bērns, līderis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vecāki un pedagogi nevar vien nopriecāties par centīgajiem teicamniekiem. "Mācies labi - gūsi panākumus," uzstāj mammas. Un mānās. Jo saikne starp atzīmēm un panākumiem nemaz nav tik acīmredzama, bet, lūk, teicamnieku problēmas ir absolūti reālas!

Piedāvājam iepazīties ar ekspertu apkopotām sešām tipiskākajām teicamnieku problēmām, ko atklāj "Passion". Bērnībā teicamnieka sindroma negatīvo ietekmi mēs tik ļoti neredzam, bet problēmas daudz nopietnāk parādās jau pieaugušā dzīvē.

Nekādas izgāšanās

Skolotāji dievina teicamniekus un uz daudzām izgāšanām raugās caur pirktiem. Attiecībā pret teicamnieku strādā reputācija, un, ja viņš gadījumā kaut ko nespēj "pavilkt", tad arī tas nav nekas – nebojāsi taču gudram un centīgam bērnam liecību vienas kļūdas dēļ. Nu labi – divu. Divu trīs.

Pieaugušā reputācija – jau daudz lielāka un nestabilāka lietiņa. Labs speciālists, kurš divas reizes izgāzies uzdevuma izpildē, tas jau ir slikts speciālists. Vai vismaz – apšaubāms un pārvērtēts.

Atzīmes nevienu neinteresē

Vislielākais šoks, ar ko saskaras bijušie teicamnieki, – skolas un augstskolas panākumu nenovērtēšana. Neviens darba devējs intervijās neinteresēsies, kāda bija bijušā teicamnieka atzīme literatūrā vai pasaules ekonomikā. Vairāk tiek prasīts par darba pieredzi, spēju sarunāties svešvalodās ar "dzīviem" ārzemniekiem (topiks "Riga is a capital of Latvia" te nebūs nekāds palīgs), papildu sertifikātu esamība, kursi, idejas, tirgus pārzināšana un vispār – norādes, ka cilvēks ir ieinteresēts strādāt un darīt to tieši šajā konkrētajā darba vietā.

Bailes no neveiksmēm, vāja nervu sistēma un četras citas tipiskākās teicamnieku problēmas
Foto: DELFI Reporter

Bailes no neveiksmēm

Teicamnieka statuss nosaka – vairums akadēmisko skolu zvaigžņu jūt, ka uz viņiem tiek liktas lielas cerības, cenšoties tās arī attaisnot. Tādos brīžos, kad trijnieku karalis atmetīs ar roku un ies pastaigāties, teicamniekam var rasties panika. Tā rezultātā teicamniekiem ļoti nepatīkama ir izgāšanās un kļūdu pieredze. Sekas ir vājas prasmes šādu situāciju atrisināšanā. Bet pieaugušo cilvēku dzīvē nākas kļūdīties visai bieži: gan darbā, gan attiecībās un ģimenē. Tādos brīžos katrs pats sev ir krīzes menedžeris. Un apgulties dīvānā, sarkstot no kauna, tas nu nepavisam nav derīgs problēmas risināšanas variants.

Teicamniekiem ir problēmas ar nerviem

Protams, ne jau visiem, bet vispārinot – tā nu tas ir. Daži mācās, it kā spēlējot spēli, zināšanas uzsūcot kā sūklis, un pagūst visu. Bet citiem, lai tikai būtu vislabākais, jāmācās, līdz parādās sviedru lāsītes un halucinācijas. Vidēji labam vecāko klašu skolēnam klasē un pie grāmatām mājās dienā jāpavada ap 12 stundām. Ja tas būtu darbs, viņš jau sen būtu uzrakstījis atlūgumu, jo strādāt pēc šāda grafika un nesajukt prātā, ir sarežģīti. Glābj vien tas, ka psihe vēl ir jauna un stipra. Vienlaikus problēmas ar miegu, hronisks nogurums, stress, koncentrēšanās problēmas un atmiņas traucējumi ir daudzu skolēnu, kuri mācās tikai uz teicami, "labi draugi". Zelta diploma cena – "kvalitatīva" neiroze 15 līdz 20 gadu garumā.

Bailes no neveiksmēm, vāja nervu sistēma un četras citas tipiskākās teicamnieku problēmas
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vājas komunicēšanās prasmes

Būsim atklāti: sakari mūsdienu pasaulē palīdz atrisināt ļoti daudz ko. Lai iegūtu darbu, par maz ir prast labi tikt galā ar uzdotajiem uzdevumiem. Tiek prasīta arī iniciatīva, jaunas un grandiozas idejas, prasme satikt ar cilvēkiem: apburt, pierunāt, pārliecināt par savu taisnību. Ir nepieciešami sakari un prasme kļūt par labiem paziņām noderīgiem cilvēkiem. Ir labi, ja šarms un mēle mutē ir nākusi kopā ar ģenētisko kodu. Bet ja nē? 14 līdz 20 gadu vecums – tas ir laika periods, kad cilvēks mācās komunicēt ar cilvēkiem, atdalās no ģimenes un meklē savu identitāti. Īss periods, bet, ja to visu pavadīs tikai bibliotēkā, panākt vienaudžus būs ļoti grūti. Tieši šajos gados parādās draugi uz visu mūžu un rodas studentu kompānijas, bet pēc 10 līdz 15 gadiem viņi pārvērtīsies labi pazīstamu speciālistu kompānijās, spējīgās palīdzēt karjerā.

Zemas izredzes gūt panākumus

Saskaņā ar statistikas datiem pirms 15 gadiem aptuveni 50 procenti veiksmīgu biznesmeņu skolā bija ne gluži nesekmīgie, bet stipri zem vidējā līmeņa gan. Nesen veikti atkārtoti pētījumi parādījuši, ka mūsdienās starp jaunajiem uzņēmējiem 56 procenti ir bijušie "labinieki", bet teicamnieki un nelabojami sliņķi viņu vidū ir aptuveni vienādās daļās – ap 20 procentiem. Lai gan pēdējo gadu tendences norāda, ka zināšanām ir salīdzinoši liela nozīme, tomēr panākumu gūšanā nav noteicošā loma tam, vai skolā esi bijis teicamnieks vai trijnieku karalis-huligāns.

Neviens neapšauba, cik svarīgi ir mācīties, tomēr galvenais ir darīt to nevis atzīmju dēļ, bet gan tādēļ, lai patiešām gūtu nepieciešamās prasmes gan dzīves skolā, gan informācijas apguvē.

Tags

Izglītība Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns

Comment Form