"Nesen man parādījās bailes par meitas drošību, un tās man seko itin visur. Baidos, ka viņa nokritīs, ka viņu sakodīs kukaiņi, gribu pastāvīgi būt kopā ar viņu, lai aizsargātu. Neuzticu nevienam viņu atstāt, bet ja kas tāds notiek, visu laiku esmu uzvilkta. Tagad meita brauks uz citu pilsētu pie radiniekiem, bet manas bailes man liedz naktīs gulēt. Ko man darīt?" pēc padoma portālā "Parents" vaicā mamma Viktorija.

Atbild bērnu psiholoģe Tatjana Bendika:


"Piedzīvot nemieru sava bērna dēļ – tas ir tik dabiski mammai. Bet tikai līdz brīdim, kamēr šīs jūtas nesāk vadīt pār visu tavu dzīvi. Konkrētos gadījumos bailes bērna dēļ var tikt attaisnotas ar problēmām, kas saistītas ar viņa nākšanu pasaulē vai nelabvēlīgiem faktoriem mazuļa attīstībā. Taču arī šajos gadījumos šāda veida mātes uzvedība šķiet ne tas labākais veids, lai ļautu bērnam attīstīties.

Jūs rakstiet, ka bailes parādījušās nesen. Kas šajā brīdī atgadījies jūsu dzīvē? Vai jūs kaut kā varat izskaidrot šo baiļu parādīšanos? Jūs neko nerakstiet par sevi, savu dzīvi, par bērnu. Tāpēc nav iespējams skaidri pateikt, ar ko saistīts jūsu spēcīgais nemiers. Rekomendēju vērsties pie psihologa, kaut tikai uz vienu konsultāciju.

Savas uzvedības izpratne palīdzēs normalizēt attiecības ar meitu. Pirmo soli jūs jau esat spērusi, uzrakstot šo vēstuli un atzīstot savas trauksmes iracionalitāti.

Dažreiz šāds pārmērīgs un ne īsti pamatots nemiers rodas, ja sieviete ir aizņemta tikai ar rūpēm par bērnu, viņa pilnībā ir koncentrējusies tikai tam. Viņa baidās palikt bez darbiem, un, lūk, arī sevi nesavtīgi nodarbina ar kalpošanu tikai bērnam, uztraucoties par viņu jebkura iemesla pēc.

Vēl viens iespējamais iemesls, kādēļ mammai var būt tik lielas bailes par bērna drošību, – vajadzība pēc psiholoģiskas aizsardzības pašam vecākam. Jebkurā gadījumā, ir jāsaprot, ka pārmērīgs nemiers bērnā rada domas par to, ka pasaule ir bīstama vieta. Attiecīgi viņam arīdzan rodas trauksme un atkarība no vecāka. Un tad bērns izaug noslēgts, kautrīgs, bez iniciatīvas, nepatstāvīgs. Pareizai attīstībai bērnam ir jāsaņem dažādas pieredzes, tostarp kritiena, šķiršanās, dažādu grūtību pārvarēšanas. Jo vairāk mēs savus bērnus cenšamies pasargāt no iedomātām briesmām, jo pastāv lielāka varbūtība, ka viņi izaugs negatavi pieaugušo dzīvei."

Zemāk iepazīsties ar portāla "Cālis" arhīva rakstiem, kas izraudzīti atbilstoši tēmai, – gan par to, kā bērnā audzināt patstāvību, gan par to, kādēļ viņiem jāļauj kļūdīties un ko var nodarīt hiperaprūpe.

10 frāzes, no kurām izvairīties, ja vēlies izaudzināt patstāvīgu bērnu

Foto: Shutterstock

Katra vecāka sapnis ir izaudzināt bērnu, kurš būtu ne tikai apķērīgs un aizrautīgs, bet arī dzīvespriecīgs savā patstāvībā. Protams, mēs nevaram kontrolēt katru notikumu, ar kuru mūsu bērns savā dzīvē saskarsies, taču varam savu atvasi audzināt tā, lai, neskatoties uz grūtībām, bērns paceltu galvu ietu tām pretī.

Lasīt vairāk

Pieci veidi, kā palīdzēt bērndārzniekam apgūt patstāvību

Foto: Shutterstock

Bērnu aizsardzības likuma 24. pantā minēts, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes. Kaut vecāku pienākums ne tikai bērna, bet arī likuma priekšā ir izaudzināt patstāvīgu bērnu, dažkārt rodas vēlme visu izdarīt viņa vietā, pieradinot bērnu pie vecāku nemitīgās klātbūtnes un vēlmes palīdzēt. Lai savu mazo ķiparu neizaudzinātu par pieaugušo, kas ir atkarīgs no citiem, vecākiem ir jāatrod labākais veids, kā atvasei iemācīt lietas darīt paša spēkiem.

Lasīt vairāk

Trīs vērtīgi padomi, kā iemācīt mazulim patstāvību pastaigu laikā

Foto: Shutterstock

Kad bērns nostājies pats uz savām kājām un garās ratu pastaigas nomaina braša soļošana, turoties pie mammas, tēta vai cita mīļa cilvēka rokas, aizvien vairāk jāsāk padomāt par to, kā bērnam iemācīt vēl vienu prasmi. Proti, kā pastaigu laikā motivēt, piemēram, pusotrgadnieku būt patstāvīgam un nebēgt, kur acis rāda, bet gan justies droši apkārtējā vidē.

Lasīt vairāk

No 'es nevaru' uz 'es varu' – piemēri, kā bērnam palīdzēt apzināties savas spējas

Foto: Shutterstock

"Es nevaru" ir atruna, ko izmanto jebkurā vecumā. Protams, ka ir pretarguments: "Izdari tā, kā vari. Pēc tam kopā izlabosim." Vai: "Vai tu jau mēģināji? Un kas īsti neizdodas?" Kā rīkoties gadījumā, ja bērns sācis kaut ko darīt, bet viņam tomēr neizdodas?

Lasīt vairāk

Kas ar mani notiek? Kā bērnu iemācīt just pašam sevi un ļauties punu uzsišanai

Foto: Shutterstock

Kāpēc bērniem ir grūti saprast, ko viņi jūt? Kāpēc ir tik svarīgi apgūt ne tikai sadzīviska rakstura prasmes, bet arī sevis izprašanas mākslu?

Lasīt vairāk

Mīlošu vecāku slazdi, kas no bērna izaudzina nīkulīgu un pakļāvīgu personību

Līderības eksperts, neskaitāmu grāmatu autors Tims Elmors, kas pētījis, kā attīstīt cilvēkā līdera dotības un kas šīs iezīmes personībā nokauj, uzskaitījis septiņas tipiskas mīlošu, sargājošu un rūpīgu vecāku audzināšanas kļūdas, kas bērnos nokauj drosmi un vēlmi kļūt par līderiem. Kā zināms, mūsdienu sabiedrībā uzņēmība un drosme pieņemt lēmumus dažkārt vērtējams augstāk nekā lieliska izglītība bez šīm rakstura īpašībām.

Lasīt vairāk

Vecāku noteikti aizliegumi bērnam, kas patiesībā būtu jāizskauž

Foto: Shutterstock

Vecāku entuziasms ir saprotams – tādā veidā viņi vēlas bērnus pasargāt, taču dažreiz pārcenšas. Reizēm labāk būtu atslābt un paraudzīties uz lietām, ko tu bērnam aizliedz, kad kārtējo reizi viņu centies no kaut kā pasargāt.

Lasīt vairāk

Septiņi piemēri, kā vecāku pārmērīga mīlestība var kavēt bērna valodas attīstību

Foto: Shutterstock

Universāla iemesla, kas izskaidrotu bērna runas attīstības traucējumus, nepastāv. Tomēr aptuveni gan ir iespējams noteikt, ka ikvienas problēmas pamatā vienmēr būs divas sastāvdaļas – bioloģiskā un sociālā. Un vecāku ietekme uz bērnu kopš agrīnas bērnības vienmēr ir galvenais faktors viņa attīstībā.

Lasīt vairāk

Tavs kautrīgais bērns... Trūkums tikai vecāku acīs un pāraprūpes rezultāts?

Bērna kautrīgums var izpausties dažādi. Piemēram, aizejot ciemos, tā vietā, lai piebiedrotos kādai spēlei, bērns tā arī neuzdrošinās pieiet pie citiem bērniem. Vai arī savās mājās – atnākot ciemiņiem, mazais teju visu vakaru gatavs pavadīt, slēpjoties vecākiem aiz muguras. Arī rotaļu laukumā vai parkā viņš nebūs tik drošs, lai sāktu sarunas vai rotaļas ar svešiem bērniem...

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!