Septiņas sekundes ar izšķirošu nozīmi: ieteikumi, kā radīt labu pirmo iespaidu

Tiesa, satraukuma brīžos, it īpaši tikšanās reizēs, kas notiek pirmo reizi, ne vienmēr spējam domāt racionāli, un uztraukums lielā daļā gadījumu ņem virsroku. Taču neatkarīgi no tā, vai tev ieplānots pasākums, biznesa tikšanās, iepazīšanās ar partnera vecākiem vai jebkas cits, ir paņēmieni, kas var palīdzēt pirmo iespaidu veidot pēc iespējas labāku. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar dažiem ieteikumiem, kurus ievērojot, visticamāk, nenošausi greizi un iegūsi sev vēlamo pirmo iespaidu.

Neskatoties uz to, vai mēs to vēlamies vai nē, mūsu izskats ir viens galvenajiem pirmā iespaida noteicošajiem faktoriem, tāpēc tas, ko tu ģērb, ir svarīgi. Iespējams, tu no modes daudz nesaproti, jo tev ir citas aktuālākas tēmas, kurām sekot līdzi, bet tas nenozīmē, ka tev nevajadzētu pielāgot savu tēlu gaidāmās sarunas videi vai noskaņai, raksta portāls ''Hub Spot''. Piemēram, ja dodies uz pārrunām uzņēmumā, kas ievēro striktus ģērbšanās nosacījumus, arī tev tie būtu jāievēro. Savukārt, ja dodies uz vietu, kur ģērbšanās stils vairāk vai mazāk ir brīvs, tev nevajadzētu tur ierasties ofisa kostīmā.

Uz savu izskatu vari skatīties arī kā uz personīgo zīmolu. Tas ir tēls, kā tu vēlies, lai tevi redz apkārtējie. Ja vēlies caur savu izskatu atklāt kādu savas personības šķautni, mēģini savam apģērbam pievienot aksesuāru, kas saistās ar patīkamām atmiņā vai pat varētu būt viens no sarunas tematiem. Šis aksesuārs var būt jebkas – sākot ar smalkām rotaslietām, beidzot ar neparastām zeķēm.

Tāpat, apzinoties sarunas mērķi, varēsi vismaz domās izveidot aptuveno sarakstu ar informāciju, ar kuru vēlies un ir svarīgi dalīties. Un šāda informācijas izvērtēšana ir ļoti būtiska, neskatoties uz to, vai runā ar savu topošo partneri vai priekšnieku. Kā arī neaizmirsti būt patiesa – tas ne tikai ļaus tevi labāk iepazīt uzreiz, bet arī atvieglos tālākās sarunas, jo nebūs melu, no kuriem vajadzēs izkulties.

Tomēr šī prasme ir īpaši svarīga, ja vēlies izcelties kāda acīs un saglabāt labu priekšstatu par sevi. Lai tūliņ neaizmirstu otra vārdu, vari izmēģināt dažādus paņēmienus – vairākkārt to domās pie sevis atkārtot, izveidot kādu asociāciju ar šo cilvēku u.c.

Izcils rokasspiediens būs kaut kas starp pārāk cieši un vāji saspiestu roku. Ja otra roku saspiedīsi par ciešu, kas ir pa spēkam arī dāmām, otrs var noprast, ka vēlies izrādīt pārākumu. Runājot par pārāk vāju rokasspiedienu, nevienam nepatīk satvert šķietami ļenganu un nevarīgu roku – arī tas nekādā gadījumā neradīs labu pirmo iespaidu.

Lai pārbaudītu, kādas ir tavas rokasspiediena prasmes, vari tās izmēģināt uz sev tuviem cilvēkiem un lūgt tiem tevi novērtēt.

No tā izriet, ka, redzot citu cilvēku smaidām, neirons sāk savu darbu, un tu otram atsmaidi. Spoguļošana notiek abos virzienos – ja tu ''noķer'' otra cilvēka emocijas un tās atspoguļo savās sejas izteiksmēs, otrs saņem neverbālu signālu, ka tu viņa emocijas saproti. Arī dažādi pētījumi rāda, ka starp cilvēkiem, kas izjūt kopīgas emocijas, rodas savstarpējā uzticēšanās, saikne un sapratne.

Ķermeņa valodas spoguļošana ir arī neverbāls veids, kā otram pateikt ''mums ir kaut kas kopīgs''. Patiesībā, kad cilvēki saka, ka no kāda nāk laba enerģija, tās nav tikai tukšas runas. Viņi neapzināti apraksta otra emociju spoguļošanu. Taču tu otru vari spoguļot arī apzināti un to izmantot savā labā, lai iegūtu labu iespaidu. Bet atceries – nedari to pārāk uzkrītoši, citādi vari iegūt pretēju rezultātu.

Tomēr, kā tas ir arī ar daudz ko citu, ar skatīšanos otra acīs nevajadzētu pārspīlēt. Ja brīdi pa brīdim nenovērsīsi savu skatienu kaut kur citur, otrs to var uzskatīt par blenšanu, kas raisīs negatīvas emocijas. Tāpat pārmērīga skatīšanās otra acīs sarunas biedru var atbaidīt vai lieki satraukt, kas nepavisam nepalīdzēs radīt labu pirmo iespaidu.

Tāpat sarunas laikā, necenties otru nemitīgi izlabot, ja viņš neprecīzi atsaucas uz tevis teikto. Protams, ja atstāstītajā ir kāda ļoti nozīmīga kļūda, to vari izlabot, bet tev nebūtu jāmaina katrs sarunas biedra vārds. Kā arī necenties runāt pārāk skaļi – ir pētījumi, kas rāda, ka nopietnāk uztveram tos cilvēkus, kas runā dziļākā un mierīgā balsī.