Konsumācija – profesija, kuras nav

Sludinājumos, protams, neviens neraksta: "Meklējam konsumanti". Ar tādu atklātību saskāros tikai vienu reizi – pirms gadiem pieciem. Parasti meklē dejotājas, "go-go" vai oficiantes. Bieži vien nevis pieņem pastāvīgā darbā, bet nolīgst kā pašnodarbinātās personas – "mākslinieces". Redz, meitene piedāvā šovprogrammu, bet tas, ar ko viņa nodarbojas brīvajā laikā, – mēs to nezinām un uz mums tas neattiecas.

Pat nezinu, vai Latvijā ir tāda profesija – konsumante. Skandināvijā ir. Sarakstoties ar klubu, kurā tagad strādāšu, biju pārsteigta, cik ļoti atstrādāta viņiem ir šī nozare – līdz pat sīkumiem un nodokļiem. Bet pie mums – it kā nav aizliegts, policija mūs nerausta, ja vien kāda iestāde nekļūst pārāk nekaunīga un neuzraujas, bet tas viss ir kaut kā pa pusei legāli. Ja tu esi gatava dejot arī striptīzu – klubam nepieciešama atsevišķa licence, turklāt 100 metru attālumā nedrīkst būt neviena valsts iestāde, kas Vecrīgā ir ļoti sarežģīti.

Ar konsumāciju pārsvarā nodarbojas vietējās meitenes vecumā no 18 līdz 40 gadiem – gan rīdzinieces, gan sievietes no mazām lauku pilsētiņām un ciemiem. Parīzē esmu redzējusi arī "kolēģes", kas vecākas par 50 gadiem, – viņas uzvedās ļoti pašpārliecināti, pat lecīgi. Iespējams, arī mūsējās izaugs līdz tiem gadiem, kur gan "meitenei" likties līdz pensijai, ja viņa radusi pie vieglas naudas? Starp mums runājot, nav nemaz tā nauda tik viegla, bet vienā reizē summa var būt arī ļoti liela. Laikam šajā amatā ir kaut kas no azartspēlēm – vēlme izcelt lielo čunguru. No tādas spēles pakāpeniski kļūsti atkarīga un vairs nespēj apstāties.