Tie dzimtas koku veidotāji, kas tikuši tālāk par vecvecāku apzināšanu, iespējams, jau saskārušies ar ķeburainiem, klekšainiem vai gleznainiem rokrakstiem baznīcu grāmatās. Kā tos īsti atšifrēt un vai tas vispār iespējams? Un ko iesākt, ja vācu valodas zināšanas pielīdzināmas izžuvušai upes gultnei? To vaicājām trīs kungiem – Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvim Kārlim Zvirgzdiņam, vēsturniekam Mārtiņam Mintauram un dzimtas koku veidotājam Uldim Šmitam. Aptaujātie eksperti atzīst, ka seno dokumentu pētīšanu nereti salīdzina dārgumu meklēšanu, kad ieslēdzas mednieka instinkts un spītība un talkā jāņem vienīgi pacietība.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit