bērni
Foto: PantherMedia/Scanpix

Amerikāņu psiholoģe, koučinga trenere un četru bērnu mamma Adele Fābere stāsta, kā jārunā un jāuzvedas vecākiem, lai bērnam neparādītos kompleksi, nepārliecinātība un neveiksminieka zīmogs uz visu mūžu. Speciāliste portālam letidor.ru atklāj, kādas kļūdas vecāki visbiežāk pieļauj, kā rezultātā viņi viegli pārtop mūžīgos neveiksminiekos.

Fābere stāsta, ka arvien biežāk viņas vadītajās konsultācijās vecāki uzdod jautājumus: "Kā sodīt bērnu, kā tos "ielikt rāmjos", kā būt pret viņiem stingrākiem un neļaut sev "uzsēsties uz kakla"". Bet speciāliste ir pārliecināta par ko citu – ar bērniem vienkārši jādzīvo līdzās, radot visiem ģimenes locekļiem komfortablas attiecības, palīdzot bērniem harmoniski attīstīties. Un tad arī visas nepieciešamās robežas un rāmji paši izveidosies, nekaitējot neviena šī procesa dalībnieku psihei. Fābere gatava vecākiem sniegt dažas rekomendācijas, kas nekaitēs bērna personības attīstībai.

Vecākiem nevajadzētu:

1. Biedēt un draudēt, ka bērns tiks atdots bērnu namā, tantei/onkulim, policistam, – tas grauj bērnam tik ļoti nepieciešamo drošības sajūtu. Viņa izpratnē mamma (ģimene), – tas ir viņa drošības garants. Drošības sajūta ir pati galvenā bērna prasība.

2. Biedēt bērnu ar raganām, spokiem, – tas var novest pie nopietnām fobijām, kas var izpausties kā bailes no tumsas un vientulības arī pieaugušā vecumā. Speciāliste savā praksē bieži sastopoties ar šādām bailēm: pieaugušas tantes un onkuļi ļoti cieš no šīm fobijām jau kopš bērnības. Pirms biedēt bērnu ar kādu no iedomātām parādībām, vecākiem jāpadomā, vai patiesi viņi vēlas sabojāt bērnam visu dzīvi.

3. Draudēt, ka samainīsi savu bērnu pret citu – daudz labāku. Arī salīdzināt ar citiem bērniem speciāliste neiesaka. Tas pazemina pašapziņu un būtiski kaitē bērna un vecāku attiecībām. Bērns bez kavēšanās var doties turp, kur viņu sauc par gana labu.

4. Biedēt ar dakteri vai šprici. Pēc tam vecāki paši no tā cieš, mēģinot bērnu ievilināt ārsta kabinetā.

5. Apsolīt "nemīlēt",– šādi vārdi mazajam cilvēciņam var sagraut visu pasaules uztveri un psiholoģisko stabilitāti, kas atkal ietekmē viņa nepieciešamību sajust drošību savā ģimenē.

6. Liegt kaut ko garšīgu tikai tādēļ, ka bērns bijis nepaklausīgs. Nākotnē tas var radīt ēšanas traucējumus.

7. Sodīšanas laikā atņemt jau iepriekš uzdāvinātas dāvanas vai atteikties no solījuma – uzdāvināt kaut ko. Tas var radīt ticības zaudējumu un apmulsumu,– ka "vārdu var dot un arī paņemt atpakaļ". Ja vecāki šādi rīkosies, tad arī nevajag no bērna pieprasīt izpildīt solījumus.

8. Izsmiet bērna zīmējumus un citus pašdarinātus darbiņus. Var mēģināt pamācīt, kā labāk darbiņš paveicams. Ja vecāki smiesies par bērna paveikto, viņam var zust jebkāda vēlme atkal kaut ko pašam pagatavot. Jebkurā darbiņā var atrast lietas, par ko bērnu paslavēt, bet pēc tam jau korekti var pievērst uzmanību tam, ko varētu palabot un palīdzēt to izdarīt.

9. Izmest bērna dāvinātos zīmējumus. Ja nu reiz tos tik ļoti nepieciešams izmest, tad dari to, lai bērns neredz. Tā var būt trauma uz ilgiem gadiem.

10. Uzlikt nesamērojamu atbildības nastu, piemēram, "slikti uzvedīsies, tētis no mums aizies". Tas bērnā vairo vainas sajūtu, turklāt mūža garumā.

11. Pareģot neveiksmi: "Nekas jēdzīgs tāpat no tevis nesanāks". Šādas frāzes zemapziņā paliks uz visu mūžu, turklāt "uzpeldot" visnegaidītākajos dzīves brīžos.

Pirms bērnam ko teikt, pārdomā vārdus un iespējamās sekas. Komunicējot ar pieaugušajiem, mēs sevi kontrolējam un piedomājam, kā sakāmais var ietekmēt turpmākās attiecības. Tici, ka to pašu darīt ar bērniem ir vēl svarīgāk!

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form