Darba intervija nesākas ar atbildi uz jautājumu, kādēļ pieteicies konkrētajai vakancei. Tā sākas līdz ar pirmo sekundi, kad tu ieraugi intervētāju, un viņš – tevi. Kā izpētījuši psihologi, nepieciešamas vien 15 sekundes, lai radītu noturīgu pirmo iespaidu par sevi un lielā mērā izšķirtu intervijas iznākumu. Kā šo īso laika sprīdi neizšķiest velti?
Konsultē Jolanta Priede, diplomēta karjeras konsultante un lektore.
Karjeras konsultante Jolanta Priede atzīst, ka sliecas piekrist psihologa Alberta Mehrabjana pētījumos balstītajai teorijai par to, kas tieši un kādās proporcijās veido pirmo iespaidu. Shēma ir šāda: neverbālā komunikācija, piemēram, žesti, stāja, gaita, acu kontakts, mīmika, apģērbs – 55 procenti; balss tonis, intonācija, dikcija – 38 procenti; pats teksts jeb saturs – septiņi procenti. Protams, ja runājam par darba pārrunām, intervētājam ir svarīgi ieklausīties tajā, ko kandidāts saka, tomēr arī 15 sekunžu likumu neviens nav atcēlis.
Izvēlies labus piemērus
Ar ko sākt? Kas attiecas uz vizuālo tēlu, būtu ieteicams izpētīt, kāds ir uzņēmuma, kurā vēlies strādāt, korporatīvais ģērbšanās stils un tam piemēroties. Ne mazāk svarīgs faktors ir apģērba krāsa, kas atstāj psiholoģisku iespaidu. Sarkano šoreiz labāk liec malā, tā vietā var izvēlēties kādu no drošajiem variantiem: pelēkas, brūnas vai tumši zilas krāsas apģērbu. Te jāpiebilst, ka tiek uzskatīts – tumši zils tonis atstāj gudra cilvēka iespaidu.
Pie prasmes sevi pasniegt pieskaitām arī stāju, gaitu, žestus. Uzrauti, uz priekšu sakumpuši pleci var radīt lūdzēja iespaidu, sak, "lūdzu, lūdzu, pieņemiet mani darbā, man viss ir slikti!". Pat ja iekšēji cilvēks tā nejūtas, šāda stāja signalizē par izmisumu. Pavisam cits stāsts, ja telpā ienāk cilvēks ar taisnu muguru, izrieztām krūtīm – pat viņa balss, pateicoties stājai, skan savādāk, jo mainās intonācija.
Ļoti labi, ja sarunas laikā neturēsi rokas stīvi piespiestas sāniem tā, ka nedaudz kustās tikai plaukstas (konsultante Priede smejot šo pozu dēvē par "dinozaura rociņām", kas liecina par aizsargreakciju, bet tā vietā ar mēru izmantosi žestus - tie sarunai piešķir dzīvīgumu. Kā vienu no labākajiem piemēriem attiecībā uz žestu valodu, uzstājoties publikas priekšā, karjeras konsultante min bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu un iesaka to izmantot kā vienu no sava personīgā treniņa metodēm, proti, paskatīties video, kur uzstājas labi runātāji un iedvesmoties no viņiem. "Atceries, tu neesi atnācis uz nopratināšanu! Sarunai jābūt brīvai, sagatavo savus jautājumus un nekautrējies tos uzdot," atgādina Jolanta.
Nenoslēdz sevi
Vēl viena lieta, ko der ielāgot, ir izvairīšanās no tā saucamajām "slēgtajām" pozām. Sakrustotas rokas un/vai kājas var radīt iespaidu, ka cilvēks nav atvērts komunikācijai, iespējams, nemaz nevēlas šeit būt. Tāpat, ja pārrunas notiek klātienē, būtiska pirmā iespaida sastāvdaļa ir smarža, kādu cilvēks izdala. Pamatuzdevums – tīri mati un ķermenis, sakoptas rokas, nevajadzētu pārspīlēt ar parfīmu, jo mēs nezinām, cik jutīgs ir intervētāja deguns, kā arī nepārzinām viņa gaumi. Pie nevēlamajiem aromātiem pieskaitāma arī tabakas smarža, tādēļ nebūs labais tonis izsmēķēt cigareti un uzreiz doties uz interviju. Turklāt, taču nezini, varbūt potenciālais boss ir kaislīgs smēķēšanas pretinieks...
Reizēm ļoti labi palīdz sarunas biedra spoguļošana. Mēģini pielāgoties cilvēkam, kurš atrodas tev pretī, uzvesties nedaudz līdzīgi viņam. Piemēram? Tev ir skaļa, labi nostādīta balss. Turpretī intervētājs runā ļoti mierīgi un samērā klusi. Piezemē savu balsi arī tu.
Tātad, var sacīt, ka dominē vairāk vai mazāk subjektīvi faktori? "Jā, pirmā iespaida uztveršana ir absolūti subjektīva," apliecina Priede un turpina. "Es uzskatu, ka arī darbinieku atlases process gandrīz vienmēr ir subjektīvs. Izveidojas savstarpējā ķīmija vai nē, bet tas nenozīmē, ka nav vērts piedomāt pie maksimāli laba pirmā iespaida radīšanas."
Attālinātas pārrunas un pirmais iespaids – kas mainās?
Šodienas realitāte ir tāda, ka runātājus šķir ekrāns. Šādā gadījumā būtiski pieaug balss un mīmikas loma. Nebubini zem deguna, runā skaidri, jo mēdz būt, ka skaņa kādā brīdī pazūd vai noraustās. Sarunas gaitā ik pa laikam pasmaidi, pielieto žestus un uzturi acu kontaktu. Runājot par pēdējo no minētajiem, ekrāns procesu nedaudz sarežģī, jo ir grūtāk apjaust, vai sarunas biedrs uztver, ka tu raugies uz viņu, būt drošam par acu kontakta kvalitāti. Noteikti izslēdz visus signālus, kas liecina par ienākošiem e-pastiem, ziņām sociālajos tīklos un citiem paziņojumiem. Fona troksnis var pārraut sarunas pavedienu. Un ne tikai troksnis. Pirms sarunas pārliecinies, ka, kopā ar tevi, attēlā nav redzama svaigi izmazgātā izkarinātā veļa vai netīru trauku kaudze.
Starp citu, šī ir tā reize, kad, izvēloties apģērbu, var dot priekšroku arī košākām krāsām, jo redzams no tā būs samērā maz. Toties tēls, iespējams, labāk iegulsies intervētāja atmiņā.
Vizualizē panākumus
Atslēgas vārds te ir noskaņoties. Pirms gaidāmās darba intervijas atvēli sev laiku, lai noskaņotos uz pozitīvu iznākumu. Pamēģini iztēloties, kā tas būs, kad viss izdevies, kā cerēts. Kā ar ar darba devēju apspriedīsiet konkrētus nosacījumus, atalgojumu utt.
Lūk, vēl viens noderīgs treniņš. Nostājies pie spoguļa un sevi paslavē: es esmu labs, vērtīgs darbinieks, man izdosies veiksmīga intervija. Pārliecība par sevi parādās ķermeņa valodā, skatienā, mīmikā, sarunas biedrs to uztver jau pirmajās sekundēs. "Tu neesi šeit, lai lūgtos vai arī uzvestos kā nopērts suns, tu esi šeit, jo apzinies sevi kā vērtību, nāc ar konkrētu pienesumu. Atceries, ka tev pretī nesēž pārcilvēks. Tāds pats dzīvs cilvēks kā tu, kurš šobrīd atrodas konkrētā lomā," iesaka Priede.
