Ādas sausums un nieze: kā atpazīt atopisko dermatītu bērnam
Foto: Shutterstock

Sausa āda, sārti plankumi un nieze – ir raksturīgie simptomi vienai no biežākajām ādas slimībām – atopiskajam dermatītam. Ar to Eiropā slimo gandrīz katrs piektais bērns, un pēdējo gadu laikā tam ir tieksme pieaugt arī Latvijā.

Vecāku atbalsta skolas "Vecāki–vecākiem/ Atopiskais dermatīts" rīkotajā izglītojošajā pasākumā Bērnu slimnīcā ārste -dermateooģe Lāsma Kalnbērza stāstīja par atopisko dermatītu, tā simptomiem un ārstēšanu.

Lai informētu, atbalstītu un izglītotu vecākus, kuru bērni slimo ar atopisko dermatītu "Facebook" ir izveidota grupa "Vecāki-vecākiem/ Atopiskais dermatīts", kur iespējams iegūt teorētiskas un praktiskas zināšanas par slimību, tās ārstēšanu, kā arī uzklausīt citu vecāku pieredzi. Iniciatīvas "Vecāki – vecākiem" misija ir uzlabot atopiskā dermatīta skarto bērnu veselību un visas ģimenes dzīves kvalitāti ar atbalsta pasākumu, kvalitatīvas informācijas un izglītības palīdzību.
Iniciatīva tapusi ciešā sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem.

Nereti vecāki nonāk situācijā, kad, balstoties uz simptomiem, katrs ārsts ir uzstādījis citu diagnozi – viens uzskata, ka tas ir atopiskais dermatīts, bet otrs, ka tā ir atopiskā ekzēma. Kalnbēza atklāj, ka abas diagnozes norāda uz vienu un to pašu saslimšanu. "Pacientiem var likties mulsinoši, ka ārsti viņiem nevar noteikt diagnozi, tāpēc to ir svarīgi pieminēt," viņa skaidro.

Atopiskais dermatīts ir ģenētiski iedzimta jutīga, sausa āda. Dažādi kairinātāji var izraisīt stipru niezei, kas var novest līdz sakasījumiem. Savukārt ilgstošas kasīšanās rezultātā āda kļūst sarkana, raupja un sabiezēta. "Ja āda niez, tad bērnam gribas to kasīt, līdz ar to tā ir iespēja dziļākos ādas slāņos iekļūt gan mikrobiem, gan alergēniem, izraisot sekundāru infekciju," skaidro Kalnbērza. Atopiskā dermatīta pacientu āda ir ļoti uzņēmīga pret dažādām mikrobiem – baktērijām, sēnītēm un vīrusiem, un kasīšanās ir veids, kādā tie piekļūst ādai. Dermatoloģe skaidro, ka vecāki visbiežāk dodas pēc palīdzības pie dermatologa tad, kad jau ir pievienojusies infekcija, taču šādos gadījumos ārstēšanas process ir sarežģītāks, tāpēc pēc palīdzības pie profesionāļa vajadzētu doties jau tad, kad ir novērotas pirmās pazīmes:

  • sausa āda;
  • sārti plankumi;
  • virs ādas pacelti vai pūslīšveida mitrojoši izsitumi, kas ir ļoti niezoši;
  • simptomi ir vismaz trīs mēnešus.

Atopiskā dermatīta izraisītais iekaisums var būt dažādās smaguma pakāpēs – no pavisam vieglas līdz smagai, kurai ir raksturīga mitrojoši iekaisušas ādas laukumi un kreveles.

Ādas sausums un nieze: kā atpazīt atopisko dermatītu bērnam
Foto: Shutterstock

Gandrīz 90 procentos gadījumu atopiskais dermatīts sākas jau agrīnā bērnībā – pirmajā dzīves gadā, parasti ap sesto mēnesi. Šajā laikā tas uz brīdi var pierimt, taču vēlākos dzīves gados atkal atkārtoties. Kalnbērza atklāj, ka dažāda vecuma cilvēkiem šī slimība izpaužas dažādās vietās: "Zīdaiņiem parasti ir skarta seja un vaigi. Vecākiem bērniem – divu līdz 12 gadu vecumā – slimībai ir raksturīgi izpausties ceļgalu un elkoņu ieloku virsmās. Savukārt pieaugušajiem pēc 20 gadu vecuma galvenokārt izpaužas uz rokām un plaukstām, bet var būt redzami iekaisuma laukumiņi pa visu ķermeni."

Daļai pacientu atopisko dermatītu var saasināt pārtikas alerģija. Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību bērna uzturam. Ja nav skaidrs, kurš pārtikas produkts vai tā elements izraisa alerģisku reakciju, ieteicams veidot uztura dienasgrāmatu, kurā tiek pierakstīti dienas laikā uzņemtie produkti. Pēcāk arī ārstam, vadoties pēc sūdzībām un dienasgrāmatā pierakstītā, būs vieglāk noteikt iespējamo alergēnu. Vairāk par pārtikas nepanesamību lasi šajā rakstā, kur uz vecāku populārākajiem jautājumiem atbild pediatre-alergoloģe Dace Kārkliņa.

Tāpat atopisko dermatītu var saasināt arī aeroalergēni – ziedputekšņi, mājas putekļu ērces, kaķu alergēni un pelējums. "Alerģijas dēļ neveidojas atopiskais dermatīts jeb alerģija nav pie tā vainīga," raidījumā "Ģimenes studija" skaidro alergoloģe.


Āda reaģē ne tikai uz ārējiem kairinātājiem, bet arī bērna satraukumu un stresu. Dermatoloģe stāsta, ka to ir novērojuši arī vecāki. Stresa situācijās sevišķi pieaug bērna vēlme kasīties.

Kaut šī ir ģenētiski iedzimta un hroniska slimība, kas nozīmē, ka ir sagaidāmi saasinājumi, dermatoloģe uzsver – ja izdodas aptvert visus veicinošos faktorus, sakārtot dzīves veidu un ikdienas ādas kopšanu, tad var izvairīties no slimības uzliesmojumiem. "Pareizi kopjot ādu un izvairoties no alergēniem, atopisko dermatītu ir iespējams kontrolēt un uzturēt ādu veselu. Tas nav viegli, bet ir iespējams," iedrošina ārste.

Source

Cālis.lv

Tags

Āda Ādas kopšana Atopiskais dermatīts Bērna veselība Alerģija Bērndārznieka veselība Mazuļa veselība Skolēns Zīdaiņa veselība un barošana Zīdainis (4-8 mēneši) Zīdainis (9-12 mēneši)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form