Gadījumā, ja iemigt nevar bērns, jāuzdod tie paši jautājumi. Un jācenšas novērst traucēkli. Kādi ir izplatītākie traucēkļi un veiksmīgākos risinājumus to novēršanai piedāvā grāmatas "Patstāvīgs bērns vai kā kļūt par "ideālu mammu" autore Anna Bikova.
Pārāk īss laiks rotaļām pirms miega. Piemēram, bērns ilgi ir gulējis diendusā. Tad, loģiski, vakara gulētiešanas laiks jāizvēlas nedaudz vēlāk. Noteikts dienas režīms, protams, ir jāievēro, taču ne fanātiski. Nav jēgas ar varu bērnu turēt gultā, ja viņš tev zināmu iemeslu dēļ nekādi nespēj iemigt. Ja tas notiks kādu stundu vēlāk, tas nebūt nav nosodāmi. Galvenais, lai viņš iemigtu apmierināts.
Grūtības pēc aktīvas darbošanās noskaņoties miegam. Ja bērns pa istabu lēkā uz bumbas, tad viņš, ja no tās tiks nocelts un ielikts gultiņā, turpinās lēkāt pa gultu. Tas ir apmēram tāpat, ja pieaugušajam liek pārtraukt svarīgas pārrunas un pavēl: "Guli!". Nē, nekādā gadījumā viņš negulēs. Galvā virknēsies oponenta argumenti un tiks izskaitļotas pārtraukto pārrunu sekas. "Geštalts nav pabeigts," tā to novērtē psihologi. To, ka ir laiks gulēt, saprot pieaugušie, bet bērnam tas nav saprotams. Bērnam frāze: "Jāiet gulēt!" ir pilnīgi negaidīts pārsteigums. Bet negaidīts pārsteigums ir stress: nepaguvu, nepabeidzu. Dod bērnam iespēju pabeigt iesākto. Jau laikus brīdini, ka drīz būs jāiet gulēt. Māci bērnam pabeigt rotaļu, izspēlējot nobeigumu kopā ar bērnu: "Mašīnas iebrauca garāžā", "Lelles aizgāja gulēt". Jau laikus novirzi bērnu no aktīvām rotaļām uz mierīgām, jo tā būs daudz vieglāk noskaņoties miegam. Pārdomā iemigšanas rituālu – tās varētu būs pavisam ierastas darbības, kas seko cita pēc citas un noskaņo miegam.
Pārlieku daudz ārējo traucēkļu, kas neļauj gulēt (gaisma, skaņas). Pacenties tos novērst vai mazināt to iedarbību.
Fizisks diskomforts (jaunais spilvens ir neierasti augsts, pidžama "duras", karsts, smacīgi). Atrisinājums ir pats vienkāršākais – ir jārada patīkami apstākļi. Tiesa, noguris bērns var iemigt, virsdrēbēs sēžot iz sliekšņa vai arī līdzās dīvānam uz paklājiņa, savilcies kamoliņā pat uz lego detaļām, vai ar karoti rokā virs zupas bļodas… Ja bērns negrib gulēt, viņam ir bijis par maz fizisko aktivitāšu.
Stresa situācija, neierasti apstākļi (nākas gulēt iet jaunā vietā, mājās ir jauni cilvēki, kurus bērns vēl nav redzējis, pirms gulētiešanas nav izpildīts ierastais rituāls). Dod bērnam laiku, lai viņš pierastu pie jaunās, viņam vēl nepazīstamās situācijas. Lai iepazīstas ar neierasto vidi, agrāk nezināmiem cilvēkiem, izpēta visu, kas viņā rada interesi, pārliecinās, ka nepastāv nekādi draudi. Pēc tam pirms gulētiešanas pacenties izpildīt teju vai visu ierasto vakara rituālu.
Sasprindzinājums, pārlieks satraukums. Nomazgā bērnu. Veic atslābinošu masāžu. Tās laikā vari arī kaut ko klusiņām pastāstīt. Klusināts, vienmērīgs, monotons stāstījums iedarbojas nomierinoši. Palasi pasakas. Jebkurā tautas folklorā ir "iemidzinoši" darbi.
Bērnam izstrādājusies nepatīkama attieksme pret miegu, un viņš sāk darboties pret gulētiešanu. Lai izvairītos no iešanas gulēt, bērns spēj izdomāt tūkstoti un vienu iemeslu. Viņš var aktīvi sabotēt lūgumu iet gultā vai arī ar tevi manipulēt. Par līdzīgām situācijām jokdari mēdz sacīt: "Pie vārdiem "gulēt" bērniem uzmācas slāpes, bads un aizcietējumi…". Šajā gadījumā rīkojies tā, lai gultiņa bērnam radītu tikai pozitīvas emocijas. Kopā ar viņu izdomā, kā to padarīt skaistāku, kopā izvēlieties gultasveļu, vēlams ar zīmējumu, kas rada miegainību (piemēram, pidžamas ar gulošiem lācēniem, ar pūcēm uz zvaigžņota debess fona – krāsas var būt patumšas, ieturētas). Labi, ja gultiņā ir "miega" rotaļlieta, kas ir noilgojusies un gaida, kad mazulis tai piebiedrosies.
Mēdz gadīties, ka iemigt traucē paaugstināts nervu satraukums. Ir bērni, kuri mierīgi apguļas un iemieg, bet ir arī tādi, kuriem jāatrod īpaša pieeja. Daži bērni pat mierīgi pagulēt nevar: murca segu, kasās un knosās, urbina degunu, ap pirkstu tin matus, rausta uzacis. Ko var darīt šādā gadījumā? Apsēdies līdzās bērna gultiņai, ar vienu roku viegli piespied mazuļa kājiņas, uzliekot plaukstu uz augšstilba, otru roku uzliekot uz pleciņa. Tālāk veic pavisam vieglas šūpošanas kustības. Tas ir elements, kas aprakstīts ķermeņa orientēšanās terapijā, kas ļauj ātri samazināt muskuļu sasprindzinājumu un palīdz nervu sistēmai atslābināties.
Vēl var izmantot elpošanas ritma izmaiņas tehniku. Satraukta bērna elpošana ir bieža un virspusēja. Gulošam – vienmērīga, dziļa. Tātad, lai bērns iemigtu, viņa elpošana jāievirza citā režīmā.
Turot rokas uz bērna ķermeņa, mēģini pielāgoties bērna elpošanai, kādu brīdi elpo kā viņš – tava elpa un bērna elpa sakrīt. Pēc kāda laika sāc elpot dziļāk un lēnāk – tā, kā parasti elpo atslābinājies cilvēks. Arī bērns sāks elpot daudz dziļāk. Pēc tam savas elpas ritmā uzsāk lēniņām šūpot mazo uz priekšu un atpakaļ. Iežūžošanas darbības bērniem iedarbojas. Drīz vien muskuļi atslābst, elpa palēninās un mazuļi iemieg. Tam visam nepieciešamas trīs vai piecas minūtes. Reizumis desmit.
Vēl viens paņēmiens, pēc kura bērni visbiežāk spēj iemigt – pasaku lasīšana. Taču jālasa nevis tēlaini, ar izteiksmi, bet melodiski, pat monotoni, pamazām palēninot runas tempu. Teikumus izelpojot jācenšas stiept, bet pēc tam klusējot dziļi jāieelpo.
Materiāla tapšanā izmantota Annas Bikovas grāmata "Patstāvīgs bērns vai Kā kļūt par "ideālu mammu"" (izd. "Avots").
Šis izdevums palīdzēs tām māmiņām (kā arī tētiem), kas sirgst ar perfekcionisma ligu un arvien cīnās ar savas atvases niķiem un iegribu apmierināšanu. Šāda attiecību dinamika ir visnotaļ bieža parādība, un tās rezultātā pieaugušajam iztrūkst sirdsmiera, savukārt bērns, visticamāk, psiholoģisku briedumu nesasniegs arī pēc vairākiem gadu desmitiem.
Viegli lasāmajā un apķērīgi ilustrētajā izdevumā aplūkotas dažnedažādas ikdienišķas "problēmas" - teiksim, kā panākt, lai bērns sakārto rotaļlietas, kā palīdzēt atvasei iemigt. Kā iemācīt bērnam iepazīt burvju vārdiņus "es to varu". Kā uzdot jautājumus, kas mudina bērnu aizdomāties un izprast to, cik svarīgi dzīvē ir paša pieņemtie lēmumi. Un kad celties un palīdzēt.
