Atļaut sev bēdāties: septiņi ieteicamie soļi pēc smagas šķiršanās
Foto: Dikaseva / cc

Lai tiktu pāri zaudējumam, vajadzīgs laiks. Bet kā izvairīties no pēkšņas atklāsmes, ka esi strupceļā? Svarīgi ir nebēgt no savām skumjām, varbūt pat sērām, un pārdzīvojumiem par notikušo. Kā pareizāk tikt pāri šim sāpīgajam periodam? Un kādēļ ir svarīgi runāt par savām jūtām un dalīties ar tām ar tuviniekiem?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Psihoterapeite Džonaisa Veba portālā "Psychology Today" iepazīstina ar trim pieredzes stāstiem no savas prakses.

  • Kopš tā laika, kā pirms diviem gadiem negaidīti mira tēvs, Džareds visu laiku jūtas vienaldzīgs pret apkārt notiekošo un ir gluži kā sastindzis. Visi centieni pārvarēt šo savu stāvokli ne pie kā nav noveduši. Jau divi gadi pagājuši...
  • Sandru nemitīgi pievelk viens vīriešu tips – agresīvi alkoholiķi, kuri nav gatavi nopietnām attiecībām.
  • Klaudija jūtas aizkaitināta un sarūgtināta pēc smagas šķiršanās. Viņai nekādi neizdodas atgriezties savā bijušajā, normālajā stāvoklī.

Visi trīs ir nonākuši strupceļā. Viņi cieš, viņi ir apmulsuši. "Kāpēc es nevaru izkļūt no šīs situācijas?" – viņi sev vaicā.

Par laimi, uz šo jautājumu viņiem ir atbilde. Tā ir ļoti vienkārša, taču prasīs no viņiem izdarīt to, no kā viņi ļoti baidās: atļaut sev sērot. Tiesa, kā uzsver speciāliste: "Cilvēku vēlme izvairīties no sāpēm ir absolūti dabiska".

Sērot nepatīk nevienam, un tas ir saprotami. Jebkuru bēdu iemesls ir kāda zaudējums, kurš tev bijis svarīgs. Sēras allaž ir saistītas ar sāpēm un zaudējumu. Bet bēdu pārdzīvošana pati par sevi nav sāpes vai zaudējums, uzsver Veba.

Atļaut sev bēdāties: septiņi ieteicamie soļi pēc smagas šķiršanās
Foto: Shutterstock

Lai pārdzīvotu zaudējumu, vajadzīgs laiks. Tieši tāpēc pārdzīvot šīs skumjas ir grūti itin visiem. Šie trīs iepriekš pieminētie personāži, nonāca strupceļā tieši tādēļ, ka izvairījās no saviem pārdzīvojumiem.

Džareds aktīvi cenšas nokārtot savu dzīvi, bet dara nepavisam ne to, ko vajadzētu. Viņš cenšas uzlabot savu pašsajūtu. Diemžēl, bet sporta pasākumu apmeklēšana, iešana uz randiņiem un veiksmīga projektu izpilde darbā nevar viņam palīdzēt pārdzīvot zaudējumu. Lai bēdas atstātu pagātnē, tās ir jāpārdzīvo, nevis no tām jābēg. Viņam ir jāpieņem savas jūtas – zaudējuma sāpes un skumjas. Viņam ir jāļauj sev skumt.

Sandra vēlas normālas attiecības ar vīrieti – kā ir citām sievietēm. Atkal un atkal viņa cenšas tās uzbūvēt. Kāpēc viņa visu laiku atkārto vienu un to pašu uzvedības modeli? Viņa nekad nav ļāvusi sev skumt pēc tēva, kurš ir aizgājis no ģimenes, kad viņai bija astoņi gadi. Visu dzīvi viņa sev ir atkārtojusi: "Man uzspļaut uz to kretīnu!".

Kā uzsver Veba, šīs sievietes dusmas ir aizsargreakcija, viņa nevēlas pārdzīvot sāpes par to, ka viņu ir pametis vīrietis, kuram viņa bija jāmīl visvairāk par visu uz pasaules. Tā kā Sandra neļauj sev pārdzīvot, sajust un pārstrādāt zaudējuma sāpes, viņa atkal un atkal izvēles sev vīriešus, ar kuriem nespēj būt pa īstam tuva un kuri viņu pēc kāda laika pamet.

Klaudijai bija ļoti smagi pēc šķiršanās no vīra, viņas bērnu tēva, ar kuru laulībā nodzīvoja 12 gadus. Lai pārdzīvotu šo zaudējumu, viņa koncentrējās uz bērniem, cenšoties radīt viņiem normālu dzīvi, cik vien tas bija iespējams. Protams, tajā nav nekā slikta.

Viņa nespēj pārvarēt savas dusmas nevis tāpēc, ka bērniem velta pārāk daudz uzmanības, bet tādēļ, ka nesniedz pietiekamu uzmanību pati sev. Viņai ir jāatzīst, jāsajūt un jāpārstrādā zaudējuma šoks un sāpes.

Ja arī tu, tāpat kā Džereds, Klaudija un Sandra, jūties kā iedzīts strupceļā, atceries, ka patiesībā nākotne nebūt tev nav slēgta aiz ķieģeļu sienas. Iespējams, tu vienkārši izdzīvo noteiktu periodu – no kura ir izeja. Tu jau zini: tev ir jāļauj sev izsērot šo zaudējumu, lai kāds tas arī nebūtu.

Atļaut sev bēdāties: septiņi ieteicamie soļi pēc smagas šķiršanās
Foto: Shutterstock

Septiņi padomi tiem, kuri bēdājas

  • Pacenties apdomāt savu zaudējumu.
  • Ļauj sev sajust sāpes. Vienīgais veids, kā no tām atbrīvoties, – tās izdzīvot, sajust un pārstrādāt.
  • Uzņemies kontroli pār savām jūtām, izveidojot sev sarakstu ar tām. Pieņemsim, katru dienu pulksten 17.30 tu kādu laiku pavadīsi vienatnē, lai apdomātu savu zaudējumu un ļautu sev to sajust. Bet pēc tam vari pievērst uzmanību kaut kam citam – piespied sevi pārslēgties, nodarbojoties ar darāmiem darbiņiem.
  • Nosauc savas jūtas vārdos. Lūk, daži piemēri: "Man ir skumji", "Man sāp", "Es piedzīvoju zaudējumu", "Esmu sakreņķējies", "Es jūtos vientuļi", "Es dusmojos", "Es sēroju"!
  • Padalies savos pārdzīvojumos ar cilvēku, kuram uzticies – tas ļoti var palīdzēt.
  • Atgādini sev, ka šie pārdzīvojumi vienkārši ir tāds periods tavā dzīvē, kas agri vai vēlu beigsies. Šis periods ir svarīgs un vajadzīgs, lai tu varētu pielāgoties pārmaiņām.
  • Nenosaki sev laika termiņu, neizlem jau iepriekš, cik ilgi ļausi sev bēdāties. Šis laiks var būt ļoti individuāls, un censties šo procesu paātrināt ir bezjēdzīgi. Tas turpināsies tik, cik vajadzīgs, un ne sekundi mazāk.
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Sēras Attiecības Attiecības ģimenē Psihoemocionālā veselība Šķiršanās
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form