13 frāzes, kuru dēļ rodas strīdi starp bērniem un vecākiem  (5)

Psiholoģe Elēna Popova portālā "Detimail" iepazīstina ar 13 nevēlamām frāzēm, kuru dēļ mājās var sākties kašķi.

Pieaugušie dažreiz piemirst, ka paši bijuši tādā vecumā un pastāvīgi eksperimentējuši ar savu ārējo izskatu. Taču vecāki nesaprot savus bērnus un neatbalsta viņu centienus ik pa laikam mainīt savu ģērbšanās stilu no viena uz citu. Bērni uzskata, ka pieaugušie neko nesaprot no mūsdienu modes tendencēm, bet vecāki domā, ka viņu atvases ģērbjas pārāk ekstremāli.

Lai nepieļautu kārtējo konfliktu, ir vērts panākt kompromisu un vienoties ar bērnu, ka noteiktos gadījumos ir jāvelk apģērbs, kas atbilst apstākļiem: skolā, teātrī vai pastaigā ar vecākiem. Dažos gadījumos bērnam tomēr jāļauj izvēles brīvība.

Ja tev šķiet, ka bērns klausās vai skatās bezjēdzīgu raidījumu, var atklāti parunāties ar viņu par šo tēmu un painteresēties, kāpēc tieši šī pārraide vai mūzika viņam patīk. Varbūt, ka šajā sarunā izdosies noskaidrot, kādas tēmas bērnam ir tuvas. Iespējams, pusaudzis ir izrāvies ar kādu vērtīgu projektu.

No vecāku puses ir jābūt kontrolei, cik daudz laika bērns pavada pie viedierīcēm. Lai izvairītos no konfliktiem, ieteicams jau savlaicīgi noteikt to lietošanas grafiku: cik daudz un kādās diennakts stundās bērns drīkst pavadīt laiku ekrānos. Tādā gadījumā vecāki var pieprasīt ievērot šo grafiku, nevis pilnīgi aizliedzot, bet ar šādām frāzēm: "Tu neesi piemirsis, ka pēc 10 minūtēm tev beidzas laiks, ko drīksti pavadīt internetā?"

Šis jautājums vienmēr satrauc vecākus, un tas ir pilnīgi saprotams. Sociālajos tīklos ne vienmēr darbojas tikai labi cilvēki. Tāpēc ar bērnu atklāti ir jāparunā par to un jāpaskaidro, ka pirmkārt, tu uztraucies par viņa drošību. Lai pasargātu bērnu no nepazīstamiem cilvēkiem, ir jāapspriež, kā uzvesties sociālajos tīklos.

Šī frāze, kas visbiežāk tiek izteikta dusmu uzplūdā, var bērnu ievainot, pazemināt viņa pašvērtību un attālināt jūs viens no otra. Pusaudzis var noslēgties un sadusmoties uz visiem apkārtējiem. Lai tas nenotiktu, pacenties nomierināties un tikai pēc tam sāc sarunu.

Iesākumā vajadzētu tikt skaidrībā, ko tieši tu sagaidi no sava bērna. Lai dēls vai meita zinātu savus pienākumus, par tiem iepriekš ir jāvienojas un jāapspriež to izpildes gaita. Tad bērns konkrēti zinās, kas viņam jādara un kā uzvesties.

Šī vispārpieņemtā frāze bieži dzirdama pie pirmās neveiksmes. Ikviens cilvēks apzinās, ka ir kļūdījies, bet šāda frāze tikai kalpo par lieku atgādinājumu kārtējai neveiksmei. Lai no tā izvairītos, to var aizstāt ar šādu frāzi: "ceru, tagad tu saprati, ka tā nedrīkst darīt". Var pat bērnu atbalstīt, sakot, ka negatīvs rezultāts ir noteikta pieredze, kura parāda, ko var darīt un ko nē.

Šo frāzi vēlams izslēgt no savas leksikas, iesaka psiholoģe. Tādi vārdi var būt provokatīvi, kas tev pavisam nav vajadzīgs. Turklāt šāda frāze var izsaukt atbildes reakciju, turklāt agresīvu. Daudz labāk bērnu pastimulēt ar šādu frāzi: "Ja tu labi pabeigsi skolu, tev būs iespēja iegūt prestižu profesiju". Šādu teikumu ir daudz patīkamāk dzirdēt un uztvert.

Šie vārdi bērnam var parādīt, ka viņa domas, jūtas un rīcība nepavisam nav svarīga viņa tuvākajiem cilvēkiem. Te arī rodas sajūta, ka "neesmu vajadzīgs savai ģimenei". Ja tu ne īsti saproti problēmu, kas radusies bērna apziņā, palūdz bērnam izskaidrot tās būtību un pacentieties kopā rast risinājumu. Tas cels tavu autoritāti un daudz vairāk satuvinās ar bērnu.

Ar šādu frāzi tu bērna apziņā vien "iesēsi" nepilnvērtības sajūtu. Viņš domās, ka visi bērni ir normāli un pareizi, bet viņš vienīgais tāds nepilnīgs. Daudz labāk parādīt pozitīvus piemērus no konkrētiem cilvēkiem, kuri kļuvuši veiksmīgi, īpašu uzmanību pievēršot viņu pozitīvajām īpašībām, nevis koncentrējoties uz dzimuma stereotipiem.

Ar šādu izteikumu tu vari uzsvērt, ka tavs dēls vecākiem nepatīk, viņā var rasties aizvainojuma sajūta, bērns var noslēgties. Salīdzināšana ar citiem bērniem tikai samazina mazā cilvēka pašvērtību, kura vēlāk sekos līdzi arī pieaugušo dzīvē. Sarunās vajadzētu izvēlēties iedrošinošas un stimulējošas frāzes: "Es zinu, ka tu vari labāk, ja pacenties", "Tu esi ļoti spējīgs, tikai jāpieliek vairāk pūļu un tev viss izdosies".

Visai parasta atbilde uz bērna jautājumu: "Kāpēc?". Ja tev nepatīk, ko un kā dara bērns, nevajadzētu runāt tik kategoriski. Priekš sevis paanalizē, ko tieši viņš dara ne tā, un uz viņa jautājumu atbildi ar konkrētiem argumentiem, lai pusaudzis skaidri saprastu, ko tieši viņš darījis nepareizi. Nedrīkst vienkārši apslāpēt jautājumu ar šādu frāzi. Uzdodot jautājumu, bērns ir gatavs problēmas apspriešanai. Tāpēc nevajag kliegt, bet mierīgi parunāties, un jūs abi noteikti nonāksiet pie kopīga risinājuma, saglabājot draudzīgas attiecības. Un tās dārgi maksā!

Ja tu atcerētos sevi pusaudža vecumā, tad gan jau piekritīsi, ka noslēpumi ir katram bērnam, pat visatklātākajam un komunikablākajam. Mazi bērni ar prieku atklāj savus noslēpumus, bet, lūk, pusaudži jau ne vienmēr ir gatavi visu izstāstīt pieaugušajiem. Viņiem bieži patīk būt vienatnē, un viņi slēpj savas emocijas no liekiem skatieniem un jautājumiem.

Kā norāda psiholoģe Popova, vecākiem ir jāparāda sava gudrība un spēja savaldīties, neizrādot lieku interesi par bērna noslēpumiem. Nevajag kategoriski pieprasīt tos atklāt. Tomēr par lieku nebūs atklāti parunāties un paskaidrot, ka dzīvē mēdz būt situācijas, kuru risināšana bērnam patstāvīgi nebūs pa spēkam. Tāpēc viņš vienmēr var rēķināties ar mammas un tēta palīdzību. Ja rodas problēmas, kopā tās atrisināt ir daudz vienkāršāk un ātrāk. Turklāt vecākiem ir konkrēta pieredze, ar kuru viņi vienmēr ir gatavi dalīties ar saviem bērniem.

Jebkuri jautājumi, ar kuriem bērni vēršas pie vecākiem, ir jārisina mierīgā un draudzīgā gaisotnē. Tas palīdz saglabāt normālas attiecības starp bērniem un vecākiem. Pusaudži būs daudz atklātāki, jo būs pārliecināti, ka vecāki viņus varēs atbalstīt jebkuros apstākļos.