Tomēr līdz šādam slieksnim var arī nemaz nenonākt. Šajā rakstā ļausim tev paskatīties uz sevi no malas vai arī mācīties no citu kļūdām – "Psychology Today" un "Your Tango" iepazīstina ar piecām izplatītām problēmām un skaidrojumiem, kas, laikam ejot, "grauž" attiecības, kurās partneriem saskanības ziņā ir visas iespējas kopīgi sagaidīt vecumdienas.
Šoreiz gan runa nebūs par tādām lietām kā prioritāšu atšķirību vai krāpšanu. Šajā rakstā tiek skaidrots, ka sievietes visbiežāk izvēlas krāpt savus ilglaicīgos partnerus, jo jūtas baiļu pārņemtas vai arī vēlas atriebties. Turpretī vīriešu sānsoļu pamatā ir brieduma trūkums vai arī bezcerība – šādu risinājumu konkrētajai attiecību krīzei viņi redz kā vienīgo. Tomēr atklāt nodevības patiesos iemeslus ir patiesi sarežģīti. Eksistē desmitiem skaidrojumu, kas varētu likt pievērsties krāpšanai, piemēram, izvairīšanās no konfliktiem, laulība bez seksuāla kontakta, iedomība, finansiāla spriedze, hormonālas izmaiņas un citi.
Runājot atsevišķi par specifiskām sieviešu un vīriešu pieļautām kļūdām attiecībās, kas kavē turpmāku virzību, kā arī var lēnām, taču smagi iedragāt laulības dzīvi, iezīmējas gan vienotas, gan arī atšķirīgas tendences. Piemēram, vīrieši bieži vien ir pārāk izklaidīgi pret savām jūtām un nespēj radīt drošības sajūtu gan ar vārdiem, gan darbiem, turpretī daudzām sievietēm ir ieradums savas attiecības salīdzināt ar citu un cenšanās partneri mainīt. Vairāk par vīriešu pieļautajām kļūdām lasi šeit, bet te – par ko derētu padomāt sievietēm.
Taču turpinājumā iepazīstinām ar piecām izplatītām kļūdām, kuras nereti pieļauj kā sievietes, tā arī vīrieši!
Partneris - pašsaprotama dzīves sastāvdaļa
Pie labām lietām ātri pierod, tas ir fakts. Tieši tā arī attiecībās mēs pierodam pie jaukām ziņām katru dienu, gardām vakariņām, tīras mājas un arī laba saruna biedra, vakaros skatoties kādu interesantu seriālu vai pārspriežot aktuālos notikumus pasaulē. Šķietamie sīkumi ir pilnībā pašsaprotami – tā ir mana dzīve, visu esmu pelnījis un nekas nekad nemainīsies, ja vien es pats to neierosināšu.
Realitāte ir gluži pretēja. Mēs visi esam cilvēki, mums vajag attiecībās just mīļumu un dzirdēt novērtējumu, un, ja to negūstam, meklējam atbalstu citur. Galu galā tieši tu, kas bija pilnībā apmierināts ar savu ikdienu un attiecībām, paliksi bešā tikai tāpēc, ka partnera klātesamību, rūpes un artavu attiecību veidošanā uzskati par vienkārši pašsaprotamu. Tieši tādēļ ik pa laikam der padomāt, kāda tava dzīve būtu, ja tajā konkrētais cilvēks nepēlētu lielu lomu – cik laimīgs/nelaimīgs tu būtu, kas mainītos un vai tu to vēlētos.
Taču, no otras puses, vēlmei gūt apliecinājumus nevajadzētu kļūt "slimīgai". Ja reiz esat piekrituši būt attiecībās, abi to patiesi vēlaties, kas skaidrojams ar rūpēm, simpātijām un mīlestību vienam pret otru. Pieprasot nemitīgus apliecinājumus, cilvēks savā ziņā parāda, ka ir atkarīgs no šīm attiecībām – tā vietā vērs uzmanību partnera darbībām (kaut tādas sīkas nianses kā jauka izturēšanās pret cilvēkiem, kuri ir svarīgi tev, un pārliecināšanās, ka paņēmi cimdus, ejot ārā no mājas), jo tās primāri liecina par uzmanību, rūpēm un vēlmi būt ar tevi.
Piekrišana lietām, kuras zini, ka nedarīsi
Tev var šķist, ka mīļā miera labad ir labāk piekrist kādam partnera lūgumam, bet pēc tam "netīšām" aizmirst, ja jau no sākta gala zini, ka to nedarīsi, taču šādai rīcībai var būt vēl negatīvākas sekas. Kā raksta "Psychology Today", otrs to var uztvert kā pasīvu agresivitāti, ja, piemēram, regulāri atbalsti viņa ieteikumus vārdos, bet darbos un sarunās ar citiem nekad tos neievēro. Tas ir kā mazam bērnam ļaut sapriecāties par konfekti, bet pēc tam to atņemt bez iemesla – tad seko kārtīga scēna, kura rezultējas galvassāpēs un problēmās.
Nepasakot jau sākumā, ka tev šis ierosinājums nešķiet labs vai lūgums – neizpildāms, tu aizver durvis attiecībās tik ļoti nepieciešamajam komunikācijas ceļam. Tāpat šādas rīcības reizēm parāda, ka par savu komfortu domā vairāk nekā par otru, piemēram, partneris tev lūdz uzlikt modinātāju sestdienas rītā, lai nenogulētu visu dienu un pavadītu to produktīvi, bet tev gribas izgulēties un zvans no rīta tev pamodinās. Šī iemesla dēļ tu izvēlies modinātāju neuzlikt, it kā aizmirsti, lai gan otram apsolīji, ka izdarīsi.
Ielūkojies šajā rakstā un uzzini, kādi ikdienišķi sīkumi bojā potenciāli laimīgas attiecības.
Sūdzēšanās par attiecībām visiem, izņemot partneri
Ideālus pārus atrast ir teju neiespējami, jo katrās attiecībās ir zināmas domstarpības. Protams, vērsties pēc padoma pie draugiem un draudzenēm nav liegts, šis variants reizēm ir pat ļoti lietderīgs, ja radusies problēma, taču kļūda ir tajā, ka tu par sev nepieņemamām un nesaprotamām partnera rīcībām stāsti pilnībā visiem ārpus attiecībām, bet konkrētajam cilvēkam līdz galam savas domas neatklāj.
Iespējams, šādā veidā vienkārši negribi radīt liekas problēmas vai arī pārāk dusmojies, taču tu nevari gaidīt, ka otrs cilvēks kaut ko mainīs, ja arī viņu par to neinformēsi. Kāds teiks, ka šī ir tāda kā "likšana ar karoti mutē" un katram pašam jāsaprot, kad viņš kaut ko izdarījis nepareizi, bet tev it vismaz jāpastāsta, kura rīcība vai lēmums tevi sarūgtināja, lai rastu risinājumu. Un noklusēšana noteikti nav labs variants.
Nemitīgi koncentrējoties uz to, kas tevi neapmierina, tu pamazām sāc ignorēt to, kas attiecībās ir labs – vairs neredzi partnera labās kvalitātes un personības šķautnes, jo ieciklējies uz vienu. Sākotnēji situācija var šķist pavisam nevainīga, taču sīkumi "apaug" un kļūst par samilzušām problēmām. Par vēl citām šķietami niecīgām attiecību problēmām lasi šeit.
Kuram taisnība? Vienmēr tev?
Vienalga, vai esi attiecībās mēnesi vai laulībā 10 gadus – tev vienmēr ir jāuzklausa otrs. Lai gan, ilgāk pavadot laiku kopā, cilvēki patiesi kļūst viens otram līdzīgāki (cenšoties nepazaudēt savu "es"), taču neviens nav atcēlis to, ka katram var būt savs viedoklis. Pilnīgi iespējams, ka vienas sarunas laikā izskanēs trīs dažādi uzskati, un tev ir jāsaprot, ka bez pamatojuma un loģiska skaidrojuma tie sākumā nav ne kripatiņu sliktāki par tavējo.
Attiecību ceļā būs gan kāpumi, gan kritumi. Var nākties saskarties ar grūtiem un vēl grūtākiem brīžiem, piemēram, veselības problēmām vai darba zaudējumu, taču nekad nedrīkst zaudēt cerību otrā. Iespējams, arī tavs stresa līmenis šajos brīžos būs augsts, tomēr otram ir ļoti svarīgi just tavu uzmundrinājumu un ticību, ka tuvākā vai tālākā nākotnē viss nokārtosies. Ja tu būsi stiprais plecs grūtos brīžos, rēķinies, ka arī tev būs vieglāk, kad vajadzēs emocionālu atbalstu.
Cilvēkiem nevajag sev kādu blakus tikai priekos – arī bēdās gribas būt atbalstītam. Agrāk vai vēlāk, partneris nostāsies uz kājām, bet, ja viņš nebūs jutis tavu klātesamību, tālākā nākotne var patiesi būt apdraudēta.
Nevēlēšanās pieņemt, ka cilvēki mainās
Viens no populārākajiem attiecību pieņēmumiem ir tas, ka varēsi partneri mainīt, izmīcīt kā plastilīnu, lai blakus stāvētu prātā izidealizētais cilvēks. Turpretī otrs domā, ka viņu jau nu noteikti neizdosies mainīt. Katrs gadījums skatāms atsevišķi, taču kopumā jāsaprot, ka sava taisnība ir abiem – ejot laikam, cilvēki patiesi mainās, gūst jaunu pieredzi, izkristalizē savas vērtības, un tas, ko mīlošs partneris šajā brīdī var darīt, ir censties tās salāgot ar savām.
Tu noteikti nevēlies, lai kāds tevi mainītu, tāpēc vērts paturēt prātā nemainīgo patiesību – nedari otram to, ko nevēlies, lai darītu tev. Protams, tu vari palīdzēt partnerim atmest kādus nelāgus ieradumus, skolot tēmās, kurās jūties zinošāka, taču maiņa nav jāuzspiež – tu darīsi tikai tā un ne citādi.
Mainies gan tu, gan partneris, un tas ir jāpieņem. Ja redzi izmaiņas otrā un par tām gribi pārmest, kritiski paskaties arī uz sevi no malas, vai tevī nav manāmas izmaiņas, kas partnerim varētu nesimpatizēt.
Šajā rakstā iepazīsties ar saticības formulu. Tur minētas tēmas, par kurām laimīgi pāri nestrīdas.
