Foto: Shutterstock
Dažādās kampaņās vienmēr uzsvērts, ka par jebkuru pāridarījumu ir jāziņo policijai. Ko darīt situācijās, kad nepilngadīga persona vēlas vērsties policijā ar iesniegumu pati, bez vecāku klātbūtnes?

Kāda nepilngadīga meitene, kas vēlas rakstīt iesniegumu policijā, portālam "LVportāls" vaicā: "Ja es aizietu uz policiju un vēlētos rakstīt iesniegumu bez vecākiem, vai man ļaus rakstīt iesniegumu un to pieņems? Es esmu nepilngadīga, un man teica, ka nevar."

Par to, kā šādās situācijās rīkoties, "Lvportāls" vārdā skaidro Linda Balode. Iepriekš uz līdzīgu jautājumu "LVportālā" Valsts policija skaidroja, ka nav noteikts, no kāda vecuma cilvēks var vērsties policijā ar iesniegumu. To var darīt arī bērns, ja ir aizdomas par noziegumu. Policija to var pieņemt ne tikai kā iesniegumu, bet kā pieteikumu, kurā paustā informācija tiek reģistrēta un pārbaudīta.

Tāpat arī bērna vēršanos policijā ignorēt nedrīkst nekādā gadījumā, jo šāda darbība, visticamāk, saistīta ar pārkāpumu, kas noticis pret bērnu pašu vai kādu citu. Tas var būt arī paša izdarīts likumpārkāpums.

Savukārt saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 13. pantu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Savukārt BTAL 20. pants nosaka, ka iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties. Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

Atbilstoši Civillikuma noteikumiem, vecākiem ir pienākums rūpēties par savu bērnu un viņa mantu, kā arī pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. BTAL 24. panta otrā un trešā daļa nosaka, ka vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības. Turklāt BTAL 25. pants paredz, ka bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja, viņaprāt, vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības. Izrietot no BTAL, ja vecāki bērna intereses un tiesības nepārstāv, to dara institūcijas, kurās bērns ir tiesīgs vērsties.

Ja iesniegums saņemts no nepilngadīgas personas un norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tas ir iemesls kriminālprocesa uzsākšanai izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

Pieminētās ziņas var iesniegt:

  • noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu;
  • kontrolējošās un uzraugošās iestādes – to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
  • ārstniecības personas vai iestādes – kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
  • bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas – kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
  • jebkura fiziskā vai juridiskā persona – kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;
  • jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu – kā iesniegumu.

Amatpersonu pienākums ir nodrošināt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tāpēc iesniegumu var pieņemt no nepilngadīgā, turklāt "iesniegums" var būt arī paziņojums, informācija vai pieteikums par noziedzīgu nodarījumu, kas jāizskata nekavējoties.

Kā norāda "LVportāls", Kriminālprocesa likuma 333.1 panta otrā daļa paredz, ka pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šā dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.

Turklāt jāņem vērā, ka vienmēr var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad pat nav vēlams izmantot vecāku vai to aizstājēju starpniecību, jo var pastāvēt varbūtība, ka tieši vecāki ir izdarījuši vai iesaistīti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Pēc informācijas par noziedzīgu nodarījumu saņemšanas attiecīgi turpmāk, ja tiks nodibinātas kriminālprocesuālās attiecības, spēkā būs KPL noteiktā īpašā kārtība nepilngadīgā iesaistīšanā procesuālajās darbībās, tostarp regulējot jautājumus par viņa pārstāvību un aizstāvību, norāda "LVportāls".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!