Hilarija Džeikobsa Hendela. Aizsardzība ir, teiksim, poza, kuru ieņemam, lai izvairītos no neērtībām. Tā nav slikta. Tā ir gudra rīcība, kuru dabiski rada prāts, lai pasargātu mūs no diskomforta un sāpēm. Bērnībā šāda aizsardzība pret emocijām ir nepieciešama, bet pieaugušā vecumā tā vairāk kaitē, nekā aizsargā.
Kā iemācīties pieņemt emocijas
Ja tu savā uzvedībā atpazīsti kādu no iepriekš minētajām pazīmēm, neesi skarba un pārmetoša pret sevi. Atgādini sev, ka dzīvojam kultūrā, kas nenodrošina izglītību un instrumentus, kas mums var palīdzēt, sastopoties ar emocijām. Bet, lai vēl vairāk pasliktinātu situāciju, mums māca tādas aplamības kā: ''emocijas nav domātas vājiem cilvēkiem'' un ''tu viegli tiksi tam pāri''.
Iemācoties nedaudz vairāk par emocijām, mēs varam padarīt tās mazāk diskomfortablas un palīdzēt sev justies labāk, liekot emocijas pirmajā vietā.
''Es kādreiz nezināju, ka emocijas netiek apzināti kontrolētas un ka tās ir normāla reakcija uz apkārtējo vidi. Es nezināju, ka emocijas pastāv, lai palīdzētu mums izdzīvot un gūt panākumus. Es nezināju, ka galvenās emocijas ir virkne fizisku sajūtu, kuras mēs atpazīstam kā emocijas. Es nezināju, ka ''apraktās'' emocijas ir mans trauksmes un depresijas cēlonis. Es nezināju, ka varu iemācīties paņēmienus un prasmes, kas man palīdzētu vieglāk tikt galā ar emocijām, no tām neizvairoties. Kad uzzināju par galvenajām emocijām (dusmas, skumjas, bailes, riebums, prieks, satraukums un seksuālais satraukums) un to, kā ar tām strādāt, tā bija atklāsme, kas mainīja manu personīgo un profesionālo dzīvi,'' atklāj Hendela.
Viņa specializējusies dinamiskajā psihoterapijā, kas ir viena no labākajām metodēm, kas var palīdzēt apzināties un iemācīties pieņemt savas emocijas. Ja arī tu jūti, ka dažādos veidos ikdienā, visticamāk, neapzināti mēģini izvairīties no skatīšanās emocijām acīs un pati saviem spēkiem nespēsi ar tām ''sadraudzēties'', apsver iespēju apmeklēt psihoterapiju. Atceries, ka psihoterapeitu vai līdzīgu speciālistu neapmeklē tikai smagi mentāli slimi cilvēki, bet gan terapija var palīdzēt jebkuram atrast atbildes uz jautājumiem par sevi un savām emocijām.
