Vardarbība veido neatgriezeniskas sekas smadzeņu struktūrā

Bērnu psihiatrs: bērnībā pieredzēta vardarbība veido neatgriezeniskas sekas smadzeņu struktūrā
Foto: Shutterstock

ASV pētnieku īstenotais Bukarestes bāreņu projekts ir viens no pētījumiem, kas ir palīdzējis izprast agrīni pārciestās vardarbības sekas. Tas vēsta par institucionālās vides ietekmi uz attīstību. Projekts tika veikts Rumānijā laikā, kad, sabrūkot Čaušesku režīmam, novārtā tika atstāti bērnunami, kuros bija milzīgs skaits bērnu un kuriem nebija izdomāta nekāda alternatīva. Tāda lieta kā audžuģimenes, aizbildņi vai cits alternatīvs pamesto bērnu aprūpes veids neeksistēja. Bija tikai divas izvēles – ģimene vai bērnunams. Šī situācija ļāva amerikāņu pētniekiem valstī sākt veidot audžuģimeņu sistēmu un izpētīt, kā to bērnu attīstība, kuri nokļuvuši audžuģimenēs, atšķiras no to bērnu attīstības, kuriem diemžēl bija jāpaliek bērnunamā, un to, kuri vienmēr ir dzīvojuši ģimenē. Pētot bērnu grupas 18 gadu garumā, viņi novēroja, ka visu trīs grupu bērnu smadzenes atšķiras.

Aplūkojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka tie bērni, kuri tiek izņemti no bērnunama līdz 24 mēnešu vecumam, pēc smadzeņu darbības parametriem spēj funkcionēt tieši tāpat kā tie bērni, kuri jau no dzimšanas ir auguši ģimenē. Turpretim to bērnu smadzeņu darbība, kuri no bērnunama tiek izņemti pēc divu gadu jeb divdesmit četru mēnešu vecuma, gandrīz nemaz neatšķiras no to bērnu smadzeņu darbības, kuri ir palikuši dzīvot šajā institūcijā. Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs skaidro, ka pirmie trīs gadi ir laiks, kad bērna smadzenes visvieglāk pakļaujas ietekmei, radot neatgriezeniskas sekas.

Tāpat Bukarestes bāreņu projektā tika atklāts, ka bērnunama audzēkņi nekādā veidā vairs nereaģē uz dažādām stresa situācijām. Bezborodovs skaidro, ka tas neesot normāli un tā tam nevajadzētu būt. Kā šādas bērnu reakcijas iemeslu viņš min ilgstošu uzturēšanos stresa situācijā, kā rezultātā viņi ir adaptējušies šādā hronisku stresu izraisošā vidē. Šī iemesla dēļ bērni vairs nereaģē vai ļoti minimāli reaģē ne tikai uz stresu, bet arī citām pārmaiņām. Tāpat viņš skaidro, ka šādas pārmaiņas bērna smadzeņu darbībā ir atstājusi vardarbīga institucionālā vide jeb bērnunams.

Aplūkojot pētījuma datus, var secināt – ja bērns tiek izņemts no bērnunama līdz divu gadu vecumam, viņa smadzenes funkcionē tāpat kā bērna, kurš jau no sākta gala ir dzīvojis ģimenē. Tas attiecas gan uz spēju koncentrēties, plānot aktivitātes un sajust dažādus impulsus, gan arī uz veselīgu reakciju pret stresa situācijām. Taču ilgstoša atrašanās šajā institucionālajā vidē var izraisīt neatgriezeniskas sekas bērna fiziskajai un psihiskajai veselībai.

Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs atklāj, ka smadzeņu attīstību ietekmē ģenētika un vide. Viņš uzsver, ka smadzenes pielāgojas videi, kurā cilvēks dzīvo. "Ja tu dzīvo agresīvā un vardarbīgā vidē, tavas smadzenes tam adaptējas. Kad tu nepārtraukti ciet no verbālas agresijas, tad labāk ir nedzirdēt un neanalizēt dzirdēto. Ja tu ciet no seksuālas agresijas, tad labāk ir nejust," stāsta Bezborodovs. Taču viņš uzsver, ka diemžēl tas, kas agrīni ir radies, piemēram, mazāka jūtība seksuālās vardarbības dēļ, cilvēkam paliek uz visu mūžu.

Source

Cālis.lv

Tags

Centrs Dardedze Emocionāla vardarbība Lasāmgabali Pasaules Veselības organizācija Seksuāla vardarbība Mazuļa veselība Skolēna emocionālā attīstība un mācības Zīdainis Vardarbība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form