11 vērtīgi padomi, lai kašķus ar stūrgalvīgu bērnu vērstu kompromisā

Ir vecāki, kas stingrās gribas bērnus dēvē par ietiepīgiem, ar smagu raksturu. Psihologi gan izpētījuši, ka bērni, kuri mazotnē bijuši stūrgalvīgi, izaug par lieliskiem pusaudžiem un jauniešiem, kas ir pašmotivēti, tiecas sasniegt vēlamos mērķus un teju nepadodas vienaudžu spiedienam. Bet tam, ka bērns ir stūrgalvīgs, ir arī savi zemūdens akmeņi – šie bērni mazāk pakļaujas vecāku audzināšanai un uzstādījumiem, vietnē "Motherly" norāda klīniskā psiholoģe un vairāku grāmatu par bērnu audzināšanu autore Laura Mārkama.

Bieži vien stingras gribas bērni jūt, ka viņu neatkarība tiek apspiesta, ja mamma vai tētis grib ar varu pakļauj viņus savai gribai. Tāpēc ir jābūt mazliet citādākai pieejai – stūrgalvīgiem bērniem jāļauj izvēlēties un rast kompromisu pārrunās ar mammu un tēti. Lūk, 11 klīniskās psiholoģes Lauras Mārkamas ieteikumi, kas kašķus ar ietiepīgo atvasi vērsīs kompromisos!

Ja bērns ir ar stingru gribu, mammas vai tēta teikto, ka plīts virsma vai cepeškrāsns durtiņas ir karstas, viņš gribēs pārbaudīt pats. Tāpēc, lai izvairītos no nopietna savainojuma, daudz efektīvāk būs, ja bērnam caur pieredzi iemācīsi, kas tad ir karsts vai auksts, tā vietā, lai kontrolētu bērnu nepārtraukti vai "traucētu" ar saviem skaļajiem apgalvojumiem. "Tev ir jāsagaida, ka stingrās gribas bērns pārbaudīs vecāku robežas nepārtraukti – tas ir veids, kādā bērns mācās. Tiklīdz to apzināsies, būs vieglāk saglabāt mieru, tādējādi izvairoties no pastāvīgiem konfliktiem, saudzējot savus nervus," paskaidro Mārkama.

"Ļauj bērnam uzņemties vadību pār tik daudz aktivitātēm, cik iespējams," norāda klīniskā psiholoģe. Tā vietā, lai bērnam nemitīgi atgādinātu, piemēram, par to, ka jāiztīra zobi, pavaicā, kas vēl ir jāizdara, pirms iešanas uz bērnudārzu/skolu vai došanās pie miera vakarā. Ja bērnam nav atbildes, saraksta veidā atgādini paveicamos darbiņus, piemēram: "Katru rītu mēs paēdam brokastis, iztīrām zobus, aizejam uz tualeti, saliekam līdzņemšanas somu. Es redzēju, ka esi sakrāmējis somu, malacis! Bet kas mums vēl jāizdara, pirms izejam no mājām?" Kā paskaidro Mārkama, bērni, kuri jūtas neatkarīgāki savos lēmumos, mazāk jutīs vēlmi visu laiku būt opozīcijā vecākiem. Turklāt bērns agrāk iemācīsies atbildīgumu.

Ja to vien darīsi, kā bērnam sniegsi pavēles, viņš tikai sabozīsies. Ja piedāvāsi bērnam izvēles iespējas, viņš jutīsies tā, it kā būtu sava likteņa lēmējs. "Protams, piedāvā bērnam tikai tādas izvēles iespējas, kas ir izpildāmas, un nejūties aizvainots, ka lēmējvara jānodod bērnam," iesaka klīniskā psiholoģe. Piemēram, ja drīz jādodas ārpus mājām, bet bērns vēl grib spēlēties, piemērotas izvēles situācijai būs šādas: pavaicā, vai bērns vēlas doties tagad vai pēc 10 minūtēm. Visticamāk, atvase izvēlēsies otro variantu, tad mamma vai tētis var teikt: "Labi, 10 minūtes, bet bez ķildošanās? Sarokosimies… Un ja būs grūti pārstāt spēlēties pēc 10 minūtēm, kā es tev varu palīdzēt?"

Skaidrot stūrgalvīgam četrgadniekam, ka ārā ir auksts un tāpēc zem jakas jāvelk džemperis, pārliecinot, ka tas noteikti nāks par labu, lai bērns nesaaukstētos, ir kā runāt ar sienu. Tāpēc nevajag bērnam uzspiest savu gribu vai triumfā priecāties, ja bērns tomēr ārā pasaka, ka viņam salst, un vēlas uzvilkt siltāku jaku vai džemperi. "Bērnam vienkārši ir grūti iztēloties aukstuma sajūtu, kamēr viņš atrodas mājas siltumā, un jakas uzvilkšana šķiet liekas mocības. Bērns ir pārliecināts par savu taisnību, jo ķermenis tā signalizē, tāpēc dabiski, ka bērns pretojas. Bet šādu pašpārliecību arī nevajadzētu iedragāt – tā vietā māci bērnam, ka pārdomāt vai uzzināt jaunas lietas nav kaunpilni," skaidro Mārkama.

Ja ar bērnu mūžīgi jākašķējas par to, kuram lielāka lemšanas vara, ievies ikdienā nosacījumus un rutīnu, kurai jāseko līdzi. Tad nebūsi sliktais policists, kurš tikai izrīko. Ievies vienkāršus likumus, piemēram, maltītes laikā neviens neaiztiek viedierīces, pirms gulētiešanas obligāti jāiztīra zobi, gaismu istabā izslēdzam pulksten 20.00 utt.

Dažādu lietu un noteikumu uztiepšana vienmēr veicinās pretreakciju – neatkarīgi no bērna vecuma.

"Ja ieņemsi stingru un nepārdomātu pozīciju, ātri vien novedīsi bērnu līdz tam, ka viņš nepakļausies tikai tāpēc, lai pierādītu savu taisnību. Tad sapratīsi, ka tas ir cīniņš par "varu", un kā vecāks būsi ieinteresēts uzvarēt. Apstājies, ievelc elpu un atgādini sev, ka kaujas uzvarēšana pār bērnu vienmēr ir arī risks zaudēt ko svarīgāku – labas attiecības ar bērnu," uzsver klīniskā psiholoģe.

Kad ir šaubas un jūti, ka pošas ķīviņš, atbildi: "Labi, izlem pats." Ja bērns nevarēs izlemt, atļauj viņam izlemt kaut ko mazāk svarīgu no lielā procesa, tādā veidā piešķirot bērnam kaut nelielu autonomiju lēmumos un nepakļaujot bērna drošību riskam.

Vecākam ne vienmēr ir jāpierāda sava taisnība. "Vecāki var un viņiem vajadzētu uzstādīt saprātīgas ekspektācijas un ieviest tās. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu censties salauzt bērna gribu vai piespiest viņu padoties taviem uzskatiem. Bērnam ir jādara, kā vecāki vēlas, bet viņam ir atļauts savs viedoklis un jūtas," atgādina klīniskā psiholoģe Mārkama.

Pieaugušajiem un vecākiem vienmēr liekas, ka viņi zina labāk. Un šādiem vecākiem ir grūti pieņemt, ka viņu stingrās gribas bērns nepakļaujas, jo stingrā griba radusies, jo bērns jūtas pietiekami godīgs, lai skaļi paustu savu nostāju un sajūtas. Stingras gribas jeb ietiepīgie bērni pieturas un sargā savus uzskatus, jo tie viņiem ir svarīgi. Vecāki savu atvasi šādos gadījumos varēs saprast tikai tad, ja ieklausīsies un būs mierīgi.

"Bez nosodījuma saki, piemēram: "Es dzirdēju, ka tu negribi iet mazgāties. Vai vari man pastāstīt, kāpēc tā?" Tā tu vari iegūt informāciju, ka bērnam ir bail, ka viņu aizskalos notekā. Tas var nešķist pietiekami labs iemesls, bet bērnam tāds ir. Un tu to nenoskaidrosi, ja konfliktēsi un piespiedīsi iet mazgāties," atklāj klīniskā psiholoģe.

Vecākiem gadās reizēm aizmirst apsolīto bērnam, piemēram, ka no veikala atnesīsi ko garšīgu vai izmazgāsi supervaroņa tērpu, lai bērns to var vilkt uz bērnudārzu un parādīt draugiem. Pieaugušajam bērna dusmošanās var likties kā stūrgalvība, bet bērna acīs viņš ir aizvainots, un mamma vai tētis kļuvuši par divkošiem, kas liek pildīt solījumus bērnam, bet paši tos pārkāpj.

Kā visu vērst par labu? "No sirds atvainojies, ka lauzi solījumu, apliecini bērnam, ka ļoti centies turēties pie apsolītā, un kopā izpildiet to, kas aizmirsts," norāda psiholoģe. Viss, kas jādara – jāņem vērā, kā vēlētos, lai izturas pret tevi, un dari to pašu ar bērnu.

Bērns neiemācīsies svarīgas prasmes dzīvē strīda karstumā. Tas attiecas uz ikvienu cilvēku. Bērniem ir svarīgi, lai viņš izdabātu vecākiem, tāpēc – jo vairāk vecāki strīdas un soda bērnu, jo mazāk viņš vēlēsies vecākiem izdabāt ar labu uzvedību. "Ja bērns ir dusmīgs, palīdzi izpaust aizvainojumu, bailes, vilšanos, lai bērns izlādētos. Pēc tam viņš būs gatavs tevī ieklausīties, kad atgādināsi, ka ģimenē cits pret citu izturas laipni," skaidro Mārkama.

Kā skaidro psiholoģe, lielākoties bērni, kuri ir ar stingru nostāju, ietiepīgi savu vēlmju īstenošanā vai stūrgalvīgi (lai cik līdzīgi nebūtu šie apzīmējumi), viņi visvairāk vēlas tikt respektēti. Un, ja vecāks respektēs savu bērnu, bērnam nevajadzēs nosargāt savu viedokli un pozīciju. Tas ir ceļš uz to, lai bērns justos saprasts. Ja esi paraudzījies uz bērna skatupunkta un joprojām domā, ka viņam nav taisnība, piemēram, bērns vasaras svelmē vēlas vilkt biezu, adītu cepuri, tu tāpat vari situācijā izturēties empātiski un rast zelta vidusceļu, pie reizes paliekot pie nosacījumiem. Paskaidro, kāpēc biezas cepures ir paredzētas ziemai, un kas būs, ja bērns nepaklausīs.