Ar pirmo viss izdevās, bet pie otra bērna netiekam: kas ir otrreizēja neauglība

Mūsdienās daudzi pāri domā par ģimeni ar vairākiem bērniem. Bieži vien laimīgie vecāki jau tūlīt pēc pirmdzimtā nākšanas pasaulē sāk domāt par otro bērnu, tomēr nereti sastopas ar neveiksmi, gaidītā grūtniecības neiestājas. Vecāki ir pārsteigti – pirmajā reizē taču viss sanāca! Par to, kas ir tā dēvētā otrreizējā neauglība stāsta auglības klīnikas "Mama Riga" reproduktoloģe Viktorija Zaļetova.

Otrreizējā neauglība – dzīves laikā iegūta slimība, kuras izpausmēs laiks spēlē pret tevi. Sievietei vispiemērotākais vecums bērnu laišanai pasaulē ir periods vecumā starp 18 un 30 gadiem. Pēc 35 gadu vecumu sasniegšanas spēja ieņemt bērnu un palikt stāvoklī dabiski samazinās. Diemžēl daudzas sievietes neapzinās šo bioloģisko bīstamību un atliek grūtniecību uz 35 – 40 gadu vecumu.

Otrreizējās neauglības galvenais iemesls ir iekaisumu procesi mazā iegurņa orgānos – endometrīts, salpingīts, ooforīts u.c. Tā var veidoties arī kā sekas pārdzīvotām dzimumceļu infekcijām (hlamidioze, mikoplazmoze u.c.), kā sekas abortam.

Pēc akūta iekaisuma procesa dzimumorgānos veidojas saaugumi, kas noved pie olvadu necaurlaidīguma. Saauguma procesi var veidoties arī pēc tādām operācijām, kā apendicīts, olnīcu rezekcija, operācijas dzemdē utt. Pie otrreizējās neauglības var novest arī ārpusdzemdes grūtniecība. Par to, kādēļ var iestāties ārpusdzemdes grūtniecība, plašāk lasi šeit.

Neauglību var izsaukt arī endokrīna rakstura problēmas. Galvenā pazīme, kas sevī ietver visa veida endokrīno neauglību – menstruālā cikla un olšūnas nobriešanas traucējumi, ovulācijas trūkums. Iemesls var būt traucējumi dažādos reproduktīvās sistēmas hormonālās regulācijas līmeņos (hipotalāms – hipofīze – olnīcas), kā arī endokrīno dziedzeru darbības traucējumi (virsnieres, vairogdziedzeris), kas, savukārt, izraisa hormonālas izmaiņas dzimumsfērā un ietekmē auglības veselību. Par dīvainām izmaiņām menstruāciju ciklā vari lasīt šeit.

Neauglība var būt arī imunoloģiska, saistīta ar spermatozoīdus iznīcinošo antispermālo antivielu veidošanos sievietes organismā.

Nopietni auglības veselību ietekmē – līdz pat pilnīgai neauglībai – liekais svars, jo liekā svara rezultātā veidojas dažādas slimības un orgānu darbības traucējumi, pirmkārt, endokrīnā līmenī. Tiek novērota arī otra galējība – hormonālos traucējumus un neauglību var izsaukt arī pārāk strauja svara nomešana un nepārdomātas diētas, kuru mērķis ir iegūt ideālu figūru, brīdina ārste.

Nereti, ņemot vērā, ka pārim jau ir viens bērns, neraugoties uz neveiksmīgiem mēģinājumiem ieņemt otru bērnu, viņi nevēlas akceptēt problēmas nopietnību un nevēršas pēc palīdzības pie ārsta, uzskatot, ka problēmas risināšanai nepieciešams tikai atmest kaitīgos ieradumus, atbrīvoties no stresa – un viss sanāks. Protams, šie pasākumi var stiprināt veselību kopumā, taču neauglību tie neizārstēs.

Turklāt, pat ja sievietei ārsts ir noteicis diagnozi "neauglība", nevajag noskumt. Medicīna mūsdienās spēj nodrošināt vairākas metodes, kas var palīdzēt bērna ieņemšanā: