Padomi no pieredzes

bērni
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Iepirkt jaunu gultasveļu, jaunu pidžamu, vai gultas draugu - rotaļlietu, ieviest vakara rituālu, un sarunāt, ka naktī katrs guļam savā gultā. Ir jāievēro konsekvence – ja esat nolēmušu, ka katram būs sava gultiņa, tad reizēs, kad bērns nāk pie jums, pārvariet un stiepiet atpakaļ uz bērna gultu, kaut 10-15 reizes ik nakti" 

"Es pēc savas pieredzes ieteiktu sevišķi nestresot. Nu lai jau paguļ lielajā gultā. Kad būs tuvības "atēdies", pati sajūsmināts aizdosies uz savu gultiņu. Vismaz mana jaunkundze tā dara. Bija situācija: pēdējos grūtniecības mēnešos ar otro bērnu "lielā" meita uz lielo gultu pārvācās pilnībā. Tolaik bija 1,4 gadus veca. Šāda migrēšana pa šo laiku ir atkārtojusies vēl kādas reizes trīs. Pēc pāris nedēļām pati aiziet atpakaļ. Tagad jaunkundzei ir jau 2 gadi un 4 mēneši." 

"Dēlam jau četri gadi. Pirms kāda laika sanāca izcīnīt gulēšanu savā istabā. Sarunājām, ka kalendārā līmēsim uzlīmītes - par to nakti, kad neatnāks. Ja sakrās 3 pēc kārtas, tad nopirksim kārumu, ja 5 - tad lielāku kārumu. Un kopš pirmās nakts vairs nenāca. Kādu pusmēnesi krājām uzlīmes, pēc tam piemirsās un vairs nelīmējām." 

"Mūsu mēģinājumi pārlikt mīļo divgadnieku ir neveiksmīgi. Maziņš gulēja bez problēmām. Tad daudz slimoja, mainījām dzīvesvietu, kopumā bija daudz apstākļu, kāpēc mazais gulēja ar mums. Un tagad pilnīgā bezcerība. Puika ar raksturu (vecāki dubultā). Un, ja neņemam lielajā gultā, sākas nenovēršama histērija. Esam mēģinājuši to nedzirdēt, skaidrot, aizņemt domas ar visu ko citu, bet bezcerīgi." 

"Man meitiņām vecuma starpība ir 1,10 mēneši. Šobrīd lielajai ir gandrīz 3 gadi, mazajai ir 1 gadiņš un guļam mēs visi četri vienā istabā. Abu meitiņu gultas ir pieliktas mūsu laulības gultai galvgalī tā, ka guļot varu paglaudīt un iedot rociņas abām. Tas nekas, ka nekam citam vietas istabā nav, lai gan istabu mums ir daudz un varētu gulēt katrs savā."

"Faktiski bērna drošības sajūtu var iespaidot arī tas, ka ja viņš aizmieg vecāku gultā, bet naktī pamostas savā. Viņam ir tāds kā šoks - kur es esmu!!! kur mamma utt. Ja varētu pieradināt jau iemigt savā gultā no vakarā un apzināti, tas varētu līdzēt.

Kopš kāda laika es vienkārši sāku stāstīt, ka mammai neērti, ja mēs visi 3 esam vienā gultā, ka es nevaru izgulēties, ka man grūti, un ka man ļoti patīk, ja mazā guļ savā gultā. Viņa tā kā diezgan labi saprot, ka mammai arī vajag savas ērtības, un nu drusku labāk guļ savā gultā. Tā kā iesaku šo variantu - bērnam tomēr gribas, lai mātei ir labi."

"Vislabākā metode personīgi man - kopīgais miegs. Nekur nav jāskrien, nekur nav jāceļas.. Visi lieliski izguļas, nekādu problēmu. Un es zinu, ka tā mums abām ir mierīgāk, jo es nejūtos kā māte-sadiste un bērns arī jūtas drošībā. Mani neuztrauc un nebaida stāsti, ka meita gulēs līdz skolai kopā, kā es viņu izlutinu utt. Es zinu, ka atnāks laiks un viņa mierīgi gulēs savā gultā."

Izmantoti materiāli no Calis.lv forumiem, sagatavot palīdzēja Inga Riekstiņa

Tags

Sarakstu karuselis Mazuļa audzināšana Zīdainis Zīdainis (1-3 mēneši) Zīdainis (4-8 mēneši) Zīdainis (9-12 mēneši)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form