Atbild psiholoģe Olga Korženko.
Pēc 27 kopā pavadītiem gadiem patiešām ir ļoti grūti sākt jaunu dzīvi. Īpaši gadījumā, ja partneris ir bijis valdonīgs un agresīvs. Ir grūti domāt neatkarīgi un rīkoties izlēmīgi. Padomāsim, kas jūs piebremzē.
Varbūt – bailes. Vai vīrs jūs neizsekos, varbūt vēlēsies atriebties par aiziešanu, fiziski izrēķināties?
Varbūt – trauksme. Kā jūs dzīvosiet bez viņa – patstāvīgi, paļaujoties tikai uz sevi un saviem lēmumiem. Kā veidosies jūsu dzīve? Kur dzīvosiet? Vai būsiet vientuļa vai izveidosiet ar kādu jaunas attiecības?
Varbūt jūs bremzē kauns. Ko teiks citi? Jūs var nosodīt tuvinieki, pat bērni – jūs taču esat bijuši kopā tik ilgi un, ja reiz neaizgājāt prom agrāk, tātad "viss bija labi".
Varbūt traucē vainas sajūta. Kā gan pamest cilvēku, ar kuru nodzīvoti tik ilgi gadi? Kā viņš iztiks bez jums? Kas par viņu parūpēsies?
Jūs esat pieradusi būt līdzatkarīgās attiecībās. Ir kāds, kurš apspiež un kāds, kurš pakļaujas.
Tāpat kavēt pieņemt lēmumu var traucēt cerība. Varbūt viss mainīsies? Ar gadiem cilvēki kļūst maigāki...
Varbūt iesaistītas vēl kādas jums vien zināmas jūtas. Tās visas iedarbojas kopā, traucējot koncentrēties un pieņemt skaidru lēmumu. Iespējams, laulībā bija un ir kaut kas labs, kaut kas, ko jūs ļoti novērtējat un cenšaties saglabāt. Jo jūs kaut kādu iemeslu pēc pirms 27 gadiem izvēlējāties šo cilvēku.
Ja neizvēlējāties, bet rīkojāties apstākļu spiesta, iespējams, pieradāt pie šādas dzīves un nezināt, kā dzīvot citādi. Tātad – jūs esat ieradusi būt līdzatkarīgās attiecībās. Ir kāds, kurš apspiež, un kāds, kurš pakļaujas. Jums ir grūti iedomāties dzīvi bez šādiem nosacījumiem. Bet, ja jūs saņemsieties aiziet, jums nāksies mācīties attiekties pret pasauli citādi. Tajā var palīdzēt draugi, tuvinieki (ja viņi ir jūsu pusē), darbs, psihologs.
