"Tas nav godīgi"
Kāds ieguva paaugstinājumu vai algas pielikumu, bet tu atkal paliki bešā. Dzīve ir netaisnīga! Tomēr atceries, ka dzīve savā ziņā ir netaisnīga pret ikvienu. Kādam palaimējas ātrāk, bet kādam vēlāk – tas ir tikai normāli.
Protams, tas nenozīmē, ka tev būtu jāpārcieš visas dzīves likstas, nebilstot neviena vārda, tomēr atceries, ka ir jāprot noturēt pareizu līdzsvaru starp bērnišķīgu gaušanos un fakta konstatēšanu. Nākamo reizi, kad kādam vēlēsies atgādināt par negodīgo dzīvi, sagatavojies pienācīgi, lai to argumentētu ar reāliem faktiem, ierosinājumiem.
"Tā nav mana problēma" un "Man par to nemaksā"
Ja tu vaicātu kādam pēc palīdzības un saņemtu tik asu atbildi kā "tā nav mana problēma" vai "man par to nemaksā", kā tu justos? Vēl jo vairāk – kāds veidotos priekšstats par šādu cilvēku?
"Es domāju.." itin visās situācijās
Protams, tas, ka cilvēks domā, ir tikai apsveicami! Tomēr frāze "es domāju" nav sevišķi pārliecinoša. Protams, ir reizes, kad tiešām varam šaubīties par savu lēmumu, tomēr ir brīži, kad tieši pārliecība par saviem spēkiem ir noteicošā.
"Es mēģināšu"
Frāze "es mēģināšu" parāda to, ka tev īsti nav vienaldzīgs uzdotais darbs un tu kaut ko darīsi lietas labā. Taču liec aiz auss, ka šis vārdu salikums ietver sevī neveiksmi. No sērijas – "es varu mēģināt, bet es jau brīdinu, ka, zinot mani, var nesanākt". Protams, varbūtība pastāv vienmēr, tomēr darba vidē, it īpaši runājot ar priekšniecību, vajadzētu veidot nedaudz kareivīgāku un pārliecinātāku veidolu, dodot priekšstatu, ka tu to vari izdarīt. Un pēc tam, protams, rezultējot savus vārdus darbos.
"Viņa ir sliņķe"
Izvairies no nelaipnu un nosodošu apgalvojumu izteikšanas. Pirmkārt, tev nav jāvēro, kā strādā citi (ja vien neesi priekšnieks). Otrkārt, parūpējies par to, lai tu neesi slinkākā visā darbavietā, bet kamēr savus darbus esi izdarījusi un apkārtējo darba ražīgums neietekmē tavu strādāšanu, centies neiekulties liekās nepatikšanās.
Šajā gadījumā tev ir divas iespējas – tu vari šo situāciju ignorēt vai vari neklusēt. Jāsaka, ka šī ir diezgan grūta izvēle, un bieži vien tieši ignorēšana ir labākais variants. Pastāv variants, ka šis kolēģis paspēj paveikt visu – gan padarīt uzticēto, gan vēl nedaudz atpūsties, bet tu to vienkārši nezini. Un, ja šādā gadījumā tu vērsies pie priekšniecības, var sanākt diezgan neglīta situācija. Šeit svarīgi arī saprast viņa lomu – ja viņš nekādā ziņā neietekmē tavu darbu, tad, iespējams, par to nevajag sevišķi uztraukties.
Tomēr, ja šāda attieksme darbā tev šķiet nepieņemama un viņš traucē tev strādāt, tad būtu tikai loģiski, ja tu neklusētu. Vislabāk šādās situācijās vispirms runāt ar pašu vaininieku. Ja tas neko neietekmē un nenonākat pie kāda kompromisa, tad, iespējams, vērts šajā situācijā iesaistīt darba devēju.
Iespējams, vērts aplūkot šo un citus kaitinošus kolēģu tipus, lai zinātu, kā ar viņiem tikt galā nenosirmojot.
"Tas ir neiespējami" un "Mēs vienmēr esam darījuši citādāk"
"Pareizi?" un "Labi?"
