Profilakse – ādas kopšana ikdienā un izvairīšanās no kairinātājiem

Ādas sausums un nieze: kā atpazīt atopisko dermatītu bērnam
Foto: Shutterstock


Dermatoloģe uzsver, ka, lai nenonāktu līdz slimības saasinājumiem, ļoti svarīga ir profilakse.
Atopiskā dermatīta pacientiem ir svarīgi izvairīties no ādas sausumu veicinošiem faktoriem. Tie ir:

  • Bieža un ilga mazgāšanās;
  • Karsts ūdens;
  • Pārmērīga ziepju un citu mazgāšanās līdzekļu lietošana;
  • Bieža peldēšanās hlorētos baseinos;
  • Nepietiekama ādas mitruma līmeņa atjaunošana;
  • Ādas kopšanas produktu lietošana, kas nav piemēroti sausai un jutīgai ādai un rada pretēju efektu, ādu vēl vairāk sausinot un kairinot.

Vides faktori, kas izraisa ādas sausumu:

  • Augsta vai zema temperatūra;
  • Vējš;
  • Ultravioletais starojums;
  • Vides piesārņojums;
  • Gaisa kondicionēšana;
  • Centrālā apkure;
  • Zems mitruma līmenis telpā;
  • Bieži garas distances lidojumi.

Ādas kopšana ikdienā

Atopiskā dermatīta pacientiem liela uzmanība ir jāpievērš ādas kopšanai ikdienā. Dermatoloģe uzsver, ka atopiskais dermatīts ir ilgstoša slimība, tāpēc tā prasa regulāru un īpašu ādas gan ķermeņa, gan sejas ādas kopšanu.

Atopiskā dermatīta pacientiem vajadzētu mazgāties ar mazgāšanās līdzekļiem, kas domāti sausai un jutīgai ādai, ir mitrinoši un mīkstinoši un nesausina ādu. Pēc mazgāšanās ļoti svarīgi ir mazgājamo līdzekli kārtīgi noskalot. Kalnbērza uzsver, ka ziepes vai jebkurš cits mazgāšanās līdzeklis no ādas ir jānoskalo divreiz ilgāk, nekā tas tiek uzklāts.

Liela nozīme ir arī mazgāšanās ilgumam, biežumam, kā arī ūdens cietībai un temperatūrai. Viņa stāsta, ka atopiskā dermatīta gadījumā ir ieteicams pēc iespējas samazināt kontaktu ar ūdeni, tāpēc bērnu vēlams biežāk mazgāt dušā nevis vannā. Būtu jāsamazina arī mazgāšanās ilgums. Tam optimāli vajadzētu būt piecas līdz 10 minūtes.

Arī ūdens temperatūrai ir nozīme. Ārste iesaka labāk skaloties ar vēsu ūdeni, kura temperatūra nepārsniedz 35 grādus pēc Celsija, jo pēc mazgāšanās ar karstu ūdeni var pastiprināties nieze, kas ne tikai bērnam rada diskomfortu, bet palielina arī infekcijas risku. Savukārt pēc mazgāšanās bērna āda ir uzmanīgi jānosusina nevis jāberzē ar dvieli, kā mēs mēdzam to darīt.

Kaut, liekot bērnu vannā, ūdens nereti tiek papildināts ar vannas putām, Kalnbērza uzsver, ka tās nebūtu ieteicams lietot, jo putas ļoti bieži sausina ādu. To vietā var izvēlēties dažādās ārstnieciskās vannas eļļas. "Tās, atšķirībā no putām, nāks par labu, jo eļļas uz ādas izveido tauku aizsargslāni, kas palīdz mitrumam neiztvaikot," viņa skaidro. Dermatoloģe stāsta, ka var izvēlēties gandrīz jebkuru dabīgo augu eļļu, taču viņa saviem pacientiem iesaka naktssveces eļļu. "Katram ir jāatrod, kas viņa ādai ir piemērotākais," viņa piebilst.

Tāpat atopiskā dermatīta pacientiem būtu vēlams katru dienu, parasti divas reizes dienā – no rīta un vakarā vai pēc mazgāšanās – lietot dažādus speciālus mīkstinošus un aizsargājošus krēmus. Taču, ja āda ir kļuvusi manāmi sausāka, tad mitrinošie krēmi jālieto vēl biežāk.

Izvēloties krēmus, vajadzētu pievērst uzmanību tā sastāvam. Dermatoloģe uzsver, ka nevajadzētu izvēlēties tos, kuru sastāvā ir sintētiskās smaržvielas un krāsvielas. Ir vecāki, kas dod priekšroku dabiskas izcelsmes produktiem, taču arī no tiem bērnam var rasties alerģiskas reakcijas, tāpēc pirms jauna produkta lietošanas, dermatoloģe iesaka to pārbaudīt uz neliela ādas rajona. Tikai tad, ja pēc 15 minūtēm netiek novērota alerģiska reakcija – apsārtusi āda, dedzinoša sajūta, nieze –, to var turpināt lietot. Līdzekļi atopiskā dermatīta kopšanai ir pieejami aptiekās.

Uzmanība ir jāpievērš arī sejas higiēnai. Dermatoloģe atklāj, ka sausai ādai pietiek, ja seja vienreiz vakarā tiek attīrīta ar speciāli šim procesam paredzētu losjonu, pieniņu, krēmu vai eļļu. Noteikti būtu jāizvairās no spirtu saturošiem līdzekļiem.

Viena no lietām, ar ko jāsaskaras atopiskā dermatīta pacientiem, ir nieze. Tā kā bērni bieži vien kasās ne tikai pa dienu, bet arī naktī vecākiem ir jārūpējas par to, lai bērna nagi būtu īsi un gludi, tādā veidā samazinot iespēju, ka kasīšanās ievainos ādu. Tāpat naktī var lietot kokvilnas cimdus, kas palīdzēs izvairīties no sakasījumiem miega laikā. Dermatoloģe stāsta, ka veikalos ir nopērkami arī speciāli krekliņi, kuru piedurkņu galos ir piešūti cimdi. Tāpat ir pieejami speciāli uz ādas smērējami līdzekļi, kas mazina niezi.

Arī apģērba izvēlei ir liela nozīme, tāpēc Kalnbērza iesaka pēc iespējas vairāk izvēlēties organiskās kokvilnas apģērbu, kas nav balināts un apstrādāts ar kairinošām vielām. Sintētisks apģērbs nereti izraisa ādas kairinājumu un svīšanu, no kuras atopiskā dermatīta pacientiem ir jācenšas izvairīties. Tāpat kairinājumu var izraisīt arī vilnas apģērbs. Labāk dot priekšroku brīvam apģērbam, kas ļaus gaisam viegli cirkulēt.

Nevajadzētu piemirst arī par veļas mazgāšanas līdzekļiem. Ādas kairinājumu var pastiprināt arī ķīmiskas vielas, kas atrodamas daudzu pulveru, veļas mīkstinātāju un balinātāju sastāvā, tāpēc dermatoloģe iesaka izvēlēties tādus līdzekļus, kas paredzēti jutīgai ādai un ir bez smaržvielām. "To visu vajadzētu ieplānot un saprast, ka tagad tā būs katras dienas neatņemama sastāvdaļa," viņa piebilst. Īpaši vērīgam pret ādu jābūt ziemā un rudenī, kad ādai ir tendence kļūt sausākai un jutīgākai.

Source

Cālis.lv

Tags

Āda Ādas kopšana Atopiskais dermatīts Bērna veselība Alerģija Bērndārznieka veselība Mazuļa veselība Skolēns Zīdaiņa veselība un barošana Zīdainis (4-8 mēneši) Zīdainis (9-12 mēneši)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form