Bērnam diagnosticēta skolioze. Iespējamais ārstēšanas rīcības plāns  (2)

Labā ziņa ir tā, ka, uzsākot laicīgu ārstēšanu, skoliozi un citas stājas problēmas ir iespējams apturēt un pat koriģēt. Par to, kādas ir labākās metodes stājas problēmu ārstēšanā, stāsta klīnikas "DiaMed" fizioterapeite, sertificēta Šrotas metodes speciāliste Diāna Silantjeva.

Parasti stājas problēmas pamana vecāki vai ģimenes ārsts, kurš nosūta bērnu pie speciālista (vertebrologa, rehabilitologa). Diagnozes precizēšanai tiek veikts rentgens un, ja nepieciešams, arī citi izmeklējumi.

Tālāk seko vizīte pie fizioterapeita. Tā kā rindas pie rehabilitologiem mēdz būt garas, pie fizioterapeita var doties arī uzreiz, kad esi pamanījis bērna stājas problēmas. Fizoterapeits izmeklēs bērnu, nosakot muskuļu disbalansu, stājas stereotipu, pārbaudot kāju garumu un pēdas velves, bērna ieraduma pozas un citus stāju ietekmējošos faktorus. Atbilstoši katra pacienta diagnozei un vajadzībām, tiks sagatavots tieši viņam piemērots ārstēšanas plāns, izmantojot Šrotas metodi vai kombinējot ar citam metodēm.

Par stājas problēmām mēs runājam tad, ja bērnam ir fizioloģiski nepareizi izliekta mugura, norāda fizioterapeite. Daļai bērnu raksturīgs kūkums krūšu daļā vai palielināts jostas daļas izliekums (izgāzts vēders), plakana mugura (šīs izmaiņas visvieglāk konstatēt, skatoties uz bērnu no sāniem), citiem veidojas izliekumi uz sāniem jeb kuprīši (šīs izmaņas labāk redzamas no mugurpuses, īpaši tad, ja bērns ir noliecies uz priekšu un noapaļojis muguru).

Asimetriskas stājas gadījumā, ja izliekums ir neliels, tiek runāts par skoliotisku stāju, bet gadījumos, ja deformācija kombinējas ar skriemeļu rotāciju, ko nosaka rentgenoloģiski, tiek uzstādīta diagnoze - skolioze.

Diemžēl stājas problēmas ne vienmēr tiek konstatētas laikus, tāpēc vecākiem ikdienā vajadzētu biežāk aplūkot savu bērnu muguras, jo īpaši straujas augšanas periodā, uzsver speciāliste.

Skolioze ir trīsdimenionāla mugurkaula deformācija ar sānisku novirzi un skriemeļa rotāciju. Lielākoties skolioze ir ideopātiskas izcelsmes, tas nozīmē, ka nav atrasts cēlonis, bet ir zināmi noteikti faktori: visbiežāk tā sāk izpausties straujas augšanas periodā, pārsvarā meitenēm (ja mammai ir skolioze, tad noteikti jāpārbauda arī meitas stāja), taču reizēm skolioze rodas dažādu attīstības traucējumu vai slimību ietekmē. Skoliozi var pastiprināt arī nepareizas ieraduma pozas, kurās viena ķermeņa puse tiek noslogota vairāk nekā otra.

Skolioze nav tikai vizuāla problēma. Ja skolioze netiek ārstēta laikus, var rasties blakusesošo locītavu un muskuļu sāpes, kā arī sirds un plaušu darbības traucējumi.

Skolioze lielākoties tiek ārstēta konservatīvi, izmantojot fizioterapiju un speciālo korsešu valkāšanu, smagākos gadījumos arī ķirurģiski. Agrāk tika uzskatīts, ka fizioterapija var palīdzēt koriģēt nelielus izliekumus, taču, kopš fizioterapeiti sāka pielietot Šrotas metodi, tā ir kļuvusi par vienu no metodēm skoliozes apturēšanā un koriģēšanā.

Šī metode ietver asimetrisku, trīsdimensionālu ārstniecisko vingrošanu ar asimetrisku elpošanu. Vingrojumu un elpošanas komplekss ir vērsts uz to, lai mazinātu muskuļu disbalansu un sāpes, uzlabotu vizuālo tēlu, plaušu darbību un apturētu tālāku skoliozes attīstību.

Šrotas metode ir radusies divdesmitajos gados Vācijā un savu nosaukumu ieguvusi par godu tās radītājai, fizioterapeitei Katerīnai Šrotai, kura pati sirga ar skoliozi un vēlējās sev palīdzēt. Latvijā šo metodi saka pielietot pirms 10 gadiem, un šajā laikā sasniegtie rezultāti apliecina, ka Šrotas metode spēj mazināt mugurkaula izliekumu un ievērojami uzlabot pacienta pašsajūtu. Par citām metodēm skoliozes ārstēšanā lasi saistītajos rakstos.

Ja skolioze tiek atklāta laikus, kamēr izliekuma leņķis nav liels, var panākt labus rezultātus, stāsta Diāna Silantijeva: "Minēšu kādu piemēru. Pagājušajā gadā, konsultējot sešus gadus vecu meiteni ar mugurkaula izliekuma leņķi 23 grādi pēc Koba, tika uzsākta intensīva korekcijas programma, kuras rezultātā mēs panācām izliekuma samazināšanu līdz 13 grādiem. Vizuāli izliekumu vairs nevar pamanīt. Tas ir ļoti labs rezultāts.

Ir prieks redzēt arī pusaudžu meitenes, kurām pirms terapijas uzsākšanas līko muguru dēļ ir zems pašvērtējums, taču, uzsākot vingrošanu un uzlabojot vizuālo tēlu, ne tikai viņu pašsajūta, bet arī pašapziņa ievērojami uzlabojās."

Atnākot pie fizioterapeita, katram pacientam tiek sagatavots individuāls vingrojumu komplekss. Fizioterapeits apmāca un kontrolē pareizu vingrojumu izpildi, lai to rezultātā izliekuma vietas (kuprīši) samazinās, sasprindzinot muskuļus, bet ieliekuma (iekritušās) vietas izplešas un muskuļi pastiepjas. Kustības tiek kombinētas kopā ar īpašām elpošanas tehnikām, kas pastiprina vingrojumu iedarbīgumu. Tāpat fizioterapeits sniedz padomus, kā konkrētajam pacientam pielietot korekcijas ikdienā (sēžot, veicot mājas darbus, ceļot smagumus, atpūšoties).

Kad apgūti vingrojumi pie sertificēta Šrotas metodes terapeita, pacients turpina vingrot mājās patstāvīgi, regulāri ierodoties uz kontroli pie fizioterapeita. Optimālais vingrošanas biežums ir 4-6 reizes nedēļā.

Ne visiem pacientiem pietiek motivācijas un uzņēmības patstāvīgi vingrot, tāpēc ir radītas īpašas Šrotas terapijas grupas, kurās ir iespēja vingrot kopā ar citiem pacientiem. Vingrošana grupā sniedz ne vien papildu motivāciju, bet arī psiholoģisku atbalstu, jo ļauj pacientiem apzināties, ka viņi nav vienīgie, kuriem ir šāda problēma.

Mugurkaulu iespējams koriģēt līdz aptuveni 18 gadu vecumam, kamēr organisms aug, taču Šrotas metode ir ļoti noderīga arī vecākiem pacientiem. Tā palīdz nostiprināt muguras muskuļus, izstiept muguru, mazināt stīvuma un smaguma sajūtu mugurā. Turklāt, iemācoties pielietot korekcijas ikdienā, uzlabojas pašsajūta, mazinās skoliozes radītās sāpes un tiek atslogota citu orgānu darbība.