Lai vienmēr panāktu savu! Izmēģināšanas vērtas taktikas
Foto: Shutterstock

Pierunāt priekšnieku sponsorēt tavu ideju vai manāmi emocionālu bērnudārznieku uzvilkt izgludināto apģērbu – divas ļoti dažādas, taču no visām pusēm būtiskas dzīves ainiņas, kuras ar pāris atšķirīgām niansēm kaut reizi piedzīvojis katrs no mums. Abos gadījumos no situācijas aiziesi kā uzvarētājs tikai vienā scenārija – spējot pārliecināt, ka tavs variants ir piemērotākais un labākais. Vai tas padodas tikai izredzētajiem?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pārliecināt nenozīmē uzmācīgi uzspiest savu viedokli – ja šāda ir tava pieeja, ļoti iespējams, drīz cilvēki no tevis sāks mukt kā no uguns. Indivīdiem ar attīstītām pārliecināšanas spējām piemīt neparasta māka, pat šķietami neko nedarot, likt apkārtējiem pamazām, taču droši mainīt savus uzskatus uz nupat prezentētajiem. Daudzi maldīgi uzskata, ka šīs prasme ir iedzimta un ar to apveltīti tikai izredzētie – izskatīgie, veiksmīgie un teju neaprakstāmi talantīgie, lai gan patiesībā stāsts ir par spēju uzspiest uz pareizajiem taustiņiem. Un, protams, emocionālo inteliģenci.

Turpinājumā iepazīsties ar emocionālās inteliģences pētnieka Trevisa Bredberija novērojumiem – kāds ir cilvēks, kuram teju vienmēr izdodas pārliecināt, un ko viņš dara citādi. Mēģini šīs pieejas izmantot arī savā ikdienā, paturot prātā, ka izkopšana prasīs laiku!

Izpatikšanas māksla. Cilvēks, kura mērķis ir uzvarēt "spēlē", nekad to neiemainīs pret uzvara tikai kādā no gājieniem. Viņš nekad neļaus sev kāpt uz galvas, vienlaicīgi saprotot, ka uzvaru nevarēs ielikt kabatā, procesa gaitā nedaudz nepiekāpjoties vai nepiedāvājot kompromisus. Ļoti bieži šos cilvēkus redzēsi vairāk dodam nekā saņemam pretī, jo pie sava varēs tikt vien tad, ja "mērķis" ilgtermiņā jutīsies aprūpēts. Labāk ir būt veiksmīgam nekā pastāvēt uz savu, ne tā?

Viņi nav uzbāzīgi. Prasme pārliecināt ir spēja izklāstīt idejas ļoti pārliecinoši, vienlaicīgi neesot nedz agresīvam, nedz uzbrūkošam. Izmantojot "es zinu labāk" taktiku, nebrīnies, ja neviens pat nevēlēsies ienākt tavā rādiusā. Un tieši šī iemesla dēļ cilvēki, kas apslīpējuši pārliecināšanas prasmju dimantu, par katru cenu nepastāv uz savu viedokli kā vienīgo un pareizo. Viltīgi! Ja ideja ir izsvēršanas vērta, ar laiku arī citi to pamanīs – atelpas brīdis ir tieši tas, kas vajadzīgs, savukārt nepacietīga uzstāšana idejas iniciatoru nostāda pat nedaudz žēlā pozīcijā.

Kautrīgi? Arī nē! Pēc augstāk minēto paradumi izlasīšanas var rastiem pieņēmums – pārliecināt iespējams, pārvēršoties mazā un neredzamā būtnē, kas tikai piekrīt citiem. Tā arī nevarētu teikt. Atceries, ka idejas jāprezentē nevis jautājumu, bet apgalvojumu formā, jo pretējā gadījumā veidosies sajūta, ka alksti pēc apliecinājuma. Cenšoties pārliecināt, izslēdz no leksiskas tādas frāzes kā "man šķiet" vai "iespējams, tas varētu strādāt" – jo īpaši, ja pēc dabas esi kluss, mierīgs un kautrīgs.

Viņi zina, ar ko darīšana. Ņemot vērā, ka ir liela atšķirība starp sarunu ar bērnu, kolēģi, priekšnieku vai kādu lielāku auditoriju publiskos pasākumos, ļoti svarīgi zināt, kas tavs klausītājs ir par "zvēru". Šīs zināšanas palīdz runāt viņa valodā, ar to saprotot nepieciešamību atsevišķos gadījumos pazemināt toni vai tieši pretēji – būt enerģiskam un varbūt pat skaļam. Ja gribi, lai tevi uzklausa, jāmācās pielāgoties!

Vizuāļi – no svara. Pētījumi rāda, ka cilvēkus ir vieglāk pārliecināt, izmantojot vizuāļus, kas stāstu padara dzīvīgāku, atklājis Bredberijs. Ja vizuālais materiāls taustāmā veidā nav pieejams vai konkrētajā situācijā ir vienkārši neatbilstošs, pārliecināšanā palīdz pat ļoti dzīvīgi stāsti, kas savukārt nozīmē – radošumam jāļauj vaļa. Labi stāsti un idejas dod stimulu prātā "zīmēt" pat ļoti reālas bildītes, kuras šādā gadījumā parasti prātu tik ātri nepamet.

Pozitīva ķermeņa valoda. Papildinot zināšanas par žestiem, mīmikām un arī balss tembra ietekmi uz sarunas biedru, izdarīsi sev milzīgu pakalpojumu. Pozitīva scenārija gadījumā neverbālā komunikācija kļūst par sabiedroto! Tik vienkāršas lietas kā entuziastisks balss tonis, roku nesakrustošana virs krūtīm, acu kontakta saglabāšana un neliela pieliekšanās tuvāk sarunas laikā tiek uztverti kā pozitīvi signāli, kas veicina ieinteresētību tavā stāstījumā. Pozitīva ķermeņa valoda ir kā apstiprinošs papildinājums vārdiem, tāpēc – ja vēlies kādu pārliecināt, nenoniecini par zemu!

Smaids, vienkārši smaids. Cilvēki ļoti dabiski un arī neapzināti spoguļo savus sarunu biedrus. Ja gribi, lai tevī ieklausās un uzticas, neaizmirsti skatienu pavadīt ar smaidu! Ticams, ka pretī stāvošais smaidam atbildēs ar to pašu, kas uzreiz to ievirza patīkamākā gultnē. Paturi gan prātā, ka uzspīlēts smaids nekam nederēs, taču – ja reiz esi iededzies par ideju vai pilnībā pārliecināts par savu viedokli, smaidam vajadzētu spraukties laukā gluži dabiski.

Viņi vaicā piemērotus jautājumus. Un tagad laiks šķietami loģiskam, bet pieminēšanas vērtam faktam – slikts sarunbiedrs ir tas, kurš neklausās. Tu nevari gaidīt, ka tevī kāds gribēs klausīties, ja neatbildi ar to pašu! Kāpēc cilvēki šādi "iekrīt"? Jo ir pārāk aizņemti ar domām, ko sarunas gaitā vēlas paši pateikt, vai arī cenšas saprast, kā sacīto varētu uztvert klausītājs. Pie šāda scenārija vārdi zaudē jēgu, tāpēc labākā taktika ir jautājumu uzdošana. Sajūta, ka esi uzklausīts un sadzirdēts, ir ārkārtīgi svarīga, tādēļ kaut vienkāršs jautājums, kas tikai noprecizē iepriekš sacīto, var izrādīties tavs džokers!

Īpašs uzrunas veids. Daudziem uzrunāšana pilnajā vārdā liek uzmesties zosādai un likt pie sevis bažīgi noskaitīt: "Ko es šoreiz esmu izdarījis?" Iespējams, pārkāpis neesi neko – vienkārši kāds izmanto šo taktiku, kas praksē mēdz nostrādāt! Vārds ir daļa no mūsu identitātes, un to nevajadzētu izmantot tikai sasveicinoties un atvadoties – uzrunāšana vārdā labi noder arī pārliecināšanas nolūkos. Bredberijs uzsver, ka pilnā vārda izmantošana liek justies svarīgam, un tieši tāds arī ir tavs mērķis.

Personīgs kontakts. Ticams, ka cilvēki daudz labāk pieņems tevis klāstīto, ja attiecības pārnesīsi nedaudz personīgākā līmenī. Jānis no Liepājas ir tikai vēl viens Jānis, kurš piedzimis vēju pilsētā, savukārt Jānis, kurš ir piecu bērnu tēvs, kurš kādreiz sapņojis kļūt par kuģa kapteini, bet veselības likstu dēļ bija spiests to aizmirst, jau paver daudz plašāku skatu. Ja augstāk minētais pastāsts izpaliek, nevari nosodīt cilvēku, kurš netic svešiniekam uz vārda. Plašāks konteksts ir svarīgs!

Viņi zina, kad jāatkāpjas. Pārliecināšanai steigā teju vienmēr ir bēdīgs, precīzāk – nekāds rezultāts. Tieši šī iemesla dēļ svarīgi saprast, ka pārliecināt nenozīmē piespiest pie sienas un ar visiem līdzekļiem panākt savu. Emocionālās inteliģences pētnieks stāsta, ka patiesībā cenšanās pa karstām pēdām kādu pierunāt piekrist tavam viedoklim parasti atspēlējas uz otru pusi – cilvēks iespītējas un jo īpaši pastāv uz savu. Nepacietība var likt izklāstītos argumentus pavērst pret tevi, tāpēc labākā taktika ir ļaut piedāvājumam "nosēsties".

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Emocionālā inteliģence Attiecības Karjera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form