Foto: Shutterstock
No piedzimšanas brīža līdz pilngadībai – 18 gadu vecumam – bērniem Latvijā ir bezmaksas medicīna. Protams, sarežģītākās situācijās, kad ir nepieciešama specifiska vai ļoti steidzama palīdzība, vecākiem nākas atvērt maciņu, taču ikgadējās profilaktiskās veselības apskates ir valsts apmaksātas. Par to, kādas pārbaudes un kurā vecumā jāveic bērniem, stāsta pediatre, "Rimi bērniem" eksperte Sanita Mitenberga.

Vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums reizi gadā aizvest savu bērnu pie ģimenes ārsta un pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Par bērna vizīti pie ārsta nav jāmaksā arī līdzmaksājums. Ikgadējo vizīšu laikā ārstam ir jānovērtē, vai bērns aug un attīstās atbilstoši savam vecumam. Kā norāda ārsti speciālisti, īpaši ar šo "grēko" gan vecāki, gan ģimenes ārsti tad, kad bērns sasniedz skolas vecumu. Šķiet, ka bērns jau vairs nav mazulis, turklāt ir beigusies arī sezonālās slimošanas bērnudārzā. Nereti vecāki ar savām atvasēm pie ārsta ierodas tikai tad, kad iepriekš nepamanīta problēma jau samilzusi. Bērnu profilaktiskās apskates un izmeklējumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, pamatā nodrošina ģimenes ārsts, piesaistot nepieciešamos speciālistus.

Pirmās dzīves dienas

Vēl esot dzemdību iestādē, jaundzimušajam veic vairākas veselības pārbaudes. Zīdainim trešajā īdz piektajā dzīves dienā no papēža paņem asins paraugus, lai izslēgtu divas nopietnas iedzimtas slimības – fenilketonūriju un hipotireozi, kad vairogdziedzeris nepietiekami ražo hormonus. Līdz sestajai dzīves dienai mazulim veic dzirdes pārbaudi.

Atbilstoši profilaktisko pārbaužu plānam pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir paredzētas divas ģimenes ārsta mājas vizītes – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no stacionāra. Ja bērns piedzimis plānotās ārpusstacionārās dzemdībās, ģimenes ārstam viņu apraudzīt jāatnāk pirmo sešu dzīves dienu laikā. Pēc tam zīdainis mājās jāaprauga dzīves trešajā nedēļā. Mājas vizītēs ģimenes ārsta vietā var doties arī vecmāte, māsa vai ārsta palīgs.

Bērnus, kas ir piedzimuši priekšlaicīgi, līdz 34. nedēļai, ģimenes ārsts papildus norādītajām apskatēm nosūta pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vai Perinatālās aprūpes centra neonatologa, kur bērna attīstība tiek novērtēta šādos vecumos:

  • 40. nedēļā;
  • 44. nedēļā;
  • 3 mēnešu vecumā;
  • 6 mēnešu vecumā;
  • 9 mēnešu vecumā;
  • 12 mēnešu vecumā;
  • 18 mēnešu vecumā;
  • 24 mēnešu vecumā.
Var būt arī gadījumi, kad, saņemot speciālista atzinumu, novērošana tiek turpināta līdz pat divu gadu vecumam.
Foto: Shutterstock

Līdz gada vecumam

No viena līdz sešu mēnešu vecumam ģimenes ārsts apskata bērnu savā praksē reizi mēnesī, novērtējot augšanu, svaru un attīstību. Vizīšu laikā līdz pat gada vecumam ārstam ir jāizmēra mazuļa galvas apkārtmērs, sekojot tā augšanas dinamikai. Ja vizīte nenotiek, māsa vai ārsta palīgs apskata bērnu mājās. No septiņiem līdz 11 mēnešiem ir paredzētas divas vizītes pie ģimenes ārsta.
12 mēnešu vecumā ģimenes ārsts apskata bērnu, novērtē viņa veselību, attīstības stāvokli un veic profilaktiskā vakcinācija.

Savukārt līdz divu gadu vecumam ģimenes ārsts apskata bērnu praksē – divas reizes gadā. Laika posmā no gada līdz trīs gadu vecumam ir paredzēta viena vizīte pie acu ārsta. Taču acu veselības speciālisti to iesaka veikt gada vecumā, neatliekot uz vēlāku laiku. Protams, gadījumā, ja bērnam konstatē jebkādas redzes problēmas, regulāras vizītes pie acu ārsta ir valsts apmaksātas.

Skolas vecumā

Uzsākot skolu, proti, sākot no septiņu gadu vecuma līdz pilngadībai – 18 gadu vecumam –, joprojām ir ļoti vēlams ar bērnu doties pie ģimenes ārsta, lai novērtētu viņa kopējo veselības stāvokli. Iepriekšējos gados apkopotā statistika liecina, ka tikai aptuveni 50 procenti bērnu vecāki atved savas atvases uz šīm apskatēm.

Septiņu, 11, 12 gadu vecumā ir paredzētas divas bezmaksas zobu higiēnista vizītes gadā. Regulārs šā speciālista apmeklējums var pasargāt bērnu no akūtām zobu sāpēm, kad uz valsts apmaksātu pakalpojumu vairs nav iespējams gaidīt. Tāpat septiņu gadu vecumā ir paredzēta valsts apmaksāta vizīte pie acu ārsta.

Pediatre atgādina, ka profilaktiskās apskates atšķiras no tām vizītēm, ko vecāki ar bērnu veic akūtā situācijā. Ja bērns ir slims, ir nepieciešams izrakstīt zāles, un ģimenes ārstam nav laika novērtēt, piemēram, bērna stāju vai aprunāties par kopējo pašsajūtu.

Valsts noteiktā obligātā vakcinācija

Foto: Shutterstock

Jau pirmajās dzīves dienās jaundzimušais saņem pirmās vakcīnas. Lūk, kādas tās ir!

Otrajā līdz piektajā zīdaiņa dzīves dienā tiek potēta vakcīna pret tuberkulozi. Pirmajās 12 dzīves stundās riska grupas jaundzimušajiem, kuru mātēm ir hepatīts, vakcinē arī B hepatīta vakcīnu.
Divu, četru un sešu mēnešus veci mazuļi saņem tā saukto komplekso vakcīnu – pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa "Haemophilus influenzae" infekciju un B hepatītu. Papildus tam viņi saņem arī vakcīnu pret rotavīrusa infekciju. Tāpat divu un četru mēnešu vecumā mazulim jāveic vakcīna pret pneimokoka infekciju.

Laika posmā no 12 līdz 15 mēnešiem bērns saņem četras vakcīnas:

  • komplekso vakcīnu;
  • vakcīnu pret pneimokoka infekciju;
  • MMR vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu (jeb cūciņu), masaliņām un vējbakām.

Savukārt pirms skolas uzsākšanas – 7 gadu vecumā – atkārtoti jāvakcinējas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu (lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu), kā arī masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un arī vējbakām.

Jau skolas vecumā, 12 un 14 gados, meitenes saņem vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju jeb tā saukto "dzemdes kakla vēža poti". Šajā vecumā pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze "masaliņas" apstiprināta seroloģiski.

Turpretim 14 gados visi bērni, gan zēni, gan meitenes, tiek vakcinēti pret difteriju, stinguma krampjiem un poliomielītu. Šajā vecumā tiek veikta arī vakcīna pret B hepatītu, taču to saņem tikai agrāk nevakcinētie bērni.

Vakcīna pret ērču encefalītu

Sakarā ar plašo inficēto ērču izplatību ik pavasari Nacionālais veselības dienests nosauc tos novadus, kuros deklarētie bērni var saņemt bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu.
100 procentu apmērā valsts apmaksā vakcīnu pret ērču encefalītu bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. Valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu var saņemt Pāvilostas, Alsungas, Dundegas un vēl 28 novados dzīvojoši bērni. Vairāk par to uzzini šeit.

Savukārt 50 procentu apmērā vakcīnu pret ērču encefalītu apmaksā bērniem līdz 24 mēnešu vecumam arī tad, ja bērna deklarētā dzīvesvieta nav ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Jāatzīmē, ka bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!