Foto: Shutterstock

Labbūtība ir visu pamatu pamats, lai mēs gan spētu produktīvi un jēgpilni strādāt, gan nodoties sirdij tuvām nodarbēm un ģimenei, gan pildīt pienākumus, kurus dzīve nereti piespēlē bez mūsu piekrišanas. Tiesa, nereti gan par savu fizisko, gan arī mentālo bateriju uzlādēšanu atceramies vien tad, kad esam jau noskrējušies līdz "baltajām pelītēm". Kā un kāpēc gādāt par savu bateriju jaudu – par to sīkāk "Delfi Brand Studio" un "Accenture" projektā "Iespējas IT pasaulē".

Kā skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene, labbūtības pamatā ir cilvēka apmierinātība ar savu profesionālo dzīvi un obligāts priekšnosacījums ir profesionālā higiēna, proti, privātās un darba dzīves līdzsvars: "Problēmas nesagādā nedz darba pienākumi, nedz darba vide, kā arī apmierina atalgojums. Labbūtībai ir ļoti liela nozīme, jo cilvēks, kurš jūtas labi, attiecīgi arī strādā labāk."

Tiesa, mūsu laikmetam ir raksturīga domāšana, ka viss ir jāsasniedz un jāpagūst. "Accenture" komunikācijas, mediju un tehnoloģiju nozares vadītājs Baltijā, kā arī "FranklinCovey Latvia" treneris Ivo Ālmanis uzsver – ir svarīgi pieņemt, ka visu pagūt nav iespējams. "Svarīgākais būtu uzdot sev jautājumu: ko es vēlos paspēt izdarīt konkrētajā dienā? Lielākā problēma bieži vien ir tāda, ka cilvēks nepadomā, kuri uzdevumi viņam ir svarīgi, bet tā vietā cenšas paspēt visu. Mums visiem ir 24 stundas dienā, tāpēc jāizvēlas, kurām lietām teikt jā, bet kurām – nē. Visu paspēt nav iespējams, un to nemaz nevajag. Multitāskings nepalīdzēs, jo vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana ir ilūzija. Mēs vairāk enerģijas tērējam pārslēdzoties, nekā darot konkrēto lietu." Līdz ar to agrāk vai vēlāk – atkarīgs no katra fiziskās un garīgās izturības – piezogas spēku izsīkums.

Kā skaidro Ošleja, ceļš uz labbūtību jāsāk ar sevis vērošanu. Novērot, apzināties un pamanīt šablonus, atkārtošanos. Emocijas ir pirmais signāls, ka nav apmierinātas kādas vajadzības, tāpēc godīgi jāatbild sev uz jautājumu, kādas vajadzības nav apmierinātas. Ja apjaustās vajadzības var apmierināts pats – lieliski! Ja ne – nekautrēties lūgt palīdzību tuvākajiem cilvēkiem vai speciālistam, piemēram, psihologam vai ģimenes ārstam.

Tiesa, ar novērošanu un apjaušanu vien būs par maz – ir jāievieš pārmaiņas savā ikdienā un paradumos. Speciāliste mierina – nav nepieciešams uzreiz mainīt dzīvi par 180 grādiem, bet gan pamazām veidot jaunus paradumus, piemēram, iet gulēt stundu agrāk, neņemt guļamistabā līdzi telefonu, atpūsties no sociālajiem tīkliem utt.

Ālmanis labbūtības kontekstā izceļ veselīgu dzīvesveidu un kustības – skriešanu, pastaigas, sporta zāli, ziemas peldēšanu utt. "Darba dienas cenšos ieplānot tā, lai iekļautu fiziskās aktivitātes vismaz divas reizes nedēļā darba dienas sākumā vai beigās. Ja neizdodas, tad vismaz stundas pastaigu svaigā gaisā, vienlaikus šo laiku apvienojot ar zvaniem, kuriem dienas laikā nepietika laika vai kur steidzīgi nepieciešams rast risinājumu. Iepriekš skrienot klausījos mūziku, bet vienā brīdī sapratu, ka varu klausīties izglītojošus podkāstus, savukārt, braucot uz velotrenažiera, varu skatīties video saturu. Tādējādi cilvēks var būt aktīvs un turpināt izglītoties," mudina eksperts.

Vairāk par labbūtību, kā arī darbinieku pieredzes stāstus lasi rakstā "Soļi ceļā uz labbūtību. Kā rast veselīgu līdzsvaru darbā, lai neizdegtu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!