Favorītisms, komunikācija, negodīgs atalgojums – ko darbinieki necieš savos darba devējos

Ja tev netīk savs darbs, tu neesi vienīgā. Kā liecina kādas "Per Research Center" veiktas aptaujas rezultāti, mūsdienās liela daļa darbinieku saņem mazāku atalgojumu, vienlaikus uzņemoties vairāk pienākumu un piedzīvojot lielāku stresa līmeni. Turklāt darba ņēmēji, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, pēdējās divās desmitgadēs ir kļuvuši mazāk apmierināti ar savu darbu. Piemēram, 1989. gadā veiktā aptaujā 43% no aptaujātajiem atklāja, ka atzinīgi novērtē savu darba devēju un darba vidi. Savukārt nesen veiktajā aptaujā šis rādītājs bija samazinājies līdz 30%. Kas ir interesanti, gados vecāki ļaudis savu darbavietu mūsdienās vērtē kritiskāk.

Šī atšķirība, visticamāk, ir izskaidrojama ar vecāku darba ņēmēju pesimistiskāku attieksmi pret darba tirgu, straujo globalizāciju un darba drošības trūkumu. Lai kā arī nebūtu, ir skaidrs, ka cilvēki visās vecuma grupās mēdz izjust spēcīgu nepatiku pret saviem darba devējiem. Tam, nenoliedzami, ir ārkārtīgi būtiski pievērst uzmanību un meklēt atbilstošo risinājumu, jo uzņēmums var veiksmīgi darboties tikai tad, ja tā darbinieki ir apmierināti.

"Es domāju, ka viens no aspektiem, kas darbiniekiem netīk visvairāk, ir darba devēju nespēja paskaidrot kontekstu," teic karjeras speciāliste Heidija Gormana. "Ar to es domāju – daudzi darbinieki nesaņem pietiekami daudz informācijas no saviem darba devējiem. Viņiem nav atbildes uz jautājumiem "ko no manis sagaida?", "kā tiks vērtēta mana darbība? un "kā es varu palīdzēt uzņēmumam sasniegt savus mērķus?". Ir ārkārtīgi būtiski, ka visiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, ko viņi dara, ir atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem, jo tie raksturo arī viņu darba jēgu."

Turpinājumā, iedvesmojoties no "National Business Research Institute", esam apkopojuši desmit izplatītākos aspektus, kas darba ņēmējiem netīk savos darba devējos.

Visu attiecību lielākā problēma parasti ir komunikācijas trūkums, un tas attiecas arī uz darba dzīvi. Problēmas sākas tad, ja darbinieki izvairās no atklātības darba devēja priekšā, baidoties no iespējamām sekām, turklāt, daudzos gadījumos šī sajūta ir pamatota. Tomēr darba devēji var veikt virkni darbību, lai komunikāciju padarītu atvērtāku, piemēram, atvēlēt konkrētu laiku saviem darbiniekiem, allaž sniegt atgriezenisko saiti, uzmanīgi uzklausīt ikkatru komandas dalībnieku, uzdot jautājumus. Ja esi darba devējs, tev nevajadzētu slēpties no savas komandas vai novirzīt padotos vien uz sarunām e-pastā.

"Slikta komunikācija darba vietās ir liela problēma," stāsta karjeras speciāliste Tonija Slavinski. "Komunikācija ir nepārtraukts process, nevis statisks notikums. Ja komunikācija pārtrūkst, rodas baumas, kas tieši ietekmēs uzņēmuma produktivitāti un galu galā arī rezultātus."

Būtu grūti atrast darbinieku, kurš domā, ka pelna pārāk daudz. Labākais, ko darba devējs var darīt, ir ievērot godīgas samaksas principus. Vienlaikus būtiski ir saprast – sūdzības par algas apjomu vairumā gadījumu nepalielinās darba ņēmēju algu. Ko tomēr darīt, ja vēlies saņemt lielāku samaksu par padarīto? Uzsver savu pieredzi, izglītību, norādi uz savu pozitīvo sniegumu un gūtajiem panākumiem. Tādā veidā darba devējs ieraudzīs, ka patiesi ir pamats tev maksāt vairāk, jo esi vērtīgs darbinieks.

Līdz ar pieaugošo pieprasījumu pēc ārpakalpojumiem, globalizācijas milzīgo tempu un spiedienu sasniegt rezultātus, darba drošība ir kļuvusi teju par luksusu. Darbinieki bieži nejūtas novērtēti, tāpēc ik pēc diviem trim gadiem nolemj mainīt darbu. Savā ziņā regulāra darba maiņa ir kļuvusi par normu. Ja darbinieks nejūt, ka uzņēmumā ir vajadzīgs, viņam nav vēlmes iesaistīties tā attīstībā.

Kad darbinieki jūtas nenovērtēti darbā, radītais stress var dot nāvējošu triecienu uzņēmuma efektivitātei un darbībai kopumā. Ir vairāki veidi, kā parādīt atzinību saviem padotajiem, taču reizēm pietiek pat ar vienkāršu "paldies". "Ja tavs darbinieks nupat ir pabeidzis darbu pie milzīga projekta, kas prasījis ilgas darba stundas un arī naktis, nekas neliek justies sliktāk kā papildu pienākumu uzkraušana," skaidro mārketinga vadītājs Džo Folans. "Tu būsi pārsteigta, uzzinot, cik vērtīga var būt pat viena brīva pēcpusdiena pirms brīvdienu sākuma." Dažkārt ir ļoti svarīgi saviem darbiniekiem dot brīvību un iespēju atpūsties. Pārguris darbinieks nekad nevarēs pildīt savus pienākumus kvalitatīvi.

Ikreiz, kad kāds darbā saņem īpašu attieksmi, pārējie kolēģi nedaudz noskurinās. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu lielāka alga, nepelnīta paaugstināšana amatā vai labāks grafiks, darba devēja favorītismam var būt graujošs spēks. Tas var radīt milzu aizvainojumu, kas galu galā rezultējas sliktā mikroklimatā.

Ja kādā savas karjeras punktā neesi jutusies pārstrādājusies, iespējams, nestrādā gana daudz, raksta "National Business Research Institute". Tā gan, protams, ir ironija, jo pārāk liela slodze var radīt virkni problēmu.

Mūsdienās pārstrādāšanās ir biežākais sūdzību iemesls tūliņ pēc algas apmēra. Tai noteikti var būt liela ietekme – ja darbinieks ir pārstrādājies, viņš ir noguris, aizkaitināts, iespējams, piedzīvo pat dažādas ar veselību saistītas problēmas, tāpēc, ja esi vadītājs, pievērs uzmanību tam, lai kolektīvs nav pārlieku nodarbināts.

Katrā uzņēmumā ir vismaz viens vadītājs, par kuru jādomā: "Kā gan viņš varēja dabūt šo darbu?" Tā ir realitāte. Vadītāju amatos nereti nonāk cilvēki, kuri nav tam atbilstoši kvalificēti (vai tā vismaz domā viņu kolēģi). Turklāt, darbiniekiem nav veidu, kā ietekmēt šo kaitinošo situāciju – atliek vien pieņemt neprasmīgo vadītāju vai arī doties pašam prom.