Bez tēva par laimīgiem cilvēkiem nevar izaugt nedz puikas, nedz meitenes, uzskata pedagoģe
Foto: Shutterstock

Vēl tikai nedēļa, līdz Latvijā tiks svinēta Tēva diena. Aktualizējot tēva lomu bērnu audzināšanā, šoreiz aplūkosim Ukrainā dzīvojošās Natālijas Čehovskas, kura ir praktizējoša speciāliste bērnu psiholoģijā un pedagoģijā, meistare austrumu hiromantijā, skatījumu uz šo tematu. Tāpat paraudzīsimies, ko par tēva lomu ģimenē domā portāla "Cālis.lv" lasītājas.

"Tēvs - kāds spēcīgs vārds. Tajā ir gan spēks un maigums, gan rūpes un atbildība, gan drošība un mīlestība," uzskata Čehovska.

Ienākot šajā pasaulē, mazulis sev atklāj vienas realitātes divas enerģijas: sievišķo - mātes enerģiju un vīrišķo - tēva enerģiju. Harmoniskai bērna attīstībai, viņa potenciāla atvēršanai, bērns kā ziediņš "barojas" no tēva saules enerģijas un mātes mēness enerģijas. Ja kaut kā nav, izjūk personības enerģētiskais līdzsvars, pavājinās veselības stāvoklis, psihe kļūst nelīdzsvarota un bērnam grūti rīkoties šajā pasaulē, pildīt uzdevumus, kas ir veicami saskaņā ar karmu.

Līdz triju gadu vecumam mazulim fiziski ir nepieciešama aizsardzība un pastāvīga aprūpe, jo viņš taču vēl pilnībā ir atkarīgs no vecāku rūpēm, atklājot sev šo pasauli, izzinot to, bērnam ir jājūt absolūtu drošību, ko viņš saņem no mātes, tā kā lielāko daļu laika pavada tieši ar viņu. Taču mamma nevar sniegt to, kā viņai nav. Tieši tādēļ mātes stabilitāte un pārliecība balstās uz vīra atbalstu, rūpēm un mīlestību. Šajā periodā sieviete arī gaida no vīrieša atbildīgu rīcību: finansiālo stabilitāti, pārliecību, psihisko spēku, mieru, saprātīgu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu, jo viņa sevi visu - enerģiju, laiku, savus sapņus un vēlmes atdod bērnam. Un tieši tas arī padara viņu ļoti atkarīgu no bērna un vīra, portālam "Cālis.lv" uzsver pedagoģe.

Labs tētis - tas, pirmkārt, ir labs vīrs, jo bez cieņas pret bērna māti un mīlestības uz viņu harmonisku personību neizaudzināsi. Natālija Čehovska

Savstarpējā sapratne un harmonija vecāku starpā šajā periodā bērnam ir ļoti svarīga. Skandālus, aizvainojumus un mātes asaras mazulis uztver kā draudus un dzīves nestabilitāti, kas nākotnē izsauc bailes un fobijas. Tāpēc sauklis "laimīga mamma- laimīgs bērns" šajā periodā ir aktuālāks kā nekad.

Dēli un meitas – vai abiem vitāli nepieciešams tēvs?

Lai gan tēva loma jebkura dzimuma bērnam ir vitāli svarīga, tomēr pastāv atšķirīga pieeja meiteņu un zēnu audzināšanā.

"Esmu pilnīgi pārliecināta, ka sieviete nespēj viena pati audzināt harmonisku dēlu. Tāpēc zēnu audzināšanā, vīrišķīgu rakstura īpašību ieaudzināšanā pirmatnējā loma ir tēvam. Stimulēšanas un soda funkcijas, personīgais piemērs vīrišķīgajās pamatīpašībās tādās kā: atbildība, izlēmība, bezbailība, līderība, spēks, pārliecība, stabilitāte un izturība - to visu mazulis kā sūklis uzsūc no sava tēva. Un šeit ne tik svarīgi ir tas, ko vecāki saka, svarīgi, kā viņi rīkojas. Jo bērns ir vecāku īpašību spogulis. Bezjēdzīgi rāt spoguli, tas vien atspoguļo tēva patiesās īpašības," uzsver speciāliste.

Kas attiecas uz meiteņu audzināšanu, Čehovska uzskata, ka bez mīloša tēva meitene nekad nespēs kļūt par laimīgu, par sevi pārliecinātu un pašpietiekamu sievieti. Jo tieši tētis no meitenes pirmajām dzīves dienām rāda vīrieša beznosacījuma mīlestības piemēru. Tieši šī mīlestība nākotnē uzturēs meiteni, viņas pašvērtējumu attiecībās ar vīriešiem. Tāpēc mīlestība un saudzīga tēva attieksme audzina meitā tādas īpašības kā maigums, rūpes, uzticība un, lai cik dīvaini arī nebūtu, patiesu sievišķību, aiz spēcīga tēva un viņa mīlošajās rokās atplaukst meitas maigā daba.

"Kā tas ir būt labam tēvam? Es esmu sieviete un varu vien atbildēt no sievietes viedokļa. Labs tētis - tas, pirmkārt, ir labs vīrs, jo bez cieņas pret bērna māti un mīlestības uz viņu harmonisku personību neizaudzināsi," uzsver Čehovska.

Tēvs un tā loma bērna audzināšanā – portāla Cālis.lv foruma dalībnieču skatījumā

"Kāda ir tēva loma bērna audzināšanā? Vai pietiek ar aizbildinājumu, ka viņš bērnu finansiāli nodrošina? Vai tas nozīmē, ka var bērnu ignorēt un aizbildināties, ka nav laika, vēlāk utt.? Varbūt es no vīrieša par daudz prasu? Mani audzināja tēvs, kurš bija supervīrietis un saprotu, ka mūsdienās šī suga ir reta. Kā ir jūsu ģimenēs? Negribu vīrieti zāğēt," tā sākas diskusija forumā.

"Katrs taču zina vien tādu bērnu audzināšanas modeli, kādu ir piekopuši viņa audzinātāji. Vispirms paskaties, kā tavu vīrieti ir audzinājuši viņa vecāki, tad tev būs precīzs priekšstats par to, ko vari sagaidīt tagad no šī vīrieša pret saviem bērniem. Ja gribēji, lai tavs vīrietis piedalās audzināšanā tāpat kā tavs tēvs, tad tev vajadzēja vispirms atrast savam tēvam līdzīgu vīratēvu. Tagad jau ir par vēlu, ar zāģēšanu vien sabojāsi visu vēl vairāk. Vienīgais, ko vēl vari mēģināt pasākt, ierosināt, lai vīrietis pats izdomā izklaides ar bērnu, kaut pašas neveselīgākās, nepareizākās un citādāk tevis neakceptējamās, bet viņu. Kas cits diez vai mainīs vīrieša dzīves uzskatus šajā jautājumā."

"Man sīkā tēvs ir par daudz tēvs, ja tā drīkst teikt. Audzina bez mitas un apstājas, mājas darbus pārbauda, e-klasi nočeko, tramda ar mājās veicamajiem darbiņiem. Svētdienās nekādas gulēšanas, jāiet uz mežu staigāt, slēpot, slidot un ko tik vēl nē. Palīdzi mammai to, palīdzi mammai šito. Brīžiem, manuprāt, par daudz, bet esmu laimīga, jo sīkajam tas viss tīk un iet pie sirds. Gan jāsaka, ka tēva režīms mums arī skumīgs, jo aptuveni divas nedēļas mājās, bet pusotru mēnesi prom. Gribu savu vīru mājās un sīkais tēti mājās arī grib, bet nevaram liegt vīrietim strādāt sirds darbu, kuru Latvijā strādāt nav iespējams."

Tētis bieži pārvarēja savu nogurumu vai negribēšanu un iesaistījās rotaļās, kaut arī diennakti pavadījis darbā vai fiziski nostrādājies pie mājas. Tas ir mans tēva paraugs. Lasītāja

"Abu vecāku lomas ģimenē ir līdzvērtīgas. Proti, ir lietas, ko bērni labāk uztver, ja ar viņiem runā tēvs, ir tādas, kuras labāk skaidrot prot māte. Nedomāju matemātiku vai ķīmiju. Domāju jautājumus iz dzīves, attiecībām iz sadzīves."

"Mans tēvs ir lielisks tēvs, kas daudz darbojas ar bērniem un mazbērniem, bet viņa tēvs dzīvoja savu dzīvi, un bērniem uzmanību daudz nepievērsa. Viens no maniem brāļiem, lai gan abi "ideālā" tēva bērni, par savējiem daudz zinis neliekas, pieslēdzas tikai atsevišķos gadījumos un svešus bērnus vispār ignorē, otrs brālis visiem draugs un līderis. Vīratēvs arī ar visiem ņemsies, iedziļināsies, lutinās un apčubinās, mans vīrs ir atturīgāks. Tāds viņš ir, netaisos viņu mainīt, jo tas sociālais talants, kas vīratēvam automātiski, nav viņam dots. Mūsu dēls ir daudz komunikablāks, nešaubos, ka būs pavisam savādāks nekā paša tēvs."

"Paldies, Dievam, nezinu, kā ir pašai augt bez tēva vai bērnus audzināt bez tēva. Man bija stingrā mamma un mīļais tētis, kas coberi vai piezīmi dienasgrāmatā paraksta. Mūsu bērniem esam samērā vienlīdz stingri un mīļi bijuši, meita mīļoto vīrieti pēc tēva piegrieztnes meklēja, kamēr sameklēja, bet puikam vēl nav domas par attiecībām, tāpēc gaumi nezinu. Tēva loma ģimenē ir tikpat svarīga kā mammas, jo tāpēc jau tā ir ģimene!"

"Trīs gadus vedu bērnu pie tēva ciemos. Mums abiem ir auto, bet tikai es izrādīju interesi par viņu abu saskarsmi. Tu mīļa ar varu nebūsi, tēvam pašam jāizrāda interese."

"Par šo tēmu var gari runāt, bet, vai ir jēga, jo cilvēku jeb vīru nevar pārtaisīt? Varu tikai pastāstīt, ka mans tēvs vienmēr bijis mans mīļais tētis - labsirdīgs, mierīgs, nekad nekliedza, ar interesi uzklausīja, palīdzēja sabūvēt vai sameistarot kaut ko, aizveda, atveda, paņēma klēpī un galvenais (ko tikai pieaugot sapratu) - tētis bieži pārvarēja savu nogurumu vai negribēšanu un iesaistījās rotaļās, kaut arī diennakti pavadījis darbā vai fiziski nostrādājies pie mājas. Tas ir mans tēva paraugs.

Bet vīrs man ir diametrāli pretējs. Es negribu te nolikt savu vīru, jo vīrs man ir labs un mīlam viens otru. Viņš ir labs "pa savam", bet dažreiz skatos un jā - dusmojos, ka viņš mūžīgi aizņemts ar savu biznesu (reizēm liekas tas viss tā mākslīgi uzpūsts vai nepareizi organizēts darbs), atsaka bērnam spēlēties, jo noguris, apsola braukt mums līdzi uz baseinu, bet pēkšņi atsaka, jo citi darbi. Ar puiku nevar brīvdienā iziet ārā pamācīt slēpot (eju es) un sēž dīvānā ar planšeti pie TV. Es nesaku, ka tas tā ir vienmēr, ir jau arī bijis, kad nodarbojas ar puiku, bet teikšu - samērā maz.

Viņš izvēlas labāk savas lietas darīt pats un ātri, lai mazais nemaisās pa kājām, viņam trūkst tās mana tēva iejūtības un pacietības, un spēja nolaisties (jeb pacelties) līdz bērna līmenim. Nu ir, ir, kad atveras visas čakras. Sākas abiem bučošanās un kutināšanās, bet vairāk jau ir tādas komandas no dīvāna: "Nedari tā, dari šitā." Bērns lūdzas: "Tēti, uzspēlēsim florbolu istabā? Viņš paņem nūju un sēžot atsit, tas taču ir tizli. Un maza piebildīte, ka tad, kad jābrauc fanot uz hokeju, tad ir gan laiks, gan enerģija un darbi var pagaidīt. Tāds kretīns reizēm, bet kā saku - katram savs. Nenolieku."

"Es uzskatu, ka ir vīriešu suga, kura vispār nav radīta tēva lomai. Mans ex ir tāds. Esmu to pieņēmusi, bērns arī. Nav jau vairs maziņa un saprot, ka otram uzspiest neko nevar. Braucam visur divatā, ejam uz kino, slidot, uz kafejnīcām. Tēvs varbūt reizi mēnesī izrāda interesi, kā bērnam klājas. Piebildīšu, ka manam ex jau bija viena ģimene, šķīrās tieši tādēļ. Attiecības ar pirmajiem bērniem neuztur vispār."

Source

Cālis.lv

Tags

Tēvs Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form