'Bailēs par meitas drošību, nespēju naktī gulēt' – jautā mamma, atbild psihologs
Foto: Maria Philp / CC

"Nesen man parādījās bailes par meitas drošību, un tās man seko itin visur. Baidos, ka viņa nokritīs, ka viņu sakodīs kukaiņi, gribu pastāvīgi būt kopā ar viņu, lai aizsargātu. Neuzticu nevienam viņu atstāt, bet ja kas tāds notiek, visu laiku esmu uzvilkta. Tagad meita brauks uz citu pilsētu pie radiniekiem, bet manas bailes man liedz naktīs gulēt. Ko man darīt?" pēc padoma portālā "Parents" vaicā mamma Viktorija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbild bērnu psiholoģe Tatjana Bendika:


"Piedzīvot nemieru sava bērna dēļ – tas ir tik dabiski mammai. Bet tikai līdz brīdim, kamēr šīs jūtas nesāk vadīt pār visu tavu dzīvi. Konkrētos gadījumos bailes bērna dēļ var tikt attaisnotas ar problēmām, kas saistītas ar viņa nākšanu pasaulē vai nelabvēlīgiem faktoriem mazuļa attīstībā. Taču arī šajos gadījumos šāda veida mātes uzvedība šķiet ne tas labākais veids, lai ļautu bērnam attīstīties.

Jūs rakstiet, ka bailes parādījušās nesen. Kas šajā brīdī atgadījies jūsu dzīvē? Vai jūs kaut kā varat izskaidrot šo baiļu parādīšanos? Jūs neko nerakstiet par sevi, savu dzīvi, par bērnu. Tāpēc nav iespējams skaidri pateikt, ar ko saistīts jūsu spēcīgais nemiers. Rekomendēju vērsties pie psihologa, kaut tikai uz vienu konsultāciju.

Savas uzvedības izpratne palīdzēs normalizēt attiecības ar meitu. Pirmo soli jūs jau esat spērusi, uzrakstot šo vēstuli un atzīstot savas trauksmes iracionalitāti.

Dažreiz šāds pārmērīgs un ne īsti pamatots nemiers rodas, ja sieviete ir aizņemta tikai ar rūpēm par bērnu, viņa pilnībā ir koncentrējusies tikai tam. Viņa baidās palikt bez darbiem, un, lūk, arī sevi nesavtīgi nodarbina ar kalpošanu tikai bērnam, uztraucoties par viņu jebkura iemesla pēc.

Vēl viens iespējamais iemesls, kādēļ mammai var būt tik lielas bailes par bērna drošību, – vajadzība pēc psiholoģiskas aizsardzības pašam vecākam. Jebkurā gadījumā, ir jāsaprot, ka pārmērīgs nemiers bērnā rada domas par to, ka pasaule ir bīstama vieta. Attiecīgi viņam arīdzan rodas trauksme un atkarība no vecāka. Un tad bērns izaug noslēgts, kautrīgs, bez iniciatīvas, nepatstāvīgs. Pareizai attīstībai bērnam ir jāsaņem dažādas pieredzes, tostarp kritiena, šķiršanās, dažādu grūtību pārvarēšanas. Jo vairāk mēs savus bērnus cenšamies pasargāt no iedomātām briesmām, jo pastāv lielāka varbūtība, ka viņi izaugs negatavi pieaugušo dzīvei."

Zemāk iepazīsties ar portāla "Cālis" arhīva rakstiem, kas izraudzīti atbilstoši tēmai, – gan par to, kā bērnā audzināt patstāvību, gan par to, kādēļ viņiem jāļauj kļūdīties un ko var nodarīt hiperaprūpe.

Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka aktivitātes Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa aprūpe Mazulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form