Aptuveni 13 procenti pirmsskolas vecuma bērnu sirgst ar dermatītu, kas tiek saukts arī par atopisko dermatītu. Par laimi, tikai katram astotajam bērnam šī slimība izpaužas īpaši smagi. Lielākajai daļai bērnu neirodermatīts pazūd līdz skolas vecumam. Bērniem, kuriem bija vai vēl joprojām ir neirodermatīts, pastāv lielāks risks vēlāk saslimt ar kādu alerģiju, piemēram, astmu vai siena drudzi. Ar laiku zūd ādas elastība, jo tā visu laiku ir sabiezējusi, slima, portālā "Eltern" uzsver jomas speciālisti.
Tipiskas neirodermatīta pazīmes parādās pusaudžu vai jau pieaugušā vecumā, savukārt mazākiem bērniem tas izpaužas kā atsevišķas ādas veselības problēmas – raupja, sausa, zvīņaina ādas, nieze, ekzēma uz elkoņiem vai pacelēm (ceļa locītavas "bedrītēs"). Uz sausās ādas rodas bālganas zvīņas. Tur, kur āda kustās, lokās, tā var ieplaisāt, un plaisas ir ļoti sāpīgas.
Bērniem, kuriem ir neirodermatīts, āda ir īpaši uzņēmīga pret baktēriju un vīrusu ierosinātām infekcijām, viņu imūnsistēma darbojas pārāk aktīvi, bet asins ainā redzams, ka ir paaugstināts imūnglobulīna E (IgE) līmenis. Tiek traucēta ādas aizsargfunkcija, mazāk efektīvi darbojas ādas aizsargsistēmas, āda sliktāk uzsūc mitrumu, ātrāk iekaist un reaģē uz ārējās vides kairinājumiem.
Jo maigāks, jo labāk
Lai izslēgtu ārējos kairinājumus, ārsti iesaka izvēlēties maigas, dabīga auduma drēbes, bet neiesaka vilnu un sintētiku. Piemērots apģērbs ir kokvilna, zīds, mikrošķiedras un mīkstās linu šķiedras. Tieši uz ādas ģērbjamās drēbes ir jāvelk ar šuvēm uz āru, jo šuves, etiķetes un rāvējslēdzēji arī var traumēt jau tā maigo ādu. Ikdienas ādas mazgāšanai ieteicams izmantot tikai bērnu ziepes, un, ja iespējams, nemazgāt bērnu cietā ūdenī.
Ārsti iesaka arī izvēlēties nealerģiskas, vienreiz lietojamās autiņbiksītes, jo vairākkārt lietojamie autiņi, ko izvēlas ekoloģiski domājoši vecāki, šoreiz var nederēt – to mazgāšanai jāizmanto pulveris, bet uzsūkšanas spējas tomēr ir zemākas un āda ilgāk ir saskarē ar urīnu.
Sevišķi jāpiestrādā pie alergēnu izslēgšanas no ēdienkartes.
Iemesli – iedzimtība
Neirodermatītam ir ģenētiski iemesli. Ja ar to slimo vecāki, brāļi un māsas, tad jaundzimušajam pastāv augsts risks mantot šo "kaiti". Pat riska grupas mazulis var nesaslimt ar šo ādas slimību, ja to neizprovocē ārējie apstākļi.
Ir vairākas lietas, ko var darīt vecāki, lai pasargātu bērnu no neirodermatīta:
- Izmanto mātes piena spēku! Ja ģimenes anemnēzē ir neirodermatīts, tad bērnu vēlams ar krūti varot vismaz pirmos sešus mēnešus. Zīdīšana gan nespēj garantēt, ka neirodermatīts neparādīsies vispār, bet tas var sākt izpausties vēlāk un noritēt vieglāk.
- Piebarošanai vai kā mātes piena aizstājēju izvēlies hipoalerģisku barību. Kā alternatīva zīdīšanai noder hipoalergēnie piena maisījumi. Tajos olbaltumvielu – alergēnu saturs šajos maisījumos ir mazāks nekā parastajos maisījumos.
- Pēc iespējas vēlāk iesaka sākt piebarošanu, bet optimāls vecums, pēc ārstu domām, ir seši mēneši, kad piebarojumu saņem ar krūti zīdīti bērni.
- Jaunus produktus ievies ēdienkartē ļoti uzmanīgi. Katru nedēļu vai arī katru otro nedēļu sāc dot mazulim kādu jaunu pārtikas produktu un vēro, kā mazulis panes jauno ēdienu. Pirmā dzīves gada laikā mazulim nevajadzētu ēst tādus spēcīgus alergēnus kā govs pienu, olas un citrusaugļus.
- Nesmēķē! Grūtniecības un zīdīšanas laikā māmiņas nekādā gadījumā nedrīkst smēķēt! Tabaka un tās papildvielas palielina neirodermatīta uzliesmošanas risku!
- Ādas dermatīts var būt arī celiakijas izpausmes. Lai to noskaidrotu, jāveic speciāli testi – biopsijas. Kad šī diagnoze apstiprinās, tad, izslēdzot no uztura neatļautos graudaugu produktus, āda kļūst vesela.
Jāpieņem kā hroniska slimība
Neirodermatīts ir hroniska saslimšana, kas var gan saasināties, gan uz laiku pazust. Joprojām vēl nav apzināti visi saslimšanu veicinošie faktori. Tāpēc ir muļķīgi tikai cerēt, ka saslimšana pēc iespējas retāk apgrūtinās tavu un bērna dzīvi, tomēr labāk būt gatavam, ka saslimšana ir hroniska un ar to jāmācās sadzīvot.
Lai arī cik nelieli būtu neirodermatīta skartās ādas apgabali, ārstēšanu ir svarīgi sākt uzreiz. Ārstēšana saasinājuma periodā katram ir sava, bet miera periodā svarīgi ādu mitrināt un izmantot ārstnieciskās vanniņas.
Neirodermatīta saasināšanās
Pēc akūtas slimības fāzes ar sulojošiem un spēcīgiem ādas iekaisumiem ir iespējams panākt recidīvu pat uz vairākiem mēnešiem. Āda kādu laiku var būt sausa un niezoša, bet bez redzamām iekaisuma pazīmēm.
Lielākā problēma ir tieši mokošā nieze – bērni cietušo vietu sakasa, tā sāk sulot un iekaist. Kasīšanās rada īslaicīgas sāpes, kas nomāc niezi, bet smadzenes šo darbību iegaumē kā atslābinošu un nomierinošu darbību.
Tāpēc ir ļoti jācenšas neļaut kasīt ādu. Ilgtermiņā kasīšanās veicina spēcīgāka iekaisuma veidošanos, bojāt ādas virsējo slāni, kurā var ieperināties ādas sēnītes, kas situāciju vēl vairāk pasliktina. Tāpēc bērniem, kuriem ir neirodermatīts, ir regulāri jāseko, lai ir īsi apgriezti un tīri roku nagi. Slimības paasinājumu var izraisīt arī fizioloģiski procesi organismā, zobu šķilšanās; vīrusu infekcijas, pat iesnas.
Nieze un ādas reakcija var sekot arī pēc spēcīgiem emocionāliem satricinājumiem, tāpēc īpaši jāpiedomā pie emocionāli komfortabliem apstākļiem mājās.
- Vēl par dermatītu šajā rakstā atradīsi bērnu alergoloģes Elīnas Puķes skaidrojumu.
Vecāku pieredze
"Bērnam bija pārtikas alerģijas izpausme. Izslēdzu vainīgos produktus. Pārējam pietika ar "Bephanten", "Sudocream" un dažiem citiem vienkāršiem krēmiem. Kad nebija nekādu izpausmju, smērēju tikai aizsargkrēmu pret "āra apstākļiem" jo bija rudens-ziema-pavasaris."
"Manai meitai arī sākās četru mēnešu vecumā. Mocījās pamatīgi, pat atcerēties negribu. Mūsu glābiņš bija homeopāts, izārstēja diezgan ātri. Un "Silbiola" ziede arī darīja brīnumus. Intuitīvi jutu un sapratu, ka tie alergologi ir tukšs numurs un bērna mocīšana, nevedu un pat citiem neiesaku."
"Sāku ņemt nost alergēnus, pirms parādījās ādas reakcijas. Tā kā bija nopietns pamats domāt par iedzimtību (divas paaudzes pirms viņa ar dažādām izpausmēm, no abu vecāku puses) un biju redzējusi, cik šausmīgi grūti ir zīdainītim, kam iet nost āda un viss kasās – pirms dzimšanas biju turp un atpakaļ izstudējusi pazīmes, izrunājusi ar dakteriem. Uz diētas sāku sēdēt pie mazākajām vēdera vainu izpausmēm. Pirmajos trīs mēnešos 90 procentos parādās tikai gremošanas sistēmas reakcijas, dermatīts uzrodas pēc tam, kad alergēns uzkrājies un organisms "nokaitināts". Ja darīt sāk pēc tam, tad ir grūtāk. Bērnam tāpat ir bronhiālā astma."
"Esmu novērojusi, ka dermatīts te ir, te nav. Reizēm, kad bērns ir kreņķīgs, tad arī pleķīši vairāk, kad nav kreņķīgs, tad vispār nekā nav. Veicot savus personīgos novērojumus, 50 procentos gadījumu alerģijas pamatā ir psihosomatiska. Kad man piedzima abi bērni, man izbeidzās 100 procentu alerģiskas izpausmes, īpaši uz ziedputekšņiem."
"Manam puikam AD sākās pēc pirmās kompleksās potes, tās bija šausmas.... No kā bija alerģija, nevarēja noteikt, tad nu cīnījāmies, bijām pie dermatologa, nekas nelīdzēja, jo hormona ziedes negribēju lietot, bijām pie homeopātes, drusku palīdzēja."
"Mūsu gadījumā bērns bija nepotēts, veselīgs krūtsbērns. Iemesls ir ģenētiski pārmantots, jo diez vai dzīvē bērns varēs lietots produktus, kur ir olas baltums. Skaidrs ir tas, ka ērču vakcīnu un masaliņu vakcīnu nekad nevarēs potēt. Pirmo komplekso poti panesa labi. Bērna veselība kopumā ir uzlabojusies."
"Atopiskais dermatīts nav izārstējams. Man arī šī slimība. Pastāv vairāki viedokļi par slimības iemesliem... Es piekrītu tiem dermatologiem, kuri apgalvo, ka tas ir no nerviem. Pareizāk sakot, no nervozitātes, stresa, spriedzes utt. Daži speciālisti pat apgalvo, ka tā ir nevis ādas, bet nerbu slimība. Nekad neesmu pamanījusi, ka justos sliktāk no kāda ēdiena (esmu pavērojusi)...
Pati ar šo slimību mokos kopš pusaudzes gadiem. Vienmēr esmu bijusi ļoti trauksmains, nervozs cilvēks, ļoti atbildīgs un neveiksmju gadījumā, pat ja neko nevarēja mainīt, šaustīju sevi... Zināju, ka tas nav labi, bet nu tā tas ir, garastāvokļa svārstības arī moka. Kad esmu mierīga un nosvērta, slimība pamazām atkāpjas. Palīdz sauļošanās... Vasarā āda gandrīz ideāla, bet vienalga, ja bijis stress, sāku kasīties. Man arī pēdējā laikā tikai uz pirkstiem, bet agrāk bija vēl trakāk – viss kakls, ap lūpām, elkoņu iekšpuse, ceļgalu iekšpuse – līdz asinīm. Kasījos arī miegā, pamostos, zem nagiem asinis, kaut kas atsulojas. Murgs. Galvu nevarēju pagriezt, jo āda bija sakasīta – neelastīga, tikko mēģināju, tā veidojās plīsumi, sūrstēja un nenormāli niezēja, zināju, ka sakasīšu līdz gaļai, bet pārtraukt nevarēju.Tas bija vēl padomju laikos. Tagad, kad pieejamas efektīvas ziedes, neielaižu, bet uzsmērēju pat mazam pleķītim. Šodien pat no rīta bija stress (meitiņas kaprīzes) un tagad kasu pirkstu…"
- Par to, kā ar neirodermatītu bērniem cīnās vecāki, var uzzināt, iesaistoties portāla "Cālis" izveidotā atbalsta grupā vecākiem, kuriem ir alerģiski bērni, bet forumā atradīsi arī daudz diskusiju par šo tēmu, piemēram, šeit un šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
