Baidies būt 'slikts vecāks'? Deviņi pašpārbaudes jautājumi

Bērnu audzināšana ir pārbaudījums. Un, visticamāk, visgrūtākais no mūsu dzīves ceļiem. Vecākiem nākas saskarties ar neskaitāmu daudzumu sarežģītiem, psiholoģiska rakstura jautājumiem un pieņemt lēmumus, cenšoties sekot izvēlētajam virzienam, portālā "Psychologies" akcentē Legs.

"Diemžēl, nevienam bērnam klāt netiek pievienota viņa audzināšanas instrukcija. Katrs mazulis ir unikāls, un tas paver daudz veidu, kā kļūt par labiem vecākiem," uzskata Legs.

Mēs neesam pilnības, un tas ir normāli. Būt cilvēkam nozīmē būt nepilnīgam. Tomēr tas nepavisam nav tas pats, kas būt "sliktam vecākam". Eksperts ir pārliecināts, ka labākā dāvana, ko varam sniegt saviem bērniem, – tā ir mūsu pašu veselība visos aspektos. Parūpējoties par savu emocionālo, fizisko un garīgo stāvokli, mēs varēsim izmantot savus iekšējos resursus, lai dāvātu bērniem mīlestību, līdzjūtību un gudrus padomus.

Bet, ja kāds uztraucas par to, vai viņš ir labs tēvs vai laba māte, visticamāk, šāds cilvēks jau tagad ir daudz labāks vecāks, nekā viņš iedomājas. Legs piedāvā uzdot deviņus kontroljautājumus tiem, kurus māc šaubas. Turklāt zemāk atradīsi ne tikai jautājumus, bet noderīgus atgādinājumus par gudras audzināšanas pamatprincipiem.

Kā tu reaģē, kad bērns ir saplēsis tavu iecienītāko krūzīti?

Vecāki, kuri dod sev laiku nomierināties, pirms runāties ar bērnu, atradīs iespēju parādīt viņam savu beznosacījuma mīlestību. Ar apskāvieniem vai žestiem var bērnam likt sajust, ka viņam ir piedots, un radīt iespēju patstāvīgi mācīties no notikušā. Pacietība un mīlestība var bērnu pamudināt turpmāk būt uzmanīgākam.

Tevi izsauc uz skolu, jo bērns sarunājis skolotājai rupjības. Ko tu darīsi?

Vecāki, kuriem ir patiesa izpratne par to, kas noticis starp skolotāju un bērnu, sniedz bērnam iespēju apgūt noderīgu mācībstundu par notikušo. Piemēram, bērnam bijusi slikta diena, un viņam ir jāiemācās labāk attiekties pret citiem un būt pieklājīgam. Bet varbūt par viņu skolā ņirgājas, un viņa sliktā uzvedība ir vien kliedziens pēc palīdzības. Kopīga saruna palīdzēs labāk saprast, kas notiek.

Vecāki, kuri jau atrodas gatavībā atzīt, ka viņu bērns ir vainīgs, un nepārbauda savas aizdomas, var dārgi par to samaksāt. Dusmas un nevēlēšanās tikt skaidrībā, kas noticis, uzklausot bērna viedokli, var novest pie uzticēšanās zaudēšanas.

Tu esi secinājis, ka bērns mobilajā tālrunī ir lejupielādējies virkni spēļu, un tagad tas viss atspoguļojas telefona rēķinā. Kā tu reaģēsi?

Vecāki, kuri pirms sarunas ar bērnu sākumā spēj nomierināties un sagatavot plānu problēmas risināšanai, padara situāciju daudz vadāmāku. Ir nepieciešams palīdzēt bērnam saprast, kāpēc viņš nevar lejupielādēt visu, kas viņam iepaticies un maksā naudu.

Kad viens ģimenes loceklis pārkāpj budžeta rāmjus, tas ietekmē visus pārējos. Vecākiem ir jāpalīdz bērniem apzināties naudas vērtību, izdomājot kaut kādu veidu, kā atgriezt ģimenes budžetā iztērēto naudu. Piemēram, bērns to sakrās no savas kabatas naudas vai pieslēgsies papildu darbiņu veikšanai mājās.

Vecāki, kuri izlēmuši situāciju ignorēt, riskē ar to, ka bērni pret naudu attieksies nevērīgi. Tas nozīmē, ka pieaugušos nākotnē gaida arvien nepatīkamāki pārsteigumi, bet bērni izaug bez atbildības sajūtas.

Bērns parāva kaķēnu aiz astes, un tas viņam ieskrāpēja. Ko tu darīsi?

Vecāki, kuri apstrādājuši bērna rētu un ļāvuši kaķim nomierināties, rada iespēju gūt mācībstundu par notikušo, kā arī izrāda empātiju. Pēc tam, kad visi sapratuši savas jūtas, var ar bērnu parunāt, lai viņš saprastu: arī kaķēns vēlas just cieņu un rūpes.

Var bērnu mudināt iedomāties, ka viņš ir kaķis, un viņu kāds ķer aiz astes. Viņam jāsaprot, ka mājdzīvnieka uzbrukums bija tiešas sekas viņa sliktajai izturēšanai pret kaķēnu.

Sodot kaķi un neradinot bērnu būt atbildīgam, vecāki rada problēmas bērna nākotnei un viņa turpmākās ģimenes labklājībai. Neiemācot saudzīgi izturēties pret dzīvniekiem, cilvēki bieži piedzīvo grūtības, komunicējot arī sabiedrībā.

Pēc darba tu bērnu paņem no bērnudārza un konstatē, ka viņš ir sašmulējis visas jaunās drēbes. Ko tu viņam sacīsi?

Vecāki, kuriem piemīt laba humora izjūta, palīdzēs bērnam tikt galā ar jebkuru problēmu. Vienmēr ir veidi, kā iziet no situācijas tā, lai palīdzētu bērnam mācīties no savām kļūdām.

Var viņu mācīt būt daudz uzmanīgākam ar savu apģērbu, pamanot un paslavējot, kad viņš no dārziņa vai skolas pārrodas tīrs un kārtīgs.

Taču tie, kuri uzreiz steidz bērnu rāt par sašmulēto apģērbu, var nopietni kaitēt viņa pašapziņai. Bieži bērni kļūst atkarīgi, kad cenšas izdabāt mammai un tētim, lai tikai viņi būtu laimīgi. Vai arī viņi izvēlas pretējo ceļu un cenšas darīt visu iespējamo, lai pieaugušos nokaitinātu.

Šeit iepazīsti 10 tipiskākos vecāku pašpārmetumus sev, kas spēcīgi iedragā pašpārliecību.

Ieejot bērna istabā, tu konstatē, ka visa siena ir sazīmēta ar flomāsteriem. Kā tu reaģēsi?

Vecāki, kuri metas virsū bērniem par jebkuru nekārtības izpausmi, diezin vai atturēs viņus no līdzīgu darbību atkārtošanas. Turklāt pēc dusmu uzplūdiem vari jau gaidīt, – viņi to izdarīs atkal, un, iespējams, šajā reizē viss būs sliktāk. Daži bērni uz līdzīgām situācijām reaģē ar depresiju vai paškaitējumu, viņiem par kristies pašvērtība vai parādīties atkarība.

Tev bijusi saspringta diena, tu sapņo par mieru un klusumu, bet bērns tev grib pastāstīt kaut ko svarīgu. Kāda būs tava rīcība?

Vecāki, kuri rūpējas par sevi, var tikt galā ar šo situāciju. Ja konkrētajā brīdī tu nepavisam nevari klausīties, var vienoties, noteikt laiku sarunai un tad arī uzklausīt visus jaunumus. Lai bērns zina, ka tev ir interesanti paklausīties viņa sakāmo.

Un nepievil bērnu – ir ļoti svarīgi atrast laiku un uzklausīt, kas viņu uztrauc, gan labo, gan slikto, bet pirms tam – dod sev dažas minūtes, lai nomierinātos un atgūtu savus resursus, pirms velti viņam visu uzmanību.

Izsmeltiem, nogurušiem vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, lai neatsvešinātos no bērna dzīves. Ja tu bērnu atgrūdīsi tad, kad tu viņam esi īpaši nepieciešams, viņš jutīsies nekam nevajadzīgs, nepietiekami novērtēts. Reakcija uz to var būt šāda: viņš var pielietot destruktīvas formas, ieskaitot atkarību, sliktu uzvedību un garastāvokļa svārstības. Un tas ietekmēs ne tikai viņa bērnību, bet arī visu viņa turpmāko dzīvi.

Bērnam ir slikts garastāvoklis. No viņa burtiski izstaro negatīvisms, un tas ietekmē visu ģimeni. Tava pacietība karājas mata galā. Kā tu uzvedīsies?

Vecāki, kuri saprot, ka dažas dienas var būt smagākas, atradīs izeju šajā situācijā. Un darīs visu iespējamo, lai pārdzīvotu šo dienu iespējami labi, neraugoties uz bērna uzvedību.

Bērni ir kā pieaugušie. Visiem mēdz būt sliktās dienas, kad mēs paši nemaz nezinām, kāpēc esam satraukti. Dažreiz vienīgais veids, kā izdzīvot šādu dienu, ir izgulēties un no rīta sākt dienu no baltas lapas, kā mēdz sacīt.

Ir brīvlaiks, un bērni savā starpā kaujas, kurš spēlēs spēles pie datora. Kā tu uz to reaģēsi?

Vecāki, kuri šādus strīdus uzskata par attīstības iespējām, gūst no tiem maksimālu labumu, palīdzot bērniem iemācīties dalīties savā starpā. Bet iespēja kādu laiku pagarlaikoties var pamudināt viņu iztēli.

Tā vecāki bērniem palīdz saprast, ka viņi ne vienmēr varēs panākt savu. Prasme sadarboties un gaidīt savu kārtu var izrādīties ļoti noderīga arī pieaugušo dzīvē.

Taču tie vecāki, kuri uz bērniem kliedz un piemēro kādus sodus, zaudē viņu cieņu. Bērni sāk domāt, ka savu var panākt tikai ar trokšņošanu un nekaunību. Un ja arī vecāki nopirktu katram savu datoru, viņi tā arī neiemācīsies dalīties, bet tā ir svarīga prasme, kura uzlabo attiecības ar apkārtējiem.

"Ja tu sāksi labu rūpēties par sevi, tad būsi gatavs tikt galā ar visiem ģimenes dzīves kritumiem un cēlumiem, pakāpeniski kļūstot par to lielisko vecāku, par kādu vēlies būt," iedrošina Legs.

Kad mēs esam mierīgi, tad varam tikt galā ar jebkurām problēmām, ar kurām saskaras mūsu bērns. Tad varam bērnam sniegt mīlestības un pieņemšanas sajūtu un izmantot pat ne tās vienkāršākās situācijas, lai apgūtu pacietību, atbildību un empātiju.

"Mums nav nepieciešams būt ideāliem vecākiem, jā, tas pat nav iespējams. Bet svarīgi ir nekad nepadoties, mācot un mudinot bērnu kļūt par labu cilvēku. Būt labam vecākam – nevilties sevī. Un jautājums, ko vajadzētu uzdot pašam sev, skan šādi: "Vai es katru dienu cenšos būt labāks vecāks, kāds vien spēju būt?" Pieļaujot kļūdas, tu izdari secinājumus un kusties uz priekšu," norāda speciālists.

Bet ja kļūst pavisam grūti, var vērsties pēc profesionālas palīdzības, un tā arī ir saprātīga un atbildīga pieeja.