"Oj, ka nenogāžos!" pasmaida bibliotekāre Irēna Eiduka un piesardzīgi nes pa parka kāpnītēm lejup norakstītas grāmatas un tālruņu katalogus. Turpat netālu parkā notiek pamatīga rosība – bērni no bibliotēkas iznestus mazus lasītāju soliņus stutē torņos, kāds noņēmis slotas kātam slotu un ievingrinās mešanā, vairāki bērni ar īpaši svarīgām sejas izteiksmēm cilā metra mērus un pierakstu blokus. "Bibliotekārs mūsdienās ir viss vienā – arī bērnu aukle, tiesnesis, attiecību speciālists un dakteris. Šodien mums te ir sava Olimpiāde," paskaidro bibliotekāre Irēna.

Olimpiāde tiem, kam nav kur iet

Pa parku bariņā rosās bērni vecumā no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Viens no vecākajiem veic profesionāli slaidu spļāvienu zālienā. Liekās šai kompānijai nevarētu būt nekā kopīga, bet ir. Pirmkārt, viņi visi ir pastāvīgie Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas "Zvirbulis" apmeklētāji. Vēl precīzāk - lielākā daļa no viņiem ir bērni, kuriem vasarā nav citur, kur iet. Otrkārt, viņi visi ir priecīgi, ka bibliotekāre Irēna beidzot atgriezusies no garā vasaras atvaļinājuma. Ja teikšana būtu bērniem, Irēna atvaļinājumā netiktu nekad.

"Zvirbulis" ir šo bērnu satikšanās vieta. Kad gana sēdēts pie datoriem vai kad bērniem draud savstarpējo attiecību sprādziens, Irēna dodas ar bērniem laukā "izvēdināt galvas".  "Mums ir palaimējies, ka blakus ir parks. Karstākās dienās iekšā vispār nav ko elpot, tad es cenšos viņus izkustināt," stāsta bibliotekāre. Šodien visi savstarpējo atkal satikšanās prieku nolēmuši atzīmēt sportiski. Tā kā pasaule joprojām viļņojas Olimpiādes noskaņā, ar bibliotekāres atbalstu tāda ātri tiek sarīkota bibliotēkai ap stūri.

Kopīgi tiek izvēlētas disciplīnas, tiesneši un par kārtību atbildīgie. Tieneša gods ticis Madarai un Naurim. "Es neiejaucos, tikai piepalīdzu ar padomu, ja vaicā. Viņi visu izdomā paši," piebilst Irēna. Pēc mirkļa jau visi lasītāji ir pārtapuši sportistos. Vieni skrien garās distances ap parku, citi ierīko augstlēkšanas vietu. Lekts tiks pār lasītavas soliņiem un norakstītajām grāmatām. Puikas rāda, ko māk. Meitenēm cirtas plīvo. Visi atgādina, ka pērn šādās sacensībās pār grāmatām lēkusi arī Irēna, šoreiz bibliotekāre kautrīgi atsakās. Likmes tiek paaugstinātas un Irēna sāk uztraukties par drošību. Azarts un vēlme uzvarēt pilnīgi jūtams gaisā. Tiesneši mēra augstumu un pieraksta rezultātus. Tikmēr kļūst zināms, ka lielākie bērni apstrīd skriešanas distances rezultātus. Tiesneši vēršas pēc padoma pie Irēnas, un kopīgi tiek rasts risinājums. Tālāk pulciņš pievēršas bibliotēkas slotas mešanas disciplīnai. Slotas kāts raujas debesīs.

Špicbuku kautiņi, zilumi un mīlasstāsti

"Tie ir mūsu "sētas bērni - špicbuki", viņiem nav lauku, kurp braukt un viņu vecāki strādā, tāpēc viņi nāk pie mums," paskaidro Irēna. Jau kuro gadu tieši Irēna ir tas magnēts, kas savelk mazos cilvēkus no apkārtējām ielām necilajā bibliotēkā, kas izvietota Ļermontova parka kalna galotnē. Šis esot "labs rajoniņš, kur tumsā var ātri palikt bez mobilā telefona vai dabūt pa muti". Nelielā bibliotēkas ēka remontu nav redzējusi vairākas desmitgades, tajā vispār nav ventilācijas un apmeklētājiem starp grāmatu plauktiem un datorgaldiem ir vien pāris necili kvadrātmetri teritorijas, kur gūt gara apgaismību. Taču bibliotēkā ir pilna lasītāju un, jo īpaši, bērnu.

Kopš darbojas publisko bibliotēku attīstības projekts "Trešais tēva dēls", un katrā Latvijas bibliotēkā pieejams bezmaksas internets, bibliotēkās apgrozās krietni vairāk cilvēku nekā iepriekš. Uz "Zvirbuli" nāk gan mazie, gan lielie - tā ir vienīgā bibliotēka Āgenskalnā. No 700 lasītājiem bērniem, šovasar kā uz darbu katru dienu šurp nākot vairāki desmiti. Bieži bibliotēkā paiet visa diena. Grāmatas lasot gana, tomēr vislielākā interese ir par internetu.

"Man te patīk. Patīk bibliotekāres, viņas nebļauj. Sēžu pie datora, bet gudriem cilvēkiem ir jālasa grāmatas. Esmu izlasījis jau kādas piecas," spriež mazais apmeklētājs Egīls. Visi bērni īsi pirms lietusgāzes no āra ir paspējuši sanākt iekšā, un sākas tiesnešu savām rokām izgatavoto diplomu pasniegšana. Irēna bibliotēkas vārdā beigās pasniedz īpašas balvas abiem tiesnešiem par radošumu un aktivitāti - par pašas naudu pirktu šokolādi un grāmatu.  "Tiesnesim būt nemaz nav tik viegli kā izskatās," lepns ir tiesnesis Nauris.

"Vasara mums ir gandrīz karstākais darba laiks, jo viņi visi ir šeit. No rīta jau stāv pie durvīm un gaida, kad atvērsim. Viņi alkst saprašanas, tā, ka ar viņiem runā kā ar līdzīgiem, tāpēc mēs te cenšamies un rīkojam pasākumus tieši viņiem," stāsta Irēna. Bibliotēkā uz tikšanos ar bērniem esot pabijuši vai visi pašmāju bērnu literatūras grandi, bērni piedalās LNB Bērnu/ jauniešu grāmatu žūrijā, tiek rīkoti dažādi tematiskie svētki, īpašā cieņā esot ikgadējais Helovīna pasākums.

Protams, ne vienmēr viss norit gludi - bērni konfliktē, plēšās, stāsta bibliotekāre. "Reiz saucām pat policiju, kad divas pusaudzes stipri sakāvās - viena kaut ko ne to bija pateikusi par otras vecmāmiņu. Tiesa, nākamajā dienā viņas ar puķēm mums nāca atvainoties. Arī attiecību lietas ir jārisina - man vaicā, ko darīt, ja kāds puisis dikti patīk. Tad es skaidroju, kā uzvesties, ko teikt, redzu, ka viņi paliek laipnāki viens pret otru. Esam arī parciņā sasistas rokas un kājas bintējušas. Reiz ar bērniem saucām glābējus, lai kaķi nodabūtu no tuvējā koka. Tik daudziem bērniem pietrūkst iespēju, kā pavadīt brīvo laiku! Bibliotekāriem ir jābūt radošiem, citādāk te nemaz nevar strādāt. Mums te viss kaut kas ir bijis... "