Ja runājam jau par nopietnākām tēzēm, kādi tad ir kompetenču pieejas, ko bērnudārzos uz pilnu jaudu sāka īstenot 2019. gada rudenī, sasniedzamie mērķi un vai tos patiesi jau izdevies sasniegt, viennozīmīgas atbildes nav. Gan jā, gan nē. Un kādi ir klupšanas akmeņi, kas liedz sasniegt izvirzītos mērķus? Tie ir dažādi – pārāk liels bērnu skaits grupā, materiāli tehniskā nodrošinājuma trūkums, vecāku pārāk kūtrā iesaistīšanās, pedagogu zināšanu un kvalitāšu reitings, pārāk zibenīga pāreja uz jauno izglītošanās sistēmu...
Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit.
"Bērni par maz laika pavada ar vecākiem, bet viņiem to ļoti vajag. Un tas bērnos rada satraukumu, iekšējās dusmas, kuras viņi atnes uz bērnudārzu. Viņam tā sakrātā enerģija, sāpīte ir jāizliek. Tomēr vecākiem būtu jāsaprot, ka tas, ko viņi ieguldīs bērnā bērnībā, nākotnē atmaksāsies. Bērns patiešām daudz laika pavada dārziņā, un ir labi, ja šis pavadītais laiks ir kvalitatīvs, tā ir liela veiksme, bet neviens nevar atsvērt to laiku, ko viņš pavada ar ģimeni," no darba pieredzes saka Gaide.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
