Izgaismojot vai vēršot uzmanību, rodas iespēja iepazīt, apgūt ko jaunu, bet novēršot uzmanību – nodzēšot gaismu, "šīs iespējas zūd" un mēs neko neredzam.
"Atslēgas vārdi" bērna uzmanības attīstībā
Svarīgs ir balanss starp iekšējo un ārējo pasauli. Uzmanības veidošanas dažādos kairinājumus var iedalīt apkārtējās pasaules ietekmē un pašas personas psihiskā stāvokļa īpatnībās.
Uzmanības apjoms un noturīgums attīstās pakāpeniski. Uzmanības apjomu nosaka objektu daudzums, kuru var aptvert īsā laika sprīdī. Jaunākā vecumā tas ir viens vai divi priekšmeti vai spēles, un tos apgūst ilglaicīgāk, vairākas reizes apskatot, aptaustot. Uzmanības noturīgumu nosaka apziņas stabilitāte ilgākā laika posmā. Bērniem to var veicināt atbilstoši vecumam, dažādi atkārtojot vienu nodarbi, piemēram, iemācīties sevi apkalpot (pastāvīgi ēst, apģērbt), iemācīties burtus, vārdus un lasīt prasmi.
Ar cik rotaļlietām spēlēties? Uzmanības koncentrēšana ir spēja apzināti iedziļināties noteiktā nodarbē un apziņas novēršana no citiem kairinātājiem, novēršanās no visa cita, lai pildītu tikai iecerēto darbību. Tāpēc nevajadzētu pārslogot bērna uzmanību ar daudzām rotaļlietām vienlaicīgi, kas samestas kastē vai istabā, būtu nepieciešams ierobežot televīzijas skatīšanās laiku, piemēram, nelietot televīziju kā dienas fonu.
Un tomēr – kāpēc tik ilgi bērns ir jāsauc pusdienās? Uzmanības pārslēgšanu nosaka laiks, kas nepieciešams apzinātas vienas darbības pārorientēšanai uz citu objektu, piemēram, bērns atkārtoti tiek aicināts pusdienās, taču turpina spēlēties. Mazi bērni var pārslēgties no vienas darbības uz citu 10 un vairāk sekundēs, kas ar laiku mazinās un saīsinās. Tomēr nedrīkst aizmirst dažādos cilvēku temperamentus, kas saglabājas visu mūžu.
Lai raugoties zvaigznēs, neiekristu akā
Uzmanības dažādās iespējas nosaka nervu šūnu darbības īpatnības. Zinātniski ir pierādīts, ka smadzeņu šūnas darbojas pamīšus – viena daļa šūnu strādā, bet cita daļa ir aiztures situācijā. Nepārprotami šīs darbības pamatā ir smadzeņu vielu maiņa.
Pretējs process uzmanībai ir izklaidība. Tā ir nespēja koncentrēties uz apkārtējās – ārējās pasaules objektiem un darbībām vai savu iekšējo (psihisko) pasauli. Viens no cēloņiem, kas rada izklaidību, ir dziļā apziņas koncentrēšanās uz kādu problēmu. Visiem pazīstama "profesoriskā izklaidība" – zinātnieks dziļi iegrimis ideju pārdomāšanā un tādēļ nevar laikus "pieslēgties" citām situācijām, objektiem un viņa uzvedība liekas dīvaina citiem. Savukārt bērns, ilgāku laiku spēlējis datorspēles, nevar pārslēgties, koncentrēties un pielaiž sīkas, muļķīgas kļūdas, mācoties burtus, vārdus, utt.
Izklaidības cēlonis var būt nogurums. Ilgstoši un atkārtoti koncentrējot uzmanību, piemēram, redzi, skatoties televizoru vai darbojoties ar datoru, neievērojot atpūtas jeb pārtraukuma brīžus, nenotiek kustības, domāšana, fantāzijas. Bērns piedzimst ar iespēju būt uzmanīgam, bet dzīves laikā šo spēju attīsta un mācās būt uzmanīgs.
Ko "ēd" uzmanība
Bērni attīstās katru dienu gan fiziski, gan arī garīgi. Šajā attīstībā galvas smadzenēm ir ļoti liela loma, un tās veidojas tāpat kā jebkura cita ķermeņa daļa. Uzmanības un izklaidības sabalansētību noteikti veicina uzņemtā barība – pārtikā esošie šūnu vielu maiņas produkti un to veicinošās piedevas.
Galvas smadzenēm vienas no svarīgākajām ir šādas barības vielas:
- B grupas vitamīni;
- No ogļhidrātiem svarīgākā loma ir glikozei;
- Ļoti liela loma pieder tieši taukvielām, jo tās veido 60 procentus no galvas smadzeņu audiem. Tauki ir tikpat nozīmīgi nervu sistēmas uzbūvē, kā kalcijs – kaulaudiem. Taukus iedala piesātinātās un nepiesātinātās taukskābēs. No polinepiesātinātām taukskābēm visnozīmīgākās nervu audiem ir ALA (alfalinolēnskābe), EPA un DHA (omega-3 taukskābes). Ne velti DHA taukskābe ir atrodama mātes pienā, jo tā ir nepieciešama jaundzimušā nervu sistēmas attīstībai! Vēlāk cilvēks to saņem ar uzturu.
No visa šī minētā var secināt, ka veselīgs uzturs ir svarīgs ne tikai bērna augšanai, bet arī garīgai attīstībai, uzsver ārstes.
