Mums ir trīsgadīgs dēls. Reizēm man liekas, ka esmu izdarījis nepareizu izvēli. Pēc tam tomēr šķiet, ka viss ir normāli, līdz atkal pienāk šāda doma. Pēdējā laikā tā atkal nomāc doma, ka esmu izvēlējies nepareizo partneri. Man sācis ļoti nepatikt viņas aromāts, es jau sen negūstu baudu no skūpstiem ar viņu. Sekss notiek, bet ne bieži.
Es negribu šķirties, jo negribu atstāt dēlu. Sieva it kā mani mīl. Kad pavadu laiku viens, man tā it kā patīk labāk, bet atliek sievai ar dēlu aizbraukt, kā es sāku skumt. Vai arī es skumstu tikai pēc dēla... Līdz galam nesaprotu."
Uz vīrieša jautājumu atbild psiholoģe Saša Mahova portālā "Psychologies":
"Es sadalīšu jautājumu divās daļās. Pirmā – partnera smarža, otra – "nepareiza izvēle" un kā to veic.
Smarža intīmajās attiecībās ir delikāts jautājums, taču gadījumos, kad partneri mīl un tiecas viens pie otra, ir iespēja atrisināt problēmu. Smaržas izmaiņas var būt saistītas ar hormoniem, kādu produktu lietošanu uzturā vai jaunas kosmētikas izmantošanu – par ko otrs var nezināt.
Ja sievas smarža patiešām mainījusies, ir jēga mierīgi parunāt ar viņu un noskaidrot iemeslu. Iespējams, to var koriģēt.
Es domāju, ka svarīgi ir analizēt, kā un kāpēc jūs tomēr izvēlējāties savu sievu.
Jūs vairākas reizes šķīrāties, tad sagājāt kopā, pieņemot lēmumu būt ar viņu. Kādos aspektos balstījās jūsu izvēle?
Kādi uzstādījumi, pārliecības, bailes jūs vadīja šādos brīžos? Vai tomēr izvēle ir piemērota, bet kaut kādu iemeslu dēļ ir grūti tajā sev pagaidām atzīties?
Jūsu vēstulē ir vēl viens spilgts moments. Jūs rakstāt, ka ik pa laikam jums uznāk domas par nepareizu izvēli, bet pēc tam it kā pāriet. Un tas man ir rādītājs tam, ka jums ir raksturīgi atvairīt trauksmes zvaniņus no sevis – kopumā. Kaut kas jūsos saka: "Tu dzīvo ne savu dzīvi", bet jūs ar sevi rīkojaties tā, it kā nepievērstu uzmanību šiem signāliem.
Jūsu sajūta par sevi ģimenē jau ir ieguvusi zināmu cikliskumu: sākumā ir slikti, liekas, ka ir izdarīta nepareiza izvēle, tad it kā šī doma "atlaižas", tad dzīvojiet, kā parasti, līdz atkal nāk vilnis ar ierastām domām. Un tā pa riņķi.
Riskēšu izteikt versiju, ka šāds princips jūsu dzīvē attiecas ne tikai uz laulību, bet kopumā uz to, kā jūs dzīvojat savu dzīvi un attiecaties pret savām vajadzībām.
Tagad jūs runājat, ka nevēlaties šķirties dēla dēļ. Un man liekas, tās ir izplatītas lamatas, kurās iekļūst daudzi cilvēki.
Patiešām, kopīgi bērni var būt sava veida līme attiecībās. Bet svarīgi atcerēties, ka nelaimīga laulība bērniem ir ne mazāka trauma kā vecāku šķiršanās. Tādēļ ziedot savu dzīvi dēļ bērniem tiešām nav vērts. Viņi to drīzāk nenovērtēs.
Turklāt arguments, ka saglabā laulību bērnu dēļ, var būt aizsargmehānisms, lai nerisinātu problēmas. Vai jūs patiešām domājat par dēlu, neejot prom no sievas? Vai varbūt jūs biedē izmaiņas, kuras varētu sekot pēc šķiršanās?"
