Audzināšanas noteikumi, kas bērnam palīdzēs kļūt par ģēniju

Tomēr ir vecāki, kuri nelasa tematiskos forumus un pedagoģiskas grāmatas, taču viņu bērni bieži vien kļūst par ģēnijiem. "Adme" mēģina tikt skaidrībā, kur gan slēpjas šo ģimeņu noslēpums, izveidojot sarakstu ar 10 noteikumiem, kas var palīdzēt bērnu izaudzināt par ģēniju.

Parastās ģimenēs ir pārliecība, ka bērnam panākumi nodrošināti, ja viņa galvā tiks "ielikta" izpratne: "Es visu varu". Bet daudz svarīgāk bērnā "iesēt" pārliecību, ka "Es visu varu pats". Pateicoties šādam domāšanas veidam, bērns zinās, ka viņš ne tikai virzās uz nākotni, bet būvē to.

Ceļš uz šo patstāvību gulstas caur bērnu izlolotām un rūpīgi glabātām iniciatīvām. Ja bērns kaut ko sācis darīt, lai cik gadu viņam nebūtu, vecākiem viņš ir jāatbalsta un jāpamudina. Ja kaut kas neizdodas, vecākie radinieki atgādina: problēmas ir tikai sākums, mazais.

Kā gan iedrošināt un veicināt bērnu sākumā? Ne jau ar konfektēm apbalvot. Ir jāsaprot, ka bērnam, kurš sper pirmos soļus kādā lietā, visvērtīgākā uzslava ir uzticēšanās. Ja bērnam sāk pilnībā uzticēt kādu darbiņu, tātad, viņš ir pietiekami veiksmīgs tajā.

Vēl viena svarīga atšķirības zīme slēpjas tajā, ka topošos ģēnijus nekad neieciklē uz ārieni. Lieta tāda, ka bērna uzturēšana ideālā izskatā ir nodarbe, kas paņem pārāk daudz spēka gan mammai, gan viņas atvasei. Un starp citu, pēc gudru mammu domām, nekādu personības attīstību tīrs apģērbs nerada. Turklāt pašiem bērniem ir pilnīgi nospļauties, kā viņi izskatās.

Bērniem apkārt bieži valda haoss, no kura neviens gudrs vecāks neizvairīsies. Te jāsaprot: bērni ir neuzmanīgi un blakus viņiem vienmēr kaut kas krīt, izbirst, izlīst un nosmērējas. Tādēļ tā vietā, lai bērnus pārāk radinātu pie tīrības mājā, vajadzētu viņiem ļaut dzīvot komfortablos apstākļos, pakāpeniski stāstot par kārtības mājās nepieciešamību.

Parasti vecāki pastaigas laikā bieži bērniem kliedz: "Nekāp! Neaiztiec! Nomierinies!" Vienlaikus daudz gudrāki vecāki zina, ka bērnam ir jāizliek visa sava neizmērojamā enerģija bērnībā. Tad pieaugušo dzīvē viņam būs vieglāk noenkuroties kādā vienā vietā.

Iespējams, ģēnijiem bērnībā patiešām ir bijis pārāk daudz atļauts. Tomēr pastāv rāmji, kurus nedrīkst pārkāpt pat šādi bērni, un tas attiecas uz cieņu pret vecākiem cilvēkiem. Pat ja esi nolēmis bērnu nerāt un atbalstīt visu, ko viņš dara, gadījumā, ja mazais aizskar kādu vecāku cilvēku, tev jābūt stingram, lai iezīmētu tos rāmjus, ko bērns tomēr nedrīkst pārkāpt, lai kāda brīvība viņam netiktu dota citā ziņā.

Cieņu pret vecākiem cilvēkiem bērnā jāieaudzina iespējami agrāk. Bērniem ir jāredz, ka ģimenē pirmajā vietā ir tētis ar mammu un viss, ko viņi dara. Ja tas tiks izdarīts, bērni vēlāk vecākus neapbērs ar izsaucieniem "izdari" un "gribu", bet centīsies visu panākt patstāvīgi.

Bērnu labāk ir sodīt nevis ar aizliegumiem, bet radot noteikumus, kas sola atvasei kaut kādu labumu par labu uzvedību. Ja bērns nedzīvo šauros aizliegumu un sodīšanas rāmjos, viņš mācās pats koriģēt savu uzvedība sevis paša labā.

Mūsdienu psihologi iesaka neslavēt bērnu par katru sīkumu, tādā veidā viņu stimulējot attīstīties. Vienlaikus topošo ģēniju vecāki ir pārliecināti, ka jāatbalsta un jāpamana katrs bērna sasniegums – liels vai mazs. Pat ja šādai mammai mazulis atnes pāris uz burtnīcas lapas uzzīmētus klekšus, viņa zīmējumā atradīs plusus, un kas nav mazsvarīgi, paslavēs par šo darbiņu citu radinieku priekšā.