Bērnam bail kļūdīties: kā mudināt tās pārvarēt un kādēļ tas ir tik būtiski
Foto: Shutterstock

Bailes kļūdīties bērns var piedzīvot dažādos vecumposmos, bet īpaši – skolas vecumā. Šīs bailes, loģiski, pavada stress. Kļūdīšanās – nezināšanas vai neuzmanības dēļ – graujoši ietekmē ne tikai atzīmes dažādos mācību priekšmetos, bet arī pašvērtību, savukārt nākotnē – karjeras veidošanu kopumā. Nereti kļūdu pieļaušana viennozīmīgi tiek vērtēta kā kaut kas negatīvs: kopš bērnības mēs tās uztveram kā rīcības rezultātu, nevis kā daļu no procesa, mums ir visai ierasti rāt sevi un citus par kļūdām un kaunēties par tām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portālā "The Village" eksperti pārrunā, kā neprasme kļūdas uztvert kā normu ietekmē bērnu zinātkāri, smadzeņu attīstību un kā iespējams bērnu iemācīt kļūdīties ar interesi.

Kāpēc ir tik svarīgi kļūdīties?

Kā uzsver socioloģe Olga Brukovskaja, bez kļūdām nemēdz būt efektīva mācīšanās. Saistību starp šiem diviem faktoriem 2011. gadā pierādīja psihologs Džeisons Mozers no Mičiganas Universitātes (ASV). Kad mēs kļūdāmies, galvas smadzenes rada noteiktas reakcijas, kas saistītas, pirmkārt, ar kļūdu apzināšanos, otrkārt, ar attieksmi pret tām. Proti, – jo mēs apzinātāk attiecamies pret kļūdām, cenšoties tās atrisināt un izanalizēt, jo aktīvāk strādā smadzenes.

Pēc Mozera domām, ja bērns baidās kļūdīties, tad tiek ietekmētas ne tikai viņa atzīmes skolā, bet arī zinātkāre. Pirmkārt, smadzenes tērē pārāk daudz enerģijas, lai pasargātu no stresa (kad iespējamā neveiksme tiek uztverta kā bīstamība), bet nevis mācīšanās procesam. Otrkārt, kad bērns pārmērīgi ir fokusējies uz savām bailēm, viņš pārstāj gūt gandarījumu no mācībām. Bet ja reiz tomēr sanāk kļūdīties, viņš ir tik ļoti aizņemts ar sevis šaustīšanu vai izvairīšanos no nepatīkamām domām, ka viņam neatliek resursu kļūdu analīzei un izaugsmei.

Tas noved pie tā, ka bērnam ir vieglāk vispār neķerties pie mācībām, lai izvairītos no izgāšanās paša un citu acu priekšā. Atzīmes, visai loģiski, kļūst arvien sliktākas, ar laiku vispār – skolēns sarežģītākus mācību materiālus sāk uztvert kā kaut ko bīstamu, nevis interesantu. Un no tādiem bērniem izaug pieaugušie, kuri baidās eksperimentēt, pamēģināt kaut ko jaunu, mainīt darbu, radoši pieiet uzdevumu risināšanai. Lai tas nenotiktu, ir vērts iemācīt bērnam, kā efektīvi strādāt ar savām kļūdām.

Kā cilvēki reaģē uz kļūdām

Pastāv divi galvenie reakcijas uz kļūdām tipi. Pirmajā gadījumā mēs kļūdas uztveram kā pierādījumu savai nekompetencei, ar kuru neko nevar padarīt ("Man nevajag", "Tātad, es esmu sliktāks nekā citi"). Psiholoģe Kerola Djūka no Stenfordas Universitātes (ASV) to sauc par fiksētu domāšanu. Tāda attieksme demonstrē un piespiež mūs pamest visu, kas mums uzreiz nepadodas.

Bērnam ar fiksētu domāšanu ir raksturīgi:

  • pamest iesākto, saskaroties ar kļūdām vai kritiku;
  • neķerties klāt sarežģītiem uzdevumiem, lai neizskatītos muļķīgi;
  • domāt, – ja kaut kas neizdodas, tad vaina ir vājajās no dabas dotajās spējās;
  • uzskatīt, ka prasmes ir neiespējami attīstīt;
  • uzskatīt sevi par gudru nevis tad, kas pēc ilgiem pūliņiem ir sasniegts rezultāts, bet kad panākumi gūti negaidot.

Otrs reakcijas tips saistīts ar izaugsmes domāšanu: bērns tic, ka kļūdas nav jāsaista ar viņa spējām, bet gan norāda uz trūkumiem, kurus itin viegli var izlabot ar jauniem mēģinājumiem.

Izaugsmes domāšanas plusi:

  • kļūdas kļūst par bērna dabisku mācīšanās daļu, kas noved pie zināšanām: "Es pamēģināju, kļūdījos, pamēģināju no jauna, kļūdījos, mēģināju vēlteiz – uz man izdevās."
  • kļūdas pārvēršas par instrumentu mērķu izvirzīšanai: "Es pazaudēju meldiņu, jo pagaidām vēl neprotu pareizi elpot dziedāšanas laikā. Trenēšu šo prasmi divreiz dienā."
  • no kļūdām izdara secinājums: "Mana pieeja bija nepareiza, tāpēc tagad līdzīgas problēmas risināšanu jaunā veidā."
  • kļūdas var būt par pamatu pētījumiem: "Kā var uzlabot eseju angļu valodā? Kā to pamainīt?"
  • kļūdas rada alkas pēc jaunām zināšanām, azartu un vēlmi sacensties pašam ar sevi.

Tags

Bērnu audzināšana Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form