Mediācija ir kā sanākšana "pie apaļā galda", kur neitrālais – mediators – "tulko" otra teikto, atdala racionālo no emocijām ar mērķi rast abpusēji pieņemamu vienošanos. "Tipiskāka ir situācija, kad visi tiekas kopā un varbūt katram ir viena vai divas atsevišķas tikšanās ar mediatoru – lai drošā vidē varētu pārrunāt savas sāpes vai pat "izspļaut" visu, kas sakāms par otru, – klātbūtnē tas varētu konfliktu padziļināt. Turklāt mediatora uzdevums ir "salmus pārvērst zeltā" jeb atrast, kas slēpjas aiz otras puses kritizēšanas un vainošanas. "Viņa ir mele!" – viens izsaucas. Tad jāmeklē, kas palīdzētu šai pusei vairāk uzticēties. Svarīgi, lai arī šķiroties vecāku starpā var izveidoties drošība un atklātība," mediācijas pieeju skaidro Kāpiņa, kura ir arī ģimenes psihoterapijas speciāliste.
Taču ir arī situācijas, kad konflikts ir tik ļoti eskalējies, ka ar katru dalībnieku mediators tiekas atsevišķi. Šāda taktika tiek izmantota arī, ja tiesa uzlikusi pagaidu aizsardzību pret vardarbību – tad cilvēki nedrīkst tikties. "Dziļā konfliktā mediatoram jāveido tāda kā trepīte, kur, no viena otram nododot informāciju un atkal atpakaļ, jāpalīdz cilvēkiem izkāpt no "konflikta ierakumiem" un par kaut ko vienoties. Turklāt šādā sarunā mediators izvelk pozitīvo, ko vēstīt, nevis saka: "Bet zini, ko viņš stāstīja!?"
Savukārt, ja tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību, var būt praktiski risināmi jautājumi, piemēram, kuras mantas un kā nodot," situācijas iezīmē mediatore.
Aija: Cena motivē nevilkt garumā
Aijas (vārds mainīts) un viņas nu jau bijušā vīra mediācijas process noritēja atsevišķi, tikai pirmajā reizē tiekoties kopā: "Tiesa šķiršanās procesā mums ar bijušo vīru noteica mediāciju. Pēc advokātu ieteikuma akceptējām piedāvāto mediatoru. Man sākotnēji bija svarīgi zināt, cik bieži mediatore nonāk līdz rezultātam – vienošanās. Viņa nosauca 80 procentus."
