Bērniem ir dabiska vēlme izzināt sevi, savu ķermeni un pasauli sev apkārt. Ik viena bērna dzīvē pienāk brīdis, kad viņam nepietiek vien aplūkot sevi spogulī kailu, viņš grib redzētajam arī pieskarties, to pastaipīt un iepazīt labāk. Šādās situācijās vecāki var uz notiekošo reaģēt asi, jo ir skaidrs – tik atklāta rotaļāšanās ar saviem dzimumorgāniem nav pieņemama, taču šāda vecāka attieksme var nodarīt vairāk posta nekā labuma.
Pētījumos ir pierādīts, ka zīdaiņi sāk izrādīt interesi par savu ķermeni jau mātes vēderā. Taču pēc dzimšanas mazulis savu ķermeni sāk apzināties un iepazīt, pētot rokas un kājas, un tikai pēcāk, kad zīdaiņa vecums jau ir aiz kalniem, viņš ir gatavs iepazīt arī tās ķermeņa daļas, par ko tolaik viņam nebija intereses. Pastiprināta ziņkāre par dzimumorgāniem var kļūt izteiktāka laikā, kad bērns apgūst podiņmācību. Šajā laikā viņa ģenitālijām tiek pievērsta lielāka vecāku un pat vecvecāku uzmanība, kas, acīmredzami, rosina arī mazuļa interesi.
Kognitīvi biheiviorālās terapeites Inese Lapsiņa reiz portālam "Cālis" atklāja, ka aptuveni trīs gadi ir vecums, kad bērns izrāda īpašu interesi par savu ķermeni. Mazais var pastiprināti sevi vērot kailu spogulī, biežāk kā iepriekš vilkt nost drēbes, spēlēties ar kailām lellēm vai nemitīgi grābstīties gar saviem dzimumorgāniem.
Visbiežāk šāda interese par savu dzimumorgānu ir tieši puišiem. Viņi to var staipīt, kasīt, bakstīt, tīt ap pirkstu utt. Protams, vēlme iepazīt savu ķermeni nav vienīgais iemesls, kāpēc bērns labprāt rotaļās ar savu "draudziņu". Viņš var to piekārto, ja viņam nav ērti, kasīt, ja tas niez, vai tam pieskarties, jo tas sniedz patīkamas sajūtas.
Lai cik dabiska būtu šāda bērna uzvedības, tā var mulsināt vecākus. Taču portāla "What to Expect" eksperti iesaka par to lieki nesatraukties un nejusties apkaunotam. Kā jau iepriekš tika minēts – šāda bērna interese par savu ķermeni ir tikai normāla un dabiska. "Bērna eksperimenti ar savu ķermeni vecākiem var atgādināt rotaļu, taču patiesībā tā ir izpēte tās tiešākajā nozīmē," portālā "Parents" skaidro klīniskais psihologs Laurens Koens.
Ja mazais to dara pārāk bieži
Nenoliedzami, ir grūti novilkt robežu starp to, cik bieži bērnam jāaiztiek savs dzimumorgāns, lai tas būtu ārpus normas. Taču, ja novēro, ka mazais šai sava ķermeņa zonai pievērš pārāk lielu uzmanība, iespējams, ir vērts pavērot viņa veselības stāvokli. Varbūt viņu ir piemeklējusi kāda alerģija, sēnīšu infekcija vai cita veida dermatoloģiska problēma, kas ir galvenais iemesls, kāpēc mazais nemitīgi ķimerējas gar kājstarpi.
Pavēro, vai atvases ģenitālijas nav apsārtušas, viņam nav problēmas ar urīna izvadīšanu, āda ap dzimumorgānu nav sausa, nelobās nost vai uz tās nav parādījušās čūlas. Ja pamani kādu no šiem simptomiem, nekavējoties vērsies pēc palīdzības pie ārsta.
Arī beršana un kairinājums var būt iemesls, kāpēc bērns tik bieži pievērš uzmanību savai kājstarpei. Ja ievēro, ka viņa interese pastiprinās tad, ja uzvilktas autiņbiksītes, tas nozīmē – bērns tajās nejūtas ērti.
Kā vecākiem reaģēt uz atvases interesi par savu ķermeni
Portālā "Very Well Family" vecākiem tiek atgādināts, ka bērni tik agrā vecumā vēl nesaprot, ka viņi nedrīkst aiztikt savus dzimumorgānus kur un kad viņi to vēlas. Šāda sapratne izveidojas tikai piecu, sešu gadu vecumā. Tāpēc bērns var nolemt, ka lielveikals, bērnudārzs, radu māja vai jebkura cita vieta ir piemērots laiks, lai paskatītos, kas notiek starp kājām.
Lai gan bērnam apzināta izpratne par privātumu izveidojas tikai vēlāk, nebaidies aizrādīt brīdī, ja redzi, ka atvase publiskā vietā ar interesi aiztiek savus dzimumorgānus. Galvenais ir saglabāt mierīgu toni un neizteikt to kā pārmetumu. Saki ko tādu kā: "To mēs darām tikai mājās."
Ja šī metode nedarbojas, vari pamēģināt bērnu nodarbināt ar ko citu, piemēram, liec viņam zīmēt, vai lielveikalā ar pirkstu parādīt, kur atrodas āboli, kur banāni, bet kur piens. Ļauj vaļu iztēlei! Svarīgākais ir izdomāt rotaļu, kur būtu iesaistīti bērna pirksi un rokas, jo tas palīdzēs ziņkārīgos pirkstiņus dabūt ārā no biksēm bez asarām un kliegšanas.
Tāpat mazais, iepazīstot savu ķermeni, var sākt vecākiem uzdot dažādus jautājumus par to. Lapsiņa uzsver, ka vecākiem uz tiem noteikti ir jāatbild. Arī tad, ja ģimenē šī tiek uzskatīta par tabu tēmu. Jācenšas neizvairīties no atbildes sniegšanas, jo tad bērns tās meklēs citur. "Trīsgadnieki mācās, ka cilvēki ir sadalīti pa dzimumiem un ģenitālijas ir galvenā lieta, kas atšķir vienu dzimumu no otra," portālā "Parents" skaidro klīniskais psihologs Laurens Koens.
Vecākiem būtu jāpievērš uzmanība arī tam, kā bērns iepazīst savu ķermeni. Ja mazais veic seksuālas darbības, piemēram, imitē dzimumaktu ar kādu priekšmetu vai atdarina masturbēšanai līdzīgas kustības, tad šādai bērna uzvedībai ir jāmeklē skaidrojums. Terapeite atklāj, ka šādās situācijās ir jāsaprot, kur bērns redzējis šāda veida uzvedību – vai tas ir bijis televīzijā, internetā vai par piemēru ir kalpojuši vecāki vai kādi citi apkārtējie. Iespējams, viņam ir bijusi pieeja pornogrāfiska rakstura video vai attēliem.
- Vairāk par to kā pāragra pornogrāfijas pieejamība ietekmē bērnu, lasi šajā rakstā.
