Antibiotiku un pretsāpju medikamentu lietošana var palielināt risku bērnam saslimt ar astmu
Foto: Shutterstock

Antibiotiku un pretsāpju medikamentu lietošana grūtniecības laikā vai bērna pirmajā dzīves gadā palielina risku, ka tava atvase var saslimt ar astmu, turpretī krūtsbarošana šo risku samazina, portālam Cālis.lv norāda pulmonoloģe dr. Iveta Kroiča.

Piesārņota vide, nedabiska pārtika, sadzīves ķīmijas plašā lietošana – tas viss veicina to, ka pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju slimo ar astmu, hronisku elpceļu slimību, ko noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Nākotnes prognozes par astmas izplatību nav iepriecinošas – slimos arvien vairāk. Globāla iniciatīva astmas ārstēšanai jeb GINA piedāvā dažus noderīgus padomus, kā attālināt iespējamo astmas risku.

Iedzimtība – tikai viens no faktoriem

Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē cilvēka iespēju dzīves laikā saslimt ar astmu, ir iedzimtība. Pētījumi atklāj, ka astmas risks bērnam, kura abiem vecākiem nav nekādu alerģiju, ir no pieciiem līdz 15 procentiem. Ja abi vecāki ir alerģiski, astmas risks tuvojas 70 procentiem, bet, ja alerģija ir tikai mātei vai tikai tēvam, risks saņemt "pūrā" astmu ir 20 - 40 procenti. Ar iedzimtību ir jāsamierinās, bet no astmas var mēģināt izvairīties, ietekmējot dzīves vidi.

Astmas risks būtiski pieaug, dzīvojot piesārņotā gaisā – smēķējot vai elpojot cigarešu dūmus, to var izraisīt ķīmiskas vielas, uzturoties mitrās, putekļainās, pelējuma piesārņotās telpās u.c. Arī emocionālais faktors un ilgstošs stress, īpaši bērnībā, var būt astmas ierosinātāji.

Ko darīt, lai mazinātu astmas risku sev un saviem bērniem?

  • Uzmanies no antibiotikām! Antibiotiku lietošana grūtniecības laikā, kā arī bērna pirmajā dzīves gadā un vecumā līdz diviem gadiem palielina astmas attīstības risku dzīves laikā. Tiesa, ne visi pētījumi apstiprina šo sakarību.
  • Nepārspīlē ar pretsāpju medikamentiem! Pretsāpju zāļu, tostarp paracetamola, lietošana palielina iespēju saslimt ar astmu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Arī tad, ja sieviete regulāri lieto šīs zāles grūtniecības laikā, viņas bērniem dzīves laikā ir lielāks risks saslimt ar astmu.
  • Baro ar krūti! Ar krūti barotam bērnam ir mazāks astmas un alerģijas risks.
  • Neaizraujies ar sterilitāti! Pārlieku liela tīrība, iznīcinot vides dabīgo mikrofloru, var veicināt astmas attīstību. Savukārt agrīns bērna kontakts ar daudzveidīgu mikrofoloru pasargā no astmas attīstības. Piemēram, bērniem, kuri dzīvo laukos un ikdienā ir ciešā kontaktā ar mājlopiem un svaigu lauku pienu, astmas risks ir zemāks nekā tiem, kam šādu iespēju nav.
  • Iegādājies mājas mīluli! Bērni, kam mājās ir vismaz divi suņi vai kaķi, ir mazāk alerģiski nekā tie, kas dzīvo bez mājas mīluļiem, līdz ar to mazāks astmas risks.
  • Dzemdē dabiski! Dabiskās dzemdībās pasaulē nākušiem bērniem, saskaroties ar mātes maksts mikrofloru, astmas attīstības risks turpmākajā dzīvē ir zemāks nekā bērniem, kas dzimuši dzemdībās ar ķeizargrieziena operāciju.
  • Neļaujies stresam! Ilgstošs mātes stress laikā no mazuļa dzimšanas līdz bērna skolas vecumam palielina bērna risku saslimst ar astmu.
  • Nesmēķē! Bērns nedrīkst tikt pakļauts tabakas dūmu ietekmei grūtniecības laikā un pēc dzimšanas, jo tas var veicināt astmas attīstību.

Svarīgākais – laikus pie ārsta

Arī Latvijā mediķi atzīst, ka astmas izplatība pieaug, īpaši bērnu vidū. Paredzams, ka astmas pacientu skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, līdz 2030. gadam pasaulē pat dubultosies. Ja slimību laikus nesāk ārstēt, tā var nopietni sabojāt veselību un pat radīt draudus dzīvībai, brīdina mediķi. Astmas gadījumā svarīgākais ir laikus doties pie ārsta un uzsākt ārstēšanu, jo, ja astmu laikus atklāj un ārstē, ar šo slimību var iemācīties sadzīvot un kādā dzīves posmā tā vispār var netraucēt.

Pie ārsta noteikti jādodas tad, ja ir šādi iespējamie astmas simptomi:

  • klepus un aizdusa jeb elpas trūkums moka nakts otrajā pusē vai uz rīta pusi;
  • klepus parādās pēc nelielas fiziskas slodzes, piemēram, straujāka kāpiena pa trepēm, pēc skrējiena, lielas smiešanās u.c.;
  • klepošana saasinās aukstās, mitrās dienās;
  • klepus parādās pēc straujas temperatūras maiņas, piemēram, izejot no siltas istabas aukstumā.

Tags

Astma Bērna veselība Astma Bērndārznieka veselība Grūtniecība Mazuļa veselība Veselība un sports grūtniecības laikā

Comment Form