Pieejamība, personāla darba apstākļi un kvalifikācija, atbilstošu mācību programmu definēšana, pārvaldība un finansējums, kā arī pienācīga izvērtēšana – tie ir pieci virzieni, ko Eiropas Savienība definējusi pirmsskolas izglītības uzlabošanai tuvāko gadu laikā. Kamēr Latvijā diskutē par pedagogu trūkumu un jaunā mācību satura efektivitāti, kaimiņvalstīs aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar izglītības izmaksām un pieejamību.
Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit.
Kā stāsta tētis un igauņu medija "Eesti Päevaleht" reportieris Vahurs Korits, vecāki Igaunijā daudz nebēdā par izglītības kvalitāti pirmsskolā un to, cik daudz viņi tur iemācīsies. "Daudzi vecāki bērnudārzu uztver kā risinājumu bērna aprūpei, tāpēc mācību kvalitāte parasti nav aktuāls jautājums," situāciju Igaunijā ieskicē Korits.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
