Septiņi padomi tiem, kas baidās publiski uzstāties

Sapulce ir lieliska situācija, kurā var parādīt savas labās puses, izkopt reputāciju un izteikt savas domas. Bet ja esi kautrīgs, nepārliecināts par sevi vai audzināšana neļauj aktīvi izpausties priekšniecības priekšā, sapulces var izvērsties mokošas, atzīst Endijs Molinskis portālā "Psychologies".

Psihologa pieredze rāda, ka cilvēki pietiekami viegli tiek galā ar bailēm uzstāties publiski, ja seko šiem soļiem.

Kad tu zini, ko vajag izdarīt, īstenot iecerēto ir vieglāk. Sāc ar mazumiņu. Piemēram, uzstādi mērķi dažos vārdos izteikt savas domas sapulcē. Visticamāk, tu bez grūtībām izpildīsi iecerēto un leposies par sevi.

Nākamajā reizē mērķim jābūt nedaudz sarežģītākam, piemēram, izteikt savas domas divas reizes. Bailes pakāpeniski mazināsies, un pēc kāda laika tu brīvi uzstāsies publiski un atbildēsi uz jautājumiem.

Jo labāk tu sagatavosies, jo vieglāk būs uzstāties. Palūdz organizatoriem pasākuma materiālus vai uzzini notikuma plānu no vadītāja. Ja ir iespēja, piedalies pasākuma sagatavošanas norisē. Tas ļaus būt lietas kursā par notiekošo un sajust savu iesaisti.

Reizēm uzstāšanās sākumā runātāji apmulst, pat ja zina stāstāmo no galvas. Sastādi uzstāšanās plānu un uzraksti pirmos teikumus.

Iesaistīties jautājumu apspriešanā, kurus tu labi pārzini, ir vieglāk nekā vienkārši uzturēt sarunu.

Pirmkārt, tu dalies ar citiem cilvēkiem savās domās, kuras, iespējams, neuzdrošināsies paust auditorijas priekšā. Otrkārt, sarunas dalībnieks gūst iespēju vērsties pie tevis pašā pasākumā, jo zina tavu skatījumu.

Vairies no vārdiem, kuri mazina tavu zināšanu nozīmi. Nesaki: "Es to ne īpaši labi pārzinu. Iespējams, šis jautājums jums liksies muļķīgs...".

Veido vizuālo kontaktu ar auditoriju un sarunu biedriem.

Diskusijas skaļumā tavu balsi var nesadzirdēt. Bet pacelta roka ir veids, kā pavēstīt: "Es vēlos izteikties nākamais" vai "Man ir, ko piebilst".

Mēģini pievērst uzmanību svarīgajam un neuztraukties par to, ko domā par tevi apkārtējie. Bailes publiski uzstāties ir vienas no izplatītākajām. Ja ar bailēm no tumsas vai agorafobiju var normāli dzīvot, vairoties no šādām situācijām, tad bailes uzstāties auditorijas priekšā traucē mācīties un strādāt. Tādēļ ar to kaut kas ir jādara.