Šādu jautājumu kāda lasītāja uzdod portālā "Psychologies". Psiholoģe Inna Čirkova aicina mammu padomāt par šādiem jautājumiem.
"Jūsu meitai ir 14 gadi. Viņa nevēlas braukt pie tēva. Kas tieši jūs uztrauc? Meitenei ir tiesības satikties ar tiem cilvēkiem, ar ko viņai ir interesanti. Jaunietes laiks ir viņas pašas ziņā, tas ir normāli. Ja tēvs par to satrauksies, iespējams, var domāt par bērna attālināšanās iemesliem.
No otras puses, pusaudži ne vienmēr vēlas bieži kontaktēties ar radiniekiem, viņiem, likumsakarīgi, ir vilkme veidot jaunas saiknes, ar vienaudžiem vai svešiem cilvēkiem. Viņi paplašina sociālo pasaules redzējumu, ieņemamās lomas un prasmes veidot attiecības, bet vecāki var viņus garlaikot.
Jūsu meitas jautājumā var nolasīt neapmierinātību par attiecībām ar tēvu. Iespējams, viņa pārdzīvo vilšanās periodu. Taču – vai savu jautājumu viņa uzdod jums vai tēvam? Jūs esat neapmierināta, ka meita šo problēmu noliek jūsu priekšā? Vai nezināt, ko viņai atbildēt? Kas veltīja laiku meitai, kad viņa bija pie tēta – tētis vai viņa sieva?
Agrāk taču viss bija kārtībā? Tagad jūs rakstāt, ka vīrs arī agrāk ar viņu maz gribēja darboties. Vai tas bija līdz laulības šķiršanai? Vai sarunā ar meitu jūs sajutāt kādu pārmetumu jums? Un – varbūt atcerējāties kādu aizvainojumu, kuru pārdzīvojāt laulībā? Vai jums liekas, ka jums vajag apmierināt meitas pretenziju? Ko tieši jūs sadzirdat viņas jautājumā?
Kādu tēvu jūsu meita gribētu redzēt? Par kādu sapņo? Ko tieši viņa gaida no viņa? Un kāpēc šo jautājumu viņa uzdod jums? Vai meita zina jūsu šķiršanās iemeslu, jūsu nesaskaņas?
Svarīgi, lai meita pati ieraudzītu un saprastu savu tēvu, viņa intereses, dzīvesstilu, jūtas un vērtības. Viņai objektīvi jāierauga, ka divi viņu mīloši cilvēki ir nepilnīgi. Jūs satikāties divdesmit gados, izvēlējāties viens otru, iemīlējāties un radījāt bērnu. Bet kaut kādas īpašības neņēmāt vērā, taču tās izrādījās svarīgas kopdzīvē.
Jūsu meita iepazīstas ar pieaugušo pasauli un viņai jāierauga, ka viss savā starpā ir saistīts. Tēvs ir tāds, kāds viņš ir. Un viņai tagad ir jāizlemj, kā un cik daudz ar viņu veidot attiecības. Jūs sagaida iespēja pieņemt viņas sāpes un vilšanos. Ja šīs jūtas jūs satrauc un ir vajadzība pēc padoma, var vērsties pēc palīdzības pie psihologa."
