Foto: Shutterstock

1. septembris ir klāt – dažiem ilgi gaidīts, dažiem sejā nemaz par šo datumu nerotājas smaids. Kā bērnā viest prieku iet uz skolu un vispār – motivēt tiekties pēc panākumiem, gūt jaunas zināšanas un prasmes?

Vecāki bieži vaicā: "Kā es varu motivēt savu bērnu?" Motivēšana iespējama vien pēc tam, kad vecāki ir piepildījuši bērna mīlestības krātuves un iemācījuši, kā pārvaldīt dusmas. Bez šiem diviem būtiskajiem aspektiem ir gandrīz neiespējami saprast, kā motivēt bērnu, uzsver Gerijs Čepmens, grāmatas "5 mīlestības valodas bērniem" autors.

Atslēga bērna motivēšanā ir atbildības uzņemšanās par savu rīcību, uzvedību un izturēšanos. Bērns, kas nespēj vai neprot uzņemties atbildību, nav motivējams. Bērns, kas uzņemas atbildību, ir motivēts.

Atbalsti bērna intereses

Atbildību (un līdztekus arī motivāciju) bērnā var attīstīt divējādi. Vispirms pacietīgi vēro, kas bērnam šķiet interesants, proti, kas viņam sagādā prieku, ko viņš novērtē vai ko viņam patīk darīt. Pēc tam iedrošini attiecīgajā virzienā. Ja bērns izrāda interesi mūzikas jomā, atbalsti viņa vēlmi mācīties. Taču iniciatīva jāuzņemas pašam bērnam. Ja vecāki sāk bērnu pārliecināt, ka jāapmeklē mūzikas nodarbības, pozitīvs iznākums ir vien retos gadījumos, brīdina eksperts.

Ļauj bērnam uzņemties atbildību

Otrs veids, kā motivēt bērnu, ir paturēt prātā domu, ka vienlaikus par vienu un to pašu lietu atbildību var uzņemties abi – tu un bērns. Ja nogaidi un ļauj bērnam uzņemties atbildību, viņam var rasties motivācija, jo tu esi atļāvis par atbildīgo kļūt pašam bērnam. Ja iniciators esi tu un centies pārliecināt bērnu kaut ko darīt, atbildību uzņemies tu. Šajā gadījumā bērns tikai retos gadījumos mūs motivēts.

Piemēram, var palūkoties uz mājasdarbu jomu un atzīmēm. Lielākajai daļai bērnu ir periodi, kad parādās problēmas mājasdarbu pildīšanā. Īpaši spilgti tas izpaužas posmā, kad daļu kopainas veido pasīvi agresīva izturēšanās. Jāatceras, ka pasīvi agresīva uzvedība zināmā mērā ir normāla parādība vecumā no 13 līdz 15 gadiem.

Foto: Shutterstock

Pasīvi agresīva izturēšanās nesaudzē vārīgās vietas, proti, tā mērķē uz vecāku pamatīgu sarūgtināšanu. Vairākums vecāku vēlas, lai bērni skolā saņemtu labas atzīmes. Tāpēc, jo vairāk vecāki uzsver skolas darbu svarīgumu, jo lielāka ir bērnu tieksme pretoties. Jāatceras šāda doma: jo vairāk atbildības par mājasdarbiem uzņemsies vecāki, jo mazāk atbildīgs kļūs bērns. Un, jo mazāk atbildības par mājasdarbu izpildi uzņemies bērns, jo vairāk saruks viņa motivācija.

Ja vēlies, lai bērns uzņemtos atbildību un būtu ļoti motivēts, tev jāsaprot, ka mājasdarbi ir bērns atbildības lokā, nevis tavējā. Kā to īstenot? Dari bērnam zināmu, ka priecāsies palīdzēt mājasdarbu sagatavošanā, ja viņš to lūgs. Vēlme, lai atbildību par savu darbu uzņemtos bērns, pat ja viņš lūdz tavu palīdzību, nozīmē, ka tu izvairies šo darbu uzkraut uz saviem pleciem, bet vēlies, lai bērns to uzņemas pats.

Piemēram, dēls nevar atrisināt uzdevumu matemātikā. Tev nevajadzētu to atrisināt viņa vietā. Toties tu vari ieskatīties matemātikas grāmatā un parādīt, kur meklēt skaidrojumu šim uzdevumu veidam. Tad atdod grāmatu bērnam, norādot, ka viņš spēj uzņemties atbildību par uzdevuma atrisināšanu. Galu galā viņš iemācīsies kļūt aizvien atbildīgāks. Ja noproti, ka skolotājs nav pietiekami izskaidrojis jēdzienus vai teoriju, iesaki nākamajā dienā to pārjautāt.

Protams, būs gadījumi, kad tev vajadzēs izskaidrot juceklīgus jautājumus vai sniegt papildinformāciju. Tas ir noderīgi tiktāl, ciktāl tu neuzņemsies atbildību, kas būtu jāuzņemas bērnam. Ja saproti, ka pārāk dziļi esi iesaistījies bērna mājasdarbu sagatavošanā, centies atbildību pakāpeniski pārlikt bērna lauciņā. Uz laiku varbūt pasliktināsies atzīmes, bet tava bērna spēja uzņemties atbildību un kļūt pašpietiekamam būs tā vērta. Īstenojot šādu nostādni, laika gaitā mazināsies bērna vajadzība pēc palīdzības. Un kopā jūs varēsiet veltīt laiku tādu tematu izpētei, kas abiem šķiet īpaši interesanti ārpus skolas mācību programmas.

Palīdzēt bērnam kļūt ļoti motivētam, atļaujot uzņemties kā iniciatīvu, tā atbildību par savu rīcību, mūsdienās šķiet pamatīgi maskēts noslēpums. Vairākums bērnu ir nostādīti situācijā, kad ierosinātāja lomā ir vecāks vai skolotājs, kurš pēc tam arī uzņemas atbildību par bērna mācīšanos. Pieaugušie tā rīkojas patiesās rūpēs par bērniem, kļūdaini uzskatīdami, ka bērna labā viņi dara vairāk, ja vairāk uzņemas iniciatīvu un atbildību. Tomēr šī ir pamatīga kļūda, uzsver Čepmens.

Foto: Shutterstock

Liec lietā bērna mīlestības valodu

Vislielākā motivācija skolas darbiem un vislabākās sekmes mācībās iespējamas vien tad, ja bērni ir pārliecināti par tavu mīlestību. Ja izproti savu bērnu galveno mīlestības valodu, vari sekmēt viņu dienišķās gaitas, viņu galvenajā valodā runādams gan no rītiem, kad viņi dodas uz skolu, gan pēcpusdienā, kad viņi pārnāk mājās. Skolasbērna dienā šie ir divi svarīgi brīži. Emocionāls vecāku pieskāriens pirms promiešanas un pēc atgriešanās sniedz drošību un drosmi stāties pretī dienas grūtajiem uzdevumiem.

Varbūt tev nav iespēju būt mājās, kad no skolas atgriežas bērns. Tādā gadījumā nākamais labais risinājums ir sirsnīga mīlestības izpausme, tiklīdz pa durvīm atgriežoties ienāc tu. Ja tava pēdējā saskarsmes epizode no rīta un pirmā saskarsmes epizode vakarā skanēs tava bērna galvenajā mīlestības valodā, tu būsi paveicis vienu no jēgpilnajiem dienas darbiem. Un tas var pozitīvi ietekmēt bērna motivāciju mācīties.

Avots: Gerijs Čepmens un Ross Kempbels "5 mīlestības valodas bērniem" (izd. "Zvaigzne ABC").

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!