Bērns nav 'produkts'; dūla skaidro, kāpēc uzreiz pēc dzemdībām ir svarīgi zīdaini ielikt mātes klēpī
Foto: Shutterstock

Mātes tuvums un pieskārieni ir bērna lielākais drošības avots jau no viņa pirmās dzīves dienas, taču dažkārt tieši tik ļoti vajadzīgo tuvumu viņš nesaņem. Savās domās par to, kāpēc uzreiz pēc dzemdībām ir svarīgi uzlikt jaundzimušo mammai uz krūtīm un kāpēc zīdaiņa pirmajās dzīves stundās tik svarīgs ir ādas–ādas kontakts, dalās dūla Ilze Kuduliņa.

Pirmo ādas kontaktu bērniņš piedzīvo uzreiz pēc dzimšanas, kad, tikko nācis pasaulē, viņš tiek uzlikts uz mammas kailajām krūtīm un vēdera. Šī kontakta laikā nevajadzētu uztraukties par to, ka bērniņam būs auksti, jo mātes ķermenis to silda. Kuduliņa atklāj, ka vajadzības gadījumā cilvēka ķermenis divu minūšu laikā spēj uzsildīt krūšu daļu par vairākiem grādiem, kas palīdz zīdaini uzturēt siltumā. "Mūsu termoregulācija var palīdzēt uzturēt bērniņam optimālu temperatūru," skaidro dūla. Lai abi ādas–ādas kontakta laikā justos vēl komfortablāk, viņiem pāri var pārsegt siltu, sausu sedziņu.

Kuduliņa stāsta, ka no ādas–ādas kontakta ir daudz ieguvumu gan bērniņam, gan jaunajai māmiņai. Viens no tiem – mātes ķermenis ļauj jaundzimušajam vieglāk pielāgoties jaunajai videi. "Bērniņš ir iznācis no salīdzinoši šauras un siltas vides plašā, diezgan vēsā pasaulē. Kailais mammas ķermenis viņam palīdz pārmaiņas piedzīvot saudzīgākā veidā. Viņš var vieglāk pielāgoties dzīvei ārpus mātes sargājošās dzemdes," skaidro dūla.

Vēl viens ieguvums ir bērna elpošanas un sirdsdarbības stabilitātes uzlabošanās. Dūla stāsta, ka bērna nošķiršana no mātes uzreiz pēc dzemdībām izraisa stresa reakciju kā vienam, tā otram. Taču, ja abiem ir iespēja saņemt šo pirmo kontaktu, tad stresa vietā tiek piedzīvots patīkams miers un drošības sajūta, ko jaundzimušajam sniedz mātes tuvība.

Kuduliņa skaidro, ka bērna ādas–ādas kontakta laikā ar māti sievietes ķermenis ne tikai palīdz bērniņam uzturēt optimālu temperatūru, bet arī ātrāk sasilda viņa pēdiņas un plaukstas, kuras citādi tiek apasiņotas sliktāk nekā pārējais ķermenis. "Atrodoties ādas–ādas kontaktā, šie asinsvadi, kas atrodas tālāk no ķermeņa centra, paplašinās un mazulim paliek arī siltas pēdiņas un plaukstiņas," skaidro dūla. Viņa piebilst, ka tas palīdz bērniņam arī ietaupīt enerģiju, kas tiek izmantota sevis sildīšanai, jo šo darbiņu palīdz veikt mātes ķermenis. Tā rezultātā jaundzimušajiem, kuriem ir ļauts piedzīvot pietiekami ilgu ādas kontaktu, saglabājas augstāks glikozes līmenis asinīs. Sevišķi svarīgi tas ir tiem bērniņiem, kuru māmiņām grūtniecības laikā ir konstatēts cukura diabēts.

Tāpat bērniņam, lai pielāgotos jaunajai videi, ir nepieciešami mikroorganismi, kas atrodas uz mammas ādas. Dūla skaidro, ka daļu šo mikroorganismu viņš saņem jau dzimstot, taču pārējos viņš dabū, atrodoties ādas–ādas kontaktā ar māti. "Tie sāk apdzīvot bērniņa ādu un gremošanas sistēmu, kas viņam palīdz dzīvot veselīgākam tajā vidē, kurā dzīvo viņa mamma," skaidro Kuduliņa.

Ādas–ādas kontakts arī samazina risku, ka zīdīšana varētu sagādāt kāda veida grūtības. "Bērni, kuri paliek šajā kontaktā ar mammu, pirmajā ēdienreizē cītīgi zīž," viņa skaidro. Taču, ja pirmo zīšanas pieredzi mazulis var piedzīvot tikai pēc tam, kad ir nomazgāts, nosvērts, apģērbts un nomērīts, bieži vien viņš ēd daudz īsāku laiku vai ir kļuvis miegains, līdz ar to nav aktīvs zīšanas procesa dalībnieks. Kuduliņa skaidro, ka tas var izraisīt grūtības arī tālākajā zīdīšanas procesā: "Bērniņš it kā nezina, ka viņam pašam ir jāprasa, pašam jāņem, pašam jāēd, kā rezultātā viņš ir pasīvāks. Ja bērns pie krūts ir pasīvāks, viņu ir grūtāk pabarot." Zīdīšanas izdošanās ir svarīga ne tikai bērniņam, bet arī mammai: "Sievietēm lielākoties ir ļoti svarīgi tas, ka viņas spēj pabarot savu mazuli. Ja tas izdodas, viņas kā mammas emocionāli jūtas daudz labāk nekā tad, ja ir jāpārdzīvo neizdošanās."

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!