Kaut kas neiedomājams – pēkšņi nakts vidū mazais stāv tev blakus, tur rokās lāci un grib rotaļāties! Un tas pēc tam, kad iemigšana tāpat jau bija viens vienīgs teātris: vajadzēja izlasīt vēl vienu pasaku, atnest ūdeni, aiziet uz tualeti, ieslēgt gaismu, atvērt durvis, vēlreiz iedzert ūdens malku, vēlreiz novēlēt saldus sapņus. Pēc vairākām mierīgām naktīm tu jau ticēji, ka gulēšanas problēma tagad beidzot ir atrisināta.
Vai pazīsti šo situāciju? Tad, iespējams, tevi nomierinās un iedvesmos kādai rīcībai Labklājības ministrijas speciālistu sagatavotais materiāls "Vēstules vecākiem" par divus trīs gadus vecu bērnu gulētiešanas paradumiem.
Saprotams, ka tu esi sanervozējies, ja bērns dažādi izrādās pirms došanās pie miera, taču viņš "nerīko teātri" pirms iemigšanas tāpēc, lai tevi sadusmotu. Bērnam ir problēmas, kuras vari palīdzēt viņam atrisināt. Tieši otrajā un trešajā dzīves gadā mazi bērni piedzīvo daudz ko tādu, kas var izraisīt jaunas problēmas ar gulēšanu.
Viņi atklāj patstāvīgumu un aizvien vairāk atraisās no vecākiem. Tas var mazuļus padarīt nedrošus un izraisīt bezpalīdzības bailes. Tieši drošības un aizsargātības sajūta ir tik būtiska, lai varētu iemigt un gulēt. Tātad, atpakaļ uz sākumu un pie mammas brunčiem!
Kļūstot vecākam, bērna vajadzības mainās, taču tās noteikti nekļūst vienkāršākas. Zīdaiņiem vecāku klātbūtne sniedz lielu drošību. Pieaugot bērns kļūst pašpārliecinātāks. Ir būtiski, lai tu atbalstītu bērnu viņa ceļā uz patstāvību.
Galvā saknītes jeb 'tik skaista meitene un šitāda kaite!' 
