Pieci jautājumi sev, ja neesi pārliecināts – šķirties vai nē
Foto: Alysa Bajenaru / cc

Dažreiz tas ir viegls lēmums. Bieži vien tomēr – sarežģīts. Vai man vajadzētu palikt vai iet prom? Daudzi kādā brīdī ir bijuši nodarbināti ar šo jautājumu romantiskajās attiecībās. Vienalga, vai par to liek aizdomāties neapmierinoša attiecību dinamika, fiziskā vai emocionālā distancēšanās, neuzticība, atšķirīgas vērtības vai vienkārši esat viens otru pārauguši, ja sāc apdomāt šo jautājumu, acīmredzot kaut kas attiecībās nav īsti, kā gribētos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Psihoterapeite un sociālā darbiniece psihiatrijā Losandželosā Šārona Kvona portālā "Self" dalās savā pieredzē un uzrunā citus terapeitus par šo tēmu.

Manā kā psihoterapeites darbā ar individuālajiem klientiem un pāriem, terapijas sesiju laikā bieži redzama ambivalence par attiecību pārtraukšanu. Klienti bieži vien man saka: "Varbūt, ja es otram došu vēl pāris mēnešus, viss mainīsies?" "Varbūt mums vajag vairāk brīvības?" "Varbūt palīdzēs pāru terapija?" "Varbūt man vajadzētu mainīt savas gaidas un vajadzība?" "Varbūt man jāuzstāda ultimāts?"

Ir pamats justies pretrunīgi par attiecību pārtraukšanu. Pēc tam, kad esi ieguldījis daudz laika un enerģijas, tu joprojām vari ļoti rūpēties par partneri un doma, ka vari būt viens un būs jāmēģina satikt kādu citu, var būt biedējoša. Saskaņā ar 2017. gadā publicētu pētījumu žurnālā "Journal of Social Psychological and Personality Science", 49 procenti dalībnieku atzīmēja augstu rādītāju par to, ka vēlas palikt attiecībās un pamest tās, tā izgaismojot šo izplatīto dilemmu "palikt vai aiziet".

Kā īsti zināt, ka pienācis laiks doties prom? Es runāju ar citiem attiecību ekspertiem, pārskatīju izplatītākās pāru terapijas metodes un izmantoju savas psihoterapijas zināšanas, lai sniegtu dažas atziņas. Un, lūk, daži jautājumi, ko var sev uzdot, domājot par romantisko attiecību pārtraukšanu.

Vai attiecības ir aizskarošas – fiziski vai emocionāli?


Attiecībās, kurās ir jebkāda fiziski vai emocionāli slikta izturēšanās, nekavējoties jānovērtē, vai ir pienācis laiks tās pārtraukt, lai viens vai abi partneri būtu drošībā. ASV vidēji gandrīz divdesmit cilvēki minūtē cieš no fiziskās vardarbības partnerattiecībās. Tomēr daudziem upuriem ir grūti aptvert, ka viņi ir apdraudēti dēļ "vardarbības cikla". Šo jēdzienu ieviesa psiholoģijas doktore Lenore Valkere. Cikls ietver spriedzes veidošanas fāzi, tad – vardarbīgās epizodes fāzi un, visbeidzot, nožēlas fāzi, kurā vardarbīgais partneris lūdz piedošanu un, jā, nožēlo savu rīcību, kas liek domāt cietušajam, ka tas vairs neatkārtosies.

Viens pārī var uzskatīt, ka pienākums iznest atkritumus ir vienlīdzības simbols. Bet viņa partneris to var uzskatīt par kaitinošu darbu, ko viņi var paveikt rīt, un var nesaprast, kāpēc tas ir tik liels notikums. Tāpēc ir ļoti svarīgi izpētīt vērtības, kas ir konfliktu pamatā.

Vēl viens iemesls, kādēļ vardarbību var būt grūti identificēt – tā neatstāj pēdas. "Ja tu esi aizskarošās, vardarbīgās attiecībās, visbiežāk otra uzvedība tevi ievaino emocionāli un fiziski," portāla "Self" stāsta Najda Islama, Dienvidkalifornijas Universitātes Sociālā darba doktora programmas direktore. Ja tu neesi pārliecināts, vai attiecības ir emocionāli vardarbīgas, dr. Islama, kura specializējas darbā ar tiem, kuri cietuši no partnera vardarbības, iesaka "apsvērt, vai partneris tevi apsaukā vai apvaino, kritizē tādā veidā, kas liek apšaubīt savu vērtību, kaunina tevi, lai raisītu vainas izjūtu, pazemo tevi. Var tikt izmantota arī iebiedēšana, piespiešana vai draudi, vai pat tikt iesaistīti bērni, lai izsekotu, ko tu dari, kā dari, kur un ar ko dodies".

Veselīgas attiecības, tieši pretēji, sakņojas savstarpējā cieņā: "Sarunas un godīgums, partnerība ekonomiskajos jautājumos, dalīta atbildība, tostarp, kā vecākiem, godīgums, uzticēšanās un emocionālais atbalsts ir pamats vienlīdzībai un nevardarbībai," skaidro dr. Islama. Pamest vardarbīgas attiecības, kurās partneris ir fiziski un/vai emocionāli vardarbīgs, var būt sarežģīti un bieži vien arī bīstami, tāpēc dr. Islama rekomendē vērsties pēc palīdzības pirms sarunas ar partneri. Piemēram, pie terapeitiem vai patversmē, kur var uzņemt no vardarbības cietušos, kas apmācīti, kā sniegt emocionālo atbalstu vardarbības upuriem.

Vai manas psihiskās veselības dēļ ir grūti skaidri saprast situāciju?


Ja tu cīnies par savu psihisko veselību, ir grūti saprast, vai partnerattiecībās viss ir labi vai greizi. Piemēram, ja tu paliec, jo domā, ka neviens cits tevi nevarētu mīlēt, šī bezcerība var slēpt depresiju, saka dr. Islama. Šāda izkropļota vai katastrofālā domāšana kopā ar zemu pašvērtējumu var likt redzēt palikšanu kopā kā vienīgo iespēju. Un, ja tas tev rada bažas, jo tu nemitīgi uztraucies par nākotni – domā, ka paliksi viens vai tev nebūs neviena randiņa, tu, iespējams, cīnies ar trauksmi. Būtībā pārmērīga uztraukšanās (kad tā ir vairākumā dienu) ir raksturīgs simptoms ģeneralizētai trauksmei.

Un otrādi – nomākts vai nemierīgs stāvoklis var likt tev skatīties aptumšoti uz attiecībām, kuras ir vērts saglabāt. Ja tu bieži jūties bezcerīgi un baidies par nākotni, apsver iespēju lūgt ģimenes ārstam pārbaudīt, vai tev nav depresija vai ģeneralizēta trauksme, un apdomā iespēju meklēt licencētu terapeitu, ja vien iespējams. Terapeits var palīdzēt tev apgūt stresa pārvarēšanas stratēģijas un palīdzēt skaidrāk ieraudzīt – vai tu paliec kopā ar partneri nepareizu iemeslu dēļ un, ja tā, pieņemt, ka esi cienīgs atrast pilnvērtīgas attiecības.

Vai es palieku mīlestības vai saistību dēļ?


Pieci jautājumi sev, ja neesi pārliecināts – šķirties vai nē
Foto: Shutterstock

Pāru terapeite Estere Perela savos emuāros rakstījusi: "Mīlestība nav pienākums – tā ir dāvana." Ja paliec kopā ar savu partneri, jo izjūt to kā pienākumu – vai nu tādēļ, ka otrs tevi atbalstīja pamatskolas laikā vai tev ir jāpaliek ar saviem bērniem, – tu, iespējams, izvirzi citu vajadzības augstāk par savām. Tā tu vari sev liegt attiecības, kurās esi apmierināts, un tā ir līdzatkarības pazīme.

Turpretī veselīgās attiecībās, kurās tev nav obligāti vajadzīgs otrs, bet kurās vēlies ar otru būt, nepieciešams noteikt savas vajadzības un ievērot savas robežas, lai tu varētu izvēlēties būt kopā ar partneri, neupurējot to, kas tev ir vissvarīgākais. Ja tu alksti pēc vietas, kur uzlādēties, pabūt ar sevi vai intimitātē, tev būtu jābūt spējīgam to paust partnerim, lai palīdzētu nodrošināt, ka jūsu abu vajadzības ir sadzirdētas un neviens pārī nav atstāts novārtā vai nenovērtēts. Bet ja doma par šķiršanos liek tev justies vainīgam par partnera pamešanu, vai raizēties, ka tu esi savtīgs, ir svarīgi noskaidrot, kas ir šo jūtu pamatā.

Ja kādu laiku esat kopā, jūsu dzīves ir savstarpēji saistītas, tāpēc ir dabiski cīnīties ar domām par to atšķetināšanu. Bet ja tu pamani robežu trūkumu vai ja ir sajūta, ka tev nav savas identitātes, nošķirti no attiecībām, tev, iespējams, būs jāpārmācās savi uzvedības modeļi, lai tu saprastu, kas ir labākais tev pašam. Piemēram, vai vēlies dabūt sapņu darbu, ceļot, pavadīt laiku vienatnē vai atrast sev piemērotu partneri. Un, jā, terapija var sniegt rīkus, lai palīdzētu to īstenot.

Kādas ir manas vajadzības un vērtības?


Tev nav jābūt "labam" iemeslam, lai pārtrauktu attiecības – tās varbūt vienkārši neatbilst tavām vajadzībām. Pāru terapeite Džesika "Gondži" Lī stāsta, ka, izpētot, vai šīs vajadzības tiek apmierinātas (varbūt, izmantojot terapiju, dienasgrāmatas rakstīšanu vai pārrunas ar draugu), "var gūt dziļāku izpratni par to, kāpēc noteiktas lietas tev neder un ko tu tā vietā meklē". Tā vietā, lai lūkotos uz sava partnera trūkumiem kā iemeslu savai nelaimīguma sajūtai attiecībās.

Ja kopumā jūties nenovērtēts attiecībās ar partneri, vai aizvainots, iespējams, dažas vajadzības netiek apmierinātas. Es uzskatu, ka strīdu laikā var būt noderīgi pievērst uzmanību šīm pamatvajadzībām un vērtībām. Piemēram, ja tev visu laiku jācīnās par naudu un budžetu, kāda vajadzība te netiek apmierināta? Vai tā ir finansiālā drošība vai varbūt vajadzība pēc brīvības un neatkarības? Tad pajautā sev – kāda vērtība ir pamatā šai vajadzībai? Varbūt tu vēlies krāt naudu nākotnei vai, lai ārstētos vai dotu līdzekļus kāda tuvinieka ārstēšanai? Izpētot nianses, tas var palīdzēt izlemt, vai šos konfliktus var atrisināt vai tas būs pamats šķirties.

Vai mūsu domstarpības patiešām ir nesamierināmas, pat ja runa ir par sīkumiem?


Ir svarīgi noteikt, kas jums abiem ir vissvarīgākais, jo dažiem pāriem viņu vērtības ir pārāk atšķirīgas, lai attiecības būtu labas. Neviens nejūtas pilnībā apmierināts visu laiku, un vajadzību un cerību pielāgošana ir neizbēgama un ir veselīga attiecību sastāvdaļa. Bet kā jūs varat noteikt, vai jūs vienkārši piedzīvojat parastus attiecību kāpumus un kritumus, un kompromisus (piemēram, kur dzīvot vai pavadīt brīvdienas), vai arī jūsu vērtības vienkārši nav saskaņotas?

Tev nav jābūt "labam" iemeslam, lai pārtrauktu attiecības – tās varbūt vienkārši neatbilst tavām vajadzībām.

"Lielākais iemesls, kāpēc partnerattiecības neizdodas, ir tas, ka pāri savus konfliktus uztver kā vienreizēju saķeršanos, neapzinoties, ka viņu konfliktiem ir kāds modelis," stāsta licencēta pāru konsultante, sertificēta seksa terapeite Lorija Vatsone. Tā vietā, lai tieši runātu par savām neapmierinātajām vajadzībām un vērtībām, Vatsone saka, cilvēki parasti dusmojas vai ir aizvainoti uz saviem partneriem par to, kas otrā neapmierina. Šīs aizsardzības reakcijas, kas var izskatīties kā aizskaršana vai atkāpšanās, bieži vien notur partnerus slazdā un neļauj viņiem saprast, vai viņu domstarpības patiešām ir nesamierināmas.

Ja jūs pastāvīgi strīdaties par šķietami triviālām lietām, piemēram, atkritumu izvešanu vai skatāmo filmu saturu, atkal un atkal, un atkal, tā ir zīme, ka jūsu vērtības nav saskaņotas (vai ir kāda cita, dziļāka, problēma, piemēram, atsvešināšanās). Piemēram, viens pārī var uzskatīt, ka pienākums iznest atkritumus ir vienlīdzības simbols, un tā ar būt svarīga daļa viņa izpratnē par attiecībām, kuras apmierina. No otras puses, viņa partneris to var uzskatīt par kaitinošu darbu, ko viņi var paveikt rīt, un var nesaprast, kāpēc tas ir tik liels notikums. Tāpēc ir ļoti svarīgi izpētīt vērtības, kas ir konfliktu pamatā (vienatnē vai kopā ar terapeitu): ja vari saprast, kas patiesībā tev traucē, tad vari par to runāt ar savu partneri un kopīgi izlemt, vai ir iespējams panākt kompromisu, vai arī konkrēta vērtību sadursme ir pamats attiecību pārtraukšanai.

Secinājums – dažas aktuālas problēmas, piemēram, kā disciplinēt bērnus vai strīdi par prioritātēm ikdienas darbos, – var atrisināt, godīgi izrunājot ar savu partneri savas bažas, aktīvi uzklausot otra viedokli un mēģinot atrast kopsaucēju. Pāri var praktizēt konfliktu risināšanas prasmes paši, taču dažiem cilvēkiem sesijas ar apmācītu attiecību terapeitu var būt vienīgā reize, kad viņi ir spiesti pārstāt bēgt vai sastingt un tā vietā atklāti runāt par atšķirībām, kas galu galā var novest pie šķiršanās vai kopīgas motivācijas atrašanas palikt kopā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.